Japāna sāk apturēt pēdējo vēl darbojošos kodolreaktoru 0
Japāna sestdien sākusi apturēt pēdējo vēl darbībā esošo kodolreaktoru, lai veiktu tam pārbaudes un nepieciešamo apkopi.
Speciālisti ievietojuši Tomari atomelektrostacijas reaktorā īpašus kontrolstieņus, kuriem pamazām jāaptur ķēdes reakcija. Pēc kompānijas “Hokkaido Electric Power” pārstāvju sniegtās informācijas, šobrīd reaktora apturēšana norisinās bez problēmām un paredzams, ka aptuveni sešu stundu laikā tas apstāsies pavisam.
Līdz ar to pirmo reizi kopš 1970.gada Japānai nāksies iztikt bez kodolenerģijas. Tas radījis bažas par iespējamajām energoapgādes problēmām vasaras sezonā.
Tomari reaktors Hokaido prefektūras ziemeļos apturēts kā pēdējais no vairāk nekā 50 Japānas kodolreaktoriem. Plānots, ka tā dīkstāve ilgs 70 dienas.
Līdz pagājušā gada postošajai zemestrīcei un tai sekojošajam cunami, kas izraisīja katastrofu Fukušimas atomelektrostacijā, Japāna trešdaļu sava elektroenerģijas patēriņa nodrošināja ar kodolspēkstaciju palīdzību.
Kopš tā laika sabiedrībā nerimstas neuzticība pret kodolenerģiju, un visi reaktori apturēti papildus drošības pārbaudēm.
Lai pēc šīm pārbaudēm reaktorus atkal iedarbinātu, nepieciešama reģionālo varas iestāžu piekrišana, taču tās pieprasa no spēkstaciju operatoriem un valdības lielākas drošības garantijas.
Tādējādi turpmākā Japānas enerģētikas stratēģija joprojām nav skaidra.
Premjerministra Josihiko Nodas valdība paziņojusi, ka divi Oi atomelektrostacijas reaktori ir pietiekami droši ekspluatācijai un ka tie varētu novērst draudošo elektroenerģijas deficītu karstajos vasaras mēnešos.
Tomēr nav skaidrs vai un kad valdība saņems reaktoru darbības atsākšanai nepieciešamo reģionālo varasiestāžu piekrišanu.
Tikmēr Oi stacijas operators “Kansai Electric Power”, kas ar elektroenerģiju nodrošina Japānas vidienes rietumdaļu, tostarp Osaku, Kioto un Kobi, paziņojis, ka gadījumā, ja jūlijā būs augsta gaisa temperatūra, uzņēmums nespēs segt 20% no elektroenerģijas pieprasījuma.
“Kansai Electric Power” uzsver, ka neatkarīgi no gaisa temperatūras kompānija bez kodolenerģijas nespēs nodrošināt vasaras mēnešu pieprasījumu.
Savukārt arvien plašākā termoelektrostaciju izmantošana palielina gan elektroenerģijas cenas, gan izmaksas, kuras Japānai rada pieaugošā siltumnīcefekta gāzu emisija. Piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes importu valstij pērn nācies palielināt par 18%.
