Foto no www.limbazutine.lv

Japāņu grāmatā par “Limbažu Tīni”
 1

SIA “Limbažu Tīne” direktors Jānis Krasovskis saņēmis grāmatu no Japānas, kurā apkopota informācija par Latvijas novadu, tostarp Limbažu, cimdu rakstiem un apraksts par “Limbažu Tīnē” ražoto dziju.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Aivars Lembergs sašutis par kārtējo slogu uz Latvijas patērētāju kakla: “Tā mēs iegriezām Krievijai – pērkam dārgākus dārzeņus no Krievijas”
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi”
Lasīt citas ziņas

Grāmata ir kā turpinājums uzņēmuma pirms dažiem gadiem veiksmīgi iesāktajai sadarbībai ar vairākām tirdzniecības kompānijām Kobē un Osakā. Japāņiem patīk gan latviešu lina izstrādājumi, gan no vilnas darinātie mazie pledi. Parasti kāds no tālās zemes pārstāvjiem ierodoties Limbažos, izvērtē “Limbažu Tīnes” ražojumus un izvēlas paraugus saviem veikaliem. Pēc tam seko pasūtījums. Direktors gan norādīja, ka pirms īstā, lielā pasūtījuma saņemšanas nevar zināt, cik daudz eksportam būs jāsaražo. Kamēr notiek iepazīšanās, japāņi ir piesardzīgi. Patlaban pledi jau tiek pieprasīti pat vairākos krāsu salikumos un ir interese arī par citām tekstilijām.

Japānā izdotā grāmata tapusi sadarbībā ar “Seno klēti”. Atvērumā, kas veltīts “Limbažu Tīnei”, apskatāmas arī fotogrāfijas par dzijas ražošanu un no tās tapušiem izstrādājumiem, kā arī etnogrāfiskie raksti. Vienīgais mīnuss – limbažnieki neprot izlasīt, kas par viņiem labs sarakstīts, jo grāmata ir japāņu valodā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Limbažu Tīne” sadarbojas ne tikai ar Japānu. Austo produkciju pieprasa Zviedrijā, Vācijā, Krievijā, Kanādā, Norvēģijā, Dānijā, bet tautastērpu audums un dzija ir topā Igaunijā. Eksports sastāda gandrīz pusi uzņēmumā ražotās produkcijas.

Nākamgad “Limbažu Tīne” svinēs simts gadu jubileju un tādēļ pamatoti lepojas ar senām mājas tekstila dizaina tradīcijām, kā arī to, ka vairs ir vienīgais no savulaik daudzajiem padomju laika sadzīves pakalpojumu sistēmas vilnas pārstrādes cehiem. Tas ir arī viens no retajiem uzņēmumiem, kur auž etnogrāfiskos audumus pēc autentiskiem Baltijas reģiona kultūrvēsturiskā mantojuma paraugiem.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.