Jāremontē zālājs? Ņemiet aireni! 0
Viengadīgā airene ir graudzāļu dzimtas skrajceru virszāle ar bagātīgi lapotiem dzinumiem. Mūsu agroklimatiskie apstākļi ir piemēroti gan zaļmasas, gan sēklu ražošanai no šā kultūrauga. Taču mūsu laukkopji vēl nav pietiekami novērtējuši viengadīgās airenes lielo praktisko nozīmi gan paātrinātu ganību ierīkošanā, gan augsnes auglības uzlabošanā.
Viengadīgā airene ir augstražīga, ātraudzīga, ļoti plastiska un vērtīga stiebrzāle. Tā izceļas ar lielu ataugšanas spēju, jo veģetācijas periodā labvēlīgos apstākļos var iegūt trīs pļāvumus ar 60 t/ha zaļmasas un vairāk. Arī lopbarības vērtība tai ir augsta, tādēļ to labprāt ēd visi mājlopi.
Pateicoties attīstītai sakņu sistēmai, viengadīgā airene jau sējas gadā uzkrāj augsnē ievērojamu daudzumu sakņu un rugāju atlieku un veicina augsnes struktūras veidošanu un uzlabošanu. Viengadīgajai airenei ir liela praktiskā nozīme kā remontaugam, to piesēj ziemā vai pavasarī stipri cietušiem vai izretotiem daudzgadīgajiem lopbarības zālaugu sējumiem, lai nezaudētu hektāra ražību.
No viengadīgās airenes laukiem jau sējas gadā var iegūt labu sēklu ražu un labvēlīgos rudeņos vēl nopļaut zelmeni zaļai masai.
Trīs reizes pļaujama
Viengadīgā airenei ir labi attīstīta bārkšsakņu sistēma, kuras galvenā masa izvietojusies augsnes aramkārtas dziļumā. Stublāji tai ir tievi, mīksti, taisni, ap 90 cm un garāki, labi aplapoti. Lapas garenas un ar spīdīgu apakšpusi. Ziedkopa – salikta vārpa.
Viengadīgā airene pilnīgi attīstās sējas gadā un ziemā iznīkst. Attīstībai no sējas līdz sēklu nogatavošanās laikam tai vajadzīgs mazāk siltuma nekā auzām un vīķiem.
Sēklas sāk dīgt, temperatūrai jau sasniedzot 2–4 0C. Jaunie asni labi pacieš arī salnas (–4 0C), bet labi attīstījusies viengadīgā airene rudens pusē iztur pat –8 0C salu.
Labvēlīgos apstākļos viengadīgā airene sadīgst 5–7 dienās pēc sējas.
Pozitīva īpašība ir tā, ka cerošanu airene turpina visu augšanas periodu. Jo augsne labāk apgādāta ar barības vielām un mitrumu, jo intensīvāk tā cero.
Viengadīgajai airenei raksturīga izcili augsta ataugšanas spēja, un to nevar pārspēt neviena cita viengadīgā kultūra. To var pļaut trīs reizes vasarā: pirmo reizi 42–45 dienas pēc sadīgšanas; otro vēl pēc 30 dienām; trešo pēc 45–50 dienām.
Arī pēc trešās pļaujas viengadīgā airene atkal ataug un turpina augt līdz vēlam rudenim, kamēr iestājas ilgstošs sals.
Reizē ar intensīvu virszemes daļu augšanu spēcīgi attīstās sakņu sistēma. Rudenī tā atstāj augsnes aramkārtā 2–2,5 reizes vairāk sakņu masas nekā auzas un vīķi.
Audzēšanas īpatnības
Viengadīgā airene nav izvēlīga augsnes ziņā. Vislabāk tā padodas iekoptās smilšmāla un nosusinātās kūdras augsnēs. Vieglas, sausas smilts un ļoti smagas māla augsnes tai ir mazāk piemērotas. Jāņem vērā, ka pietiekams augsnes mitrums ir viens no galvenajiem faktoriem augstu ražu iegūšanai. Sausās vasarās tās ražība ievērojami samazinās.
Viengadīgā airene nav sevišķi jutīga pret paaugstinātu augsnes skābumu, taču, ja pH ir zemāks par 5, tad augstas ražas iegūšanai nepieciešama kaļķošana.
Jāatceras, ka pirms viengadīgās airenes sējas augsne jāpieveļ. Pievelšana nolīdzina un nedaudz sablīvē augsni, tāpēc sēklas var iestrādāt vienmērīgi un normālā dziļumā.
Viengadīgā airene jāsēj iespējami agri, jo agrie sējumi pilnīgāk izmanto augsnes pavasara mitruma krājumus un mazāk cieš sausās vasarās, bet labvēlīgos augšanas apstākļos no tās var iegūt 3–4 pļāvumus.
Liela nozīme ir pareizam sēklu iestrādes dziļumam. Optimālais dziļums minerālaugsnēs ir 2 cm, bet sausos pavasaros un kūdras augsnēs labākus panākumus iegūst, sējot 3 cm dziļumā. Vienmērīgāks un ražīgāks zelmenis izveidojas, ja augsnes pievelšanu izdara arī pēc sējas, īpaši svarīgi tas ir sausos pavasaros un kūdrainās augsnēs.
Viengadīgās airenes izsējas norma atkarīga no tā, vai to audzēs tīrsējā vai izmantos kā virsaugu zālaugu vai ganību maisījumam. Ja viengadīgo aireni sēj vienu pašu, tad optimālā izsējas norma ir 25–30 kg/ha, bet, ja to izmanto kā virsaugu, tad izsējas norma nedrīkst pārsniegt 15 kg/ha, lai intensīvā cerošanā nenomāktu pasētās zāles.
Jāņem gan vērā, ka viengadīgās airenes sēklas samērā slikti birst, jo tai ir neliels akotiņš, tādēļ jāseko līdzi izbirušo sēklu daudzumam. Galvenais viengadīgās airenes sējumu kopšanas pasākums ir nezāļu apkarošana.
Viengadīgā airene sākumā strauji ataug, tāpēc tā samērā labi spēj cīnīties ar nezālēm pati, tomēr dažas nezāles, piemēram, balandas, akļi, sūrenes u. c. garumā neatpaliek no viengadīgās airenes, tādēļ var nomākt to. Lopbarības sējumos izdevīgāk ir nezāles appļaut reizē ar viengadīgo aireni un aizvākt zaļo masu no lauka.
Airene ataug ātrāk nekā nezāles, tādēļ nākamos pļāvumos nodrošina sev normālus augšanas apstākļus.
Viengadīgās airenes sēklu laukos jālieto herbicīdi. Lētākais un pietiekami efektīvs ir herbicīds MCPA 750, ko izsmidzina 1,5 l/ha.
Viengadīgā airene ļoti labi izmanto gan organisko, gan minerālmēslojumu, efektīvi paaugstinot ražību. Mālainās un velēnu podzolētās augsnēs sevišķi iedarbīgs ir slāpekļa mēslojums, ko vēlams dot trīs paņēmienos pirms sējas un pēc pirmā un otrā pļāvuma. Minerālmēslu devas nosaka pēc augsnes analīzēm, bet orientējoši būtu nepieciešams ap 250 kg/ha fosfora mēslojuma, 150–200 kg/ha kālija un 150 kg/ha slāpekļa minerālmēslu, tad arī iegūsim cerētās ražas.
Auzas + zirņi + viengadīgā airene
Viengadīgās airenes izmantošanas iespējas ir ļoti daudzveidīgas. Tā var būt labs virsaugs pasētajām daudzgadīgajām zālēm, ja jau sējas gadā no šīs platības nepieciešams iegūt zaļbarību vai sagatavot ziemas lopbarību. Jāatceras, ka izsējas norma šajā gadījumā nedrīkst pārsniegt 15 kg/ha. Jau sējas gadā var iegūt trīs viengadīgās airenes pļāvumus, bet nākamajos gados ražos apakšā pasētās daudzgadīgās zāles.
Izdevīgi viengadīgo aireni izmantot, sējot to kopā ar zirņauzu vai vīķauzu mistru. Ja audzē tikai vienas pašas zirņauzas, netiek pilnībā izmantota saules enerģija visā veģetācijas periodā, jo pēc to nopļaušanas atāls vairs neveidojas un lauks nav ekonomiski izmantots, iegūst tikai vienu ražu. Ja pievieno ap 15 kg viengadīgās airenes sēklu, no hektāra iegūst trīs ražas. Šādi trīs komponenti (auzas+zirņi+viengadīgā airene) gan ievērojami palielina zaļās masas ražu, gan stipri pagarina to izmantošanas laiku, gan paaugstina lopbarības kvalitāti.
Viengadīgo aireni ekonomiski izdevīgi sēt kopā ar agrīno sarkano āboliņu. Šāds sējas paņēmiens nodrošina augstvērtīgas barības iegūšanu gan sējas gadā, kad galveno masu dod viengadīgā airene (2. un 3. pļāvumā klāt jau arī sarkanais āboliņš), gan pirmajā izmantošanas gadā, kad iegūstam divus trīs pļāvumus no agrā sarkanā āboliņa. Arī šeit abos izmantošanas gados bez papildu izdevumiem iegūstam trīs ražas no tā paša lauka.
Daudzveidīga izmantošana
Viengadīgo aireni var izmantot arī augstražīgu ganību ierīkošanai ar paātrināto metodi. Iesējot ilggadīgo ganību maisījuma sēklu kopā ar viengadīgo aireni (10–15 kg/ha), šīs ganības ar sekmēm var sākt izmantot jau sējas gadā, kad ātraudzīgā viengadīgā airene ir sasniegusi ganīšanas gatavību – ap 15 cm garumu. Jāraugās gan, lai, sākot ganīšanu, lauks nebūtu slapjš, jo tad lopi var izmīdīt apakšā pasēto daudzgadīgo ganību zelmeni.
Viengadīgo ganību aireni ir vērts piesēt arī pavasarī izretotos āboliņa un citu daudzgadīgo zāļu laukos, ja tie slikti pārziemojuši, bet pilnīga atjaunošana ir dārga, darbietilpīga vai neiespējama. To var piesēt arī izslīkušos laukumos, salmu kaudžu vietās, ap stabiņiem, neapsētos lauku stūros. Viengadīgās airenes audzēšana ir pateicīga arī lauka atbrīvošanai no īsmūža nezālēm, jo, to intensīvi pļaujot, tiek reizē nopļautas arī nezāles un apturēta to tālāka invāzija augsnē.
Pēc viengadīgās airenes un tās maisījumiem ar tauriņziežiem lauks arvien ir tīrāks no nezālēm nekā tikai pēc zirņauzām. Tas sevišķi svarīgi būtu bioloģiskajiem saimniekotājiem un augkopības saimniecībām, kam nav lopu.
Par sēklām varat interesēties gan Zemkopības zinātniskajā institūtā, gan Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā, gan pie citiem sēklaudzētājiem. Neliegsim arī padomus un savu pieredzi.
Raksts publicēts žurnālā “Agro Tops”
