Dabā
Laika ziņas

Spēcīgas lietusgāzes nākotnē būs arvien biežāk 16

Foto – TASS/SCANPIX/LETA

Izrādās, ka jūlijā Latvijā nav bijusi neviena diena, kad kādā no vietām nav lijis lietus, un kopējais mēneša nokrišņu daudzums pārsniedzis normu par 37%. Bieži novēroti arī pērkona negaisi, kuru laikā lija ļoti stipri. Rīgā šovasar vairākkārt, īsā laikā nolīstot milzīgam ūdens daudzumam, applūda ielas. Latvijas lauki mirkst ūdenī, nodarot milzu postījumus zemniekiem.

Taču citviet pasaulē nokrišņi šovasar sagādājuši daudz lielāku postu. ASV Luiziānas štatā spēcīgās lietavas izraisīja plūdus, kas jau nosaukti par “vēsturiskiem”. Pēcāk līdzīgu postažu piedzīvoja arī Kalifornijas un Teksasas štati. Augusta vidū arī Maskava slīka ūdenī, dienas laikā tur nolīstot gandrīz mēneša normai. Krievijas Hidrometeoroloģijas centrs ziņoja, ka pilsēta piedzīvojusi spēcīgāko lietu pēdējo 129 gadu laikā. Ārkārtas stāvoklis augusta sākumā pēc milzu lietusgāzēm tika izsludināts arī Maķedonijas galvaspilsētā. Vai pēkšņs un stiprs lietus ir jauna klimatiskā norma?

 

Galerijas nosaukums

Cilvēks apbruņo atmosfēru

Saskaņā ar Austrālijas un Amerikas zinātnieku žurnālā “Nature” pausto spēcīgos nokrišņus veicina klimata pārmaiņas – planētas vispārīgā sasilšana. Gan novērojumi, gan klimata modeļi pēdējos sešos gadu desmitos rāda, ka turpina palielināties nokrišņu maksimālās dienas normas, it īpaši pasaules sausajos reģionos, un prognozes liecinot, ka tas tā būs arī turpmāk. Globālās sasilšanas iespaidā pieaugs spēcīgas lietusgāzes un palielināsies plūdu risks pasaules sausajos reģionos.

Līdzīgus atzinumus pauduši Vācijas zinātnieki no Potsdamas klimata pārmaiņu pētniecības institūta – nokrišņu intensitāte pieaug un spējas lietusgāzes kļūst izplatītas visā pasaulē. Izpētīts, ka laikā no 1980. līdz 2010. gadam pasaulē notikušas par 12% vairāk rekordlielu lietusgāžu, nekā tas būtu bijis bez cilvēka radītām klimata pārmaiņām. Tas nozīmē, ka šo 30 gadu laikā aptuveni katra desmitā rekordu pārsniegusī lietusgāze nebūtu notikusi, ja ne lielais atmosfēras piesārņojums.

Cilvēka darbības rezultātā ir palielinājusies oglekļa dioksīda koncentrācija gaisā par vairāk nekā 40 procentiem, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni. CO2 un citi piesārņotāji notur vairāk siltuma atmosfērā, tāpēc tā uztur vairāk mitruma. Savukārt daudz ūdens tvaiku atmosfērā nozīmē intensīvākas vētras un daudz spēcīgu nokrišņu. Pagājušais gads pasaulē bijis karstākais novērojumu vēsturē, liecina amerikāņu meteorologu organizācija “AccuWea­ther”. Arī Rīgā pērn gaisa temperatūra bijusi par 3,3 grādiem virs vidējās normas. Attiecīgi šis gads bijis nokrišņiem bagāts.

Pēkšņas ļoti stipras lietusgāzes rodas, kad siltas, mitras gaisa masas strauji ceļas augšup un, sastopoties ar vēso gaisu atmosfērā, strauji kondensējas. Meteorologi Amerikā šo parādību nodēvējuši par lietus bumbām, jo tās dabā pa gabalu izskatās pēc milzu gubu mākoņu bumbām, kas vienā brīdī “eksplodē”, un ūdens ar milzīgu spēku triecas zemē, izraisot arī stipru vēju. Šāda dabas parādība var radīt lielus postījumus.

