Jaroslavs Kačiņskis
Jaroslavs Kačiņskis
Foto – AFP/LETA

Jaroslavs Kačiņskis atgriežas 4

Autors: Slavomirs Serakovskis, kustības “Krytyka Polityczna” dibinātājs un Varšavas politisko studiju institūta direktors

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Jaroslava Kačiņska “Likuma un taisnīguma” (PiS) partija ir atgriezusies pie varas, saņemot 37,6% balsu pirms nedēļas notikušajās parlamenta vēlēšanās un sagraujot līdz šim valdījušo “Pilsonisko platformu”, kas ieguva 24,1% balsu. Pēc Andžeja Dudas uzvaras prezidenta vēlēšanās maijā viena partija veidos Polijas valdību pirmo reizi kopš komunistu režīma krišanas 1989. gadā, viņa vadītajai partijai kontrolējot gandrīz visas varas sviras Polijā.

Kačiņskis tagad kontrolē gandrīz visas varas sviras Polijā. Vienīgā cerība tiem, kas uzskata, ka viņš un viņa partijas populistiskais nacionālisms ir drauds demokrātijai, ir tas, ka PiS nav un, iespējams, tā nevarētu savākt divu trešdaļu vairākumu Seimā (parlamentā), kas vajadzīgs konstitūcijas izmainīšanai. Vēlēšanu rezultāti asi kontrastē ar Polijas saimnieciskās un sociālās dzīves faktiem. “Pilsoniskās platformas” valdīšanas laikā iekšzemes kopprodukta pieauguma temps apsteidza visas Ekonomiskās sadarbības un attīstības valstis ar kopējo pienesumu no 2008. līdz 2014. gadam 23,8% apjomā. Bezdarbs ir samazinājies zem 10% pirmo reizi pēdējos 20 gados, un budžeta iztrūkums krities no 8% līdz mazāk nekā 3%. Turklāt poļi nekad nav bijuši tik apmierināti ar savas dzīves kvalitāti kā tagad. Septembrī veikta reprezentatