Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. marts, 2014
Drukāt

Jāpārsēj vismaz 50% ziemāju


Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Diemžēl ziemāju sējumi ar katru dienu izskatās sliktāk. Ir redzams, ka lielas platības izsalušas. Zemgalē Tērvetes, Sesavas, Jaunbērzes pagastos grūti atrast laukus, kas nebūtu jāpārsēj,” teic Latvijā vislielākās graudu audzētāju LPKS “Latraps” lauksaimniecības nodaļas vadītāja Līga Ruža.

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtā paredz – Latvijā būs jāpārsēj vismaz 50% ziemāju platību. Graudkopjiem tas ir īpaši nepatīkami tāpēc, ka viņi pērn Latvijā ar ziemājiem apsēja rekordlielas platības. Lauku konsultāciju centrā (LLKC) teic – pārsēšana patlaban nozīmē vismaz 100 eiro lielus papildu naudas izdevumus, rēķinot uz vienu hektāru. LLKC augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis uzsver – dabas postījumi šajā sezonā bija daudz lielāki nekā citus gadus. Turklāt vietās, kur pārsēšana nav lietderīga, raža būs daudz mazāka nekā normālā gadā.

“Šogad ziemas rapsis labāk pārziemojis nekā ziemas kvieši, taču rapša raža būs daudz zemāka nekā citus gadus,” secina O. Balodis. L. Ruža piebilst: “Tāds ir zemkopju bizness, saimnieki zina, ka vismaz pusi no viņu darbības ietekmē dabas apstākļi. Būs grūts gads, tomēr vienmēr jācenšas būt lielam optimistam. Īsto situāciju uz laukiem redzēsim vēl pēc divām nedēļām.”

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta nodaļas vadītāja Vija Strazdiņa teic, ka institūta laukos ziemu nebūs pārdzīvojuši vairāk nekā 50% sēto graudaugu. Mūsu pēc teritorijas mazā valsts iedalāma četrās klimata zonās. Salīdzinoši vislabāk ziemāji pārziemojuši Kurzemē, sliktāk esot Vid­zemē un Latgalē, bet pavisam slikti – Zemgalē. “Šis ir ekstremāls gads, es tādu savu vairāku desmitu gadu ilgajā darbībā neatceros. Kvieši mūsu izmēģinājumu laukos nav izdzīvojuši ļoti lielās platībās. Vislabāk patlaban ir pārziemojušas mūsu pašu institūtā izveidotās kviešu šķirnes ‘Edvīns’, ‘Fredis’ un ‘Talsis’. Rudzi izskatās labāki, tie ir salcietīgāki. Tomēr laikziņi vēl naktīs sola salu, kas savienojumā ar silto laiku dienā graudaugiem ir vissliktākais variants,” situāciju vērtē V. Strazdiņa.

Viņa aicina saimniekus neļauties pirmajām emocijām un ievērot dažus nosacījumus. Piemēram, cerībā, ka stādījumi atdzīvosies, nemēslot laukus ar slāpekli, kas ir velta naudas šķiešana un dabas piesārņošana. Kvieši ļoti labi cero, tāpēc gadījumos, kad sējumi ir mēreni izretināti, nevajag laukam uzreiz braukt pāri ar kultivatoru. “Iespējams, ka neizdzīvojušo augu masa lielā mērā kompensēsies,” teic pētniece. Vēl viena vērā ņemama atziņa – nevajadzētu, kā to dara daudzas saimniecības, “visu likt uz vienas kārts”. Proti, sēt tikai vienas šķirnes graudus, kas nogatavojas vienā laikā. Šāda pieeja palielina zaudējumu risku.

V. Strazdiņa teic, ka graudaugi visjutīgākie ir smilšainajās un kūdrainajās augsnēs. Šī ziema kārtējo reizi esot pierādījusi – vēlie, oktobra sākuma, sējumi izskatās labāki nekā agrie sējumi. “Augusta beigās un septembra sākumā zelmenis jau ir pāraudzis, barības vielas iztērētas,” tā V. Strazdiņa. Interesanti, ka Igaunijā ziemāji pārziemojuši daudz labāk nekā Latvijā. Iemesls – sniega sega, kas pasargāja augus no izsalšanas. Lietuvā kailsala nodarītais posts ir līdzīgs kā Latvijā.

Ekspertu teikto apstiprina arī Latvijas vislielākās graudu audzēšanas saimniecības SIA “Uzvara lauks” galvenais agronoms Ser­gejs Kataņenko: “Lauki izskatās bēdīgi. Mēs aizvien apzināti augstā olbaltumvielu un lipekļa satura dēļ daudz sējam ievesto “Bussard” šķirni, kas nav salizturīga. Patlaban tā aizņem 20% sējumu. Arī ‘Fredis’ izskatās paretināts. Ja būtu bijis kādu centimetru biezāks sniegs, tad patlaban noteikti būtu vieglāk.”

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+