Nākotne – siltāka un mitrāka

Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu daļas Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa apstiprina šo fizikas likumsakarību – jo gaiss atmosfērā ir siltāks, jo tas sevī var saturēt potenciāli vairāk mitruma. “Arī pie mums gan vidējam, gan maksimālajam nokrišņu daudzumam ir tendence palielināties, taču tas nenotiek vienmērīgi. Sausāki periodi mijas ar mitrākiem, un to norises laiks un ilgums atšķiras gadu no gada, jo atrodamies tādā reģionā, kur nav vienu izteiktu procesu, kas nosaka laikapstākļus,” skaidro meteoroloģe.

Gadi, kad Latvijā vairāk dominē rietumu gaisa masas, ir mitrāki, bet, valdot austrumu gaisa masām, biežāk piedzīvojam sausāku laiku. Šogad bieži mūsu valsts atradusies robežjoslā, kur sastopas atmosfēras frontes jeb karstās un aukstās gaisa masas, tāpēc temperatūras bijušas mainīgas, līdz ar to biežāk lijis ilgstoši, nereti arī intensīvi. Latvijā, tāpat kā daudzviet citur pasaulē, arī vidējai gaisa temperatūrai ir tendence paaugstināties. Latvijas meteorologi apstiprina, ka abiem šiem faktoriem – lielākam siltumam un pastiprinātam mitrumam – ir savstarpēja saistība, un tos veicina tieši globālā sasilšana.

Ņemot vērā globālās tendences, sinoptiķi nevar noliegt, ka arī Latvijā spēcīgās lietusgāzes var notikt aizvien biežāk. “Klimata modeļi pat pie visoptimistiskākajiem scenārijiem liecina, ka nākotnē Latvijas teritorijā kļūs siltāks un pieaugs nokrišņu daudzums,” informē L. Krūmiņa. Domāt, ka Latviju pārņems nebeidzams lietus, gan neesot pamata, taču jārēķinās, ka sausuma periodi pamazām kļūs īsāki.

Tiesa, jāpiebilst, ka gada griezumā visizteiktāk no­krišņu daudzumam un arī vidējai temperatūrai Latvijā ir tendence pieaugt tieši ziemas periodā, kas nozīmē, ka ziemas potenciāli kļūs siltākas un nepastāvīgākas, retāk ar stabilu salu un sniega segu, biežāk – ar atkušņiem un lietu.

 

Normas mainās līdzi laikam

Šovasar spēcīgākais lietus Latvijā nolija 6. augustā. Rūjienā tonakt īsā laikā nolija ūdens daudzums, kas pārsniedz visa mēneša normu. Daudzviet pārsniegtas dekādes normas. Pagaidām visos šīs vasaras mēnešos nokrišņu daudzums Latvijā pārsniedzis normu un pēc pašreizējiem datiem iezīmējas kā sestā mitrākā novērojumu vēsturē.

Kas nosaka šīs normas un vai tās tiek mainītas līdztekus aktuālajām klimata tendencēm?

LVĢMC sinoptiķe L.Krūmiņa norāda, ka normas tiek aprēķinātas, izmantojot ilggadējo novērojumu informāciju konkrētajā teritorijā. Saskaņā ar Pasaules meteoroloģijas organizācijas rekomendācijām tiek izmantots 30 gadu atskaites periods. Ik pēc desmit gadiem normas pārrēķina. Patlaban klimatiskās normas noteiktas, vadoties pēc novērojumiem laikā no 1981. – 2010. gadam. Nākamreiz tās pārrēķinās 2021. gadā, kad atskaites periods būs 1991.– 2020. gads.

Ekstrēmus laika apstākļus, piemēram, lielāko no­krišņu daudzumu vai augstāko/zemāko temperatūru dienas laikā gan sinoptiķi izvērtē visu klimatisko novērojumu vēstures kontekstā.

LA.lv