Jārada inovācijas kvalitatīvas pārtikas nišā 0
Autores: Indra Laziņa, Dace Skreija/Lursoft
Ņemot vērā ekonomisko situāciju Eiropā un pasaulē (eirozonas lēnā atgūšanās, ekonomikas izaugsmes bremzēšanās Krievijā, Ķīnā), milzīgo konkurenci ārvalstu tirgos, nepieciešamās investīcijas ražošanas modernizācijā utt., uz strauju eksporta pieaugumu, kas Latvijai palīdzēja krīzes laikā, vietējie pārtikas ražotāji kopumā cerēt vairs nevar.
Tomēr pasaulē ir produktu nišas, kurās Latvijas ražotāji ir konkurētspējīgi un produkcijas noietu tomēr iespējams kāpināt. To apstiprina arī “LA” aptaujātie ražotāji, kuri šā gada sākumā eksporta apjomus spējuši palielināt par aptuveni 30%. Tajā pašā laikā Krievijas un Ukrainas konflikts liek būt piesardzīgiem prognozēs, jo nozares eksperti saskata problēmas ilgtermiņā, kas saistītas ar šo kaimiņvalstu iedzīvotāju pirktspēju. Tomēr labā ziņa ir tā, ka pārtikas pieprasījums pasaulē pieaug, īpaši pēc kvalitatīvas pārtikas. Tas, vai uzņēmumi vairāk pievērsīsies jau zināmiem eksporta kanāliem vai meklēs jaunus produkcijas noieta tirgus, ir atkarīgs no katra uzņēmuma stratēģijas un piedāvātā produkta.
Izaugsme mērena
Latvijas lauksaimniecisko produktu ārējās tirdzniecības bilance pēdējos divos gados ir bijusi pozitīva, t. i., eksports ir pārsniedzis importu. Tomēr pozitīva tirdzniecības bilance pārtikas un dzērienu segmentā veidojas, galvenokārt pateicoties alkoholam. Pārstrādātajiem pārtikas produktiem imports apsteidz eksportu.
“2013. gadā arī šis pluss vairs nebija tik liels. Diemžēl mēs uz Lietuvu eksportējam pienu, bet no turienes importējam sieru, piena produktus. Tas nav slikti, bet labāk būtu otrādāk,” skaidro Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Inguna Gulbe. “Pagājušais gads bija stabilizācijas gads, par ko varam tikai priecāties, jo nav notikušas krasas svārstības,” saka Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Eksperti norāda, ka tāpat kā pērn, arī šogad straujas pārmaiņas neesot gaidāmas, ekonomika attīstīsies ļoti palēnām. Mēreno izaugsmi pārtikas un dzērienu ražošanas nozarē apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes dati, kas jau minētajā alkohola ražošanas segmentā šā gada atsevišķos mēnešos pat uzrāda apjomu samazināšanos. Daudz ko noteiks graudu, cukura u.tml. cenas, jo Latvijas uzņēmumi produkciju eksportē par pasaules cenām, kā arī ģeopolitiskā situācija reģionā.
Uzņēmēji ir piesardzīgi, jau pārskata līgumus un atsakās no tā, ko var. Pārtikas rūpniecība uz Krieviju eksportē produktus vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā. “Domāju, ka kopumā pārtikas rūpniecībā šogad varētu būt pat kritums, jo Krievijas un NVS valstu tirgu tik viegli nevar kompensēt, tomēr kopējais kritums nebūs dramatisks. Vai mēs varam pārdot tos produktus, ko tirgojam Krievijā, citur? Zivrūpniecības produktus nē, piena pārstrādes produktus varam pārorientēt. Ir daži uzņēmumi, kas ir ļoti orientēti uz Krieviju, tomēr lielākā daļa ir diversificējuši tirgus,” tā I. Gulbe.
Krievija finansiāli ļoti novārdzinājās Sočos, turklāt tagad lieli līdzekļi tiek novirzīti militārajām vajadzībām, kas nozīmē, ka mazāk paliks dažādiem pabalstiem un iedzīvotāju rīcībā būs mazāk naudas, t. i., iedzīvotāju pirktspēja kritīsies vēl vairāk. Turklāt Latvijas produkti Krievijas veikalos nav “lētais” gals, kas acīmredzot tuvākajā laikā būs vairāk pieprasīts. Savukārt Latvijā nenāks iekšā šī Krievijā notirgoto produktu nauda, kas nozīmē, ka arī vietējais pieprasījums var sarukt.
“Ja Eiropa ievieš sankcijas pret Krieviju, kas ir ļoti svarīgs noieta tirgus, līdz ar to arī Eiropas uzņēmumu produkcija meklēs jaunas vietas, un tā rezultātā var kristies cenas, kas neļaus uzņēmumiem pelnīt vai pat piespiedīs strādāt ar zaudējumiem,” saka I. Gulbe.
Jāatbalsta gudri
Pārtikas rūpniecība ir tā nozare, kur lielākā daļa produkcijas tiek pārdota vietējā tirgū. Tas ir izdevīgs, jo ir zemākas transporta izmaksas, pastāv sapratne par tirgu un klientu, nav kultūras un valodas barjeru. Diemžēl saražotās pārtikas produkcijas apgrozījuma dati liecina par zināmu stagnāciju vietējā tirgū.
Nozares attīstībai svarīga ir ne tikai iedzīvotāju ienākumu līmeņa dinamika, bet arī cilvēku skaits valstī, kas arvien sarūk. “Gribu pat teikt, ka pirktspēja samazinās, jo algas nepieaug, ir, protams, daži izņēmumi. Sanāk tā, ka algas ir nemainīgas, bet izdevumi lielāki, turklāt tieši pārtikas sadaļai paliek mazāk līdzekļu, jo primāri ir komunālie maksājumi. Mēs esam nabagu valsts, jo gandrīz 30% no saviem ienākumiem tērējam pārtikai, turīgajās valstīs šis rādītājs ir ap 10%,” tā I. Gulbe.
Valstij un vietējiem uzņēmējiem kopā ir jādomā, kā “pārdalīt” vietējo tirgu par labu vietējiem ražotājiem, izkonkurējot importa produkciju: “Valsts tiešs atbalsts ir aizliegts, bet valstis pasaulē izmanto dažādas legālas metodes, lai palīdzētu saviem uzņēmējiem. Mums nevajadzētu baidīties un darīt to pašu,” rosina I. Šure.
Piena pārstrādes uzņēmuma “Food Union” sastāvā ietilpstošās AS “Rīgas piena kombināts” valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs norāda, ka uzņēmumi mēdz saskarties arī ar partneru maksāšanas disciplīnas, tirdzniecības nosacījumu jautājumiem, piemēram, sadarbībā ar Krieviju tie ir valūtu svārstību riski, kuru risināšanā varētu iesaistīties Latvijas bankas, tādējādi ne tikai atbalstot Latvijas eksportētājus, bet arī attīstot savu pakalpojumu klāstu ar faktoringa, forvardinga pakalpojumiem.
I. Gulbe uzsver, ka valstij būtu arī vairāk jāatbalsta zinātne, kas palīdzētu uzņēmējiem veidot inovatīvus produktus kā Igaunijā, Tartu, kur izveidots lauksaimniecības centrs, kurā piedalās universitāte (zinātnieki), industrija un valsts. Centrs šobrīd reģistrējot pētījumu par funkcionālo pārtiku, piemēram, ēdot funkcionālo sieru trīs nedēļas, normalizējoties asinsspiediens. Lai nonāktu līdz veikala plauktiem, pie siera strādāts septiņus gadus.
“Pie nespējas sadarboties zaudētāji ir visi. Mums ir jānāk kopā, jo katrs mūsu mazais uzņēmums nespēj radīt jaunu produktu,” saka I. Gulbe. Latvijā nozarē ir pozitīvi inovāciju piemēri, viņa min “Pure Chocalate”, kas atradis veidu, kā iepildīt marcipānu konfektē, saglabājot gan garšu, gan šķidru stāvokli, jo parasti, lai marcipāns saglabātu garšu, tas ir ļoti cietā veidā. Arī “Rīgas piena kombināts” un tā saldējumi “Nu” ar lielajiem augļu gabaliem. Jaunrade mārketingā ir svarīga, daudzi produkti pasaulē ir vienādi, bet tieši uz nišas, inovatīviem produktiem varētu balstīties Latvijas pārtikas industrijas eksports, ar kuru saistīta nozares uzņēmumu izaugsme.
Jāiet pie līdzīgiem
Latvijā pārtikas un lauksaimniecības nozare ir pirmajā trijniekā starp eksportējošām nozarēm, un tas liecina par konkurētspēju pasaules tirgū. Latvija pārtiku galvenokārt eksportē uz Lietuvu, Igauniju un Krieviju, bet arvien aktīvāk tiek apgūti jauni tirgi.
“Mēs aktīvi skrienam pa globusu,” apstiprina “NP Foods” (“Laima”, “Staburadze”, “Gutta” utt.) valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis. Krievijas tirgus Latvijas ražotājiem ir saprotams, tajā pašā laikā tas arī bīstams tirgus, un uzņēmēja vienai kājai ir jābūt ieliktai kādā citā tirgū. Arī Rietumeiropa mūs jau saprot. Uzņēmēji iemācījušies ražot produktus konkrēti šiem tirgiem, piemēram, “Laimas” zefīrs “Maigums” Vācijas tirgum tiek ražots mazākā izmērā, jo vāciešiem vajadzīgs maksimāli divu kodienu lielumā šāds saldums ar stiprāku garšu, kas Latvijas iedzīvotājiem liekas pārāk ķīmiska.
Latvijas pārtikas ražotājiem ir ļoti grūti konkurēt ar pasaules lielajām pārtikas kompānijām, kas spēj nodrošināt ne tikai vajadzīgos apjomus, bet piedāvāt arī izdevīgu cenu. Mūsu uzņēmumiem ir jāmeklē cits ceļš – jāpiedāvā droši un kvalitatīvi pārtikas produkti ar augstu pievienoto vērtību. Uzņēmumi, protams, var ieguldīt ražošanas jaudas attīstībā, bet tas sev līdzi nes arī lielus investīciju riskus, brīdina I. Šure.
Līdzīgu viedokli pauž arī I. Gulbe: “Mūsu uzņēmumi nevar saražot milzīgus apjomus, kas nepieciešami lieliem tirgiem un milzīgām tirdzniecības ķēdēm, tomēr tā nav problēma, jo katrā valstī ir arī mazākas tirdzniecības ķēdes. Ir jāmeklē savam izmēram atbilstoši sadarbības partneri. Daudzi Latvijas uzņēmumi to jau ir sapratuši un tā arī darbojas. Turklāt jāņem vērā, ka ķēdēs var tirgot apstrādātu produktu, nevis izejvielas.”
Jāatzīmē, ka Latvijas pārtikas nozares eksporta flagmaņi norāda, ka to ražošanas jaudas ir pietiekamas, lai kāpinātu produkcijas apjomus, piemēram, “Laimas” ražotnes noslodze būtiski pieaug ziemas mēnešos, kad sākas gatavošanās gadumijas svinībām, bet vasaras mēnešos samazinās. “Krievijā “Laimas” produkcija ir virs “mainstream” līmeņa. Mūsu prioritāte nav ražot liela apjoma lētus, sveša zīmola produktus. Esam vērsti uz mūsu zīmolu produktu eksportēšanu. Ņemot vērā faktu, ka zīmola “Staburadze” nosaukums grūti izrunājams citās valstīs, esam radījuši produktiem speciālu eksporta zīmolu “Old town bakery”. Ir panākumi,” saka R. Gulbis. 2014. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada pirmo ceturksni, eksports pieauga par 35%. Rezultāti sasniegti, pateicoties būtiskam eksporta pieaugumam uz Krieviju, kur apjoms pieaudzis divas reizes, un Vāciju.
Par eksporta kāpumu par vairāk nekā 30% šā gada piecos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgu periodu, informē arī AS “Rīgas piena kombināts” vadītājs Normunds Staņēvičs un skaidro, ka Krievijā uzņēmuma produkcija orientēta uz patērētājiem, kuru ienākumi ir virs vidējā līmeņa valstī, tas nosaka arī produkcijas atrašanos supermārketu un hipermārketu plauktos. “Situācijās, kad reģionos nav attiecīgu veikalu tīklu, slēdzam līgumus ar reģionālajiem ražotājiem, piemēram, saldējuma ražotājiem, un piegādājot viņiem savu “premium” klases produktu, kopā veidojam produkcijas pilnu klāstu,” viņš piebilst.
Gan “Food Union”, gan “NP Foods” un AS “Latvijas balzams” produkcija atrodama arī Rietumeiropas veikalu ķēžu plauktos, notiek aktīvs darbs Ķīnas tirgū. “Ja runājam, piemēram, par Ķīnu, kur “Latvijas balzams” ir tikko uzsācis sadarbību, nav lietderīgi sākt sadarbību ar lielu partneri, kuram tāpat nebūsim pirmajā vietā, jo mūsu produkti šajā tirgū vēl nav atpazīstami. Tā kā “LB” pamatā specializējas “premium” klases produktu ražošanā un “premium” klases produkti ir arī tie, ar kuriem sākam apgūt jaunus tirgus (viens no tiem klasisks – “Rīgas melnais balzams”), cenšamies piemeklēt spēcīgu nišas spēlētāju, kurš ir gatavs mērķtiecīgi strādāt ar šiem produktiem,” stāsta “LB” pārdošanas nodaļas direktors Justs Dzedons.
Uzņēmēji uzsver, ka partnera izvēlē lielu lomu spēlē tas, kā veidojas komunikācija un attiecības ar konkrētu partneri. Sadarbība citā tirgū neaprobežojas tikai ar mehāniskām atskaitēm, kurās teorētiski var ierakstīt jebko, svarīga ir savstarpējā uzticība un kontakts.
Pārtikas un dzērienu rūpniecība veido aptuveni 20% no visas apstrādes rūpniecības izlaides.
Nozarē darbojas ap 800 uzņēmumu, kuros nodarbināti vairāk nekā 20 tūkstoši strādājošo.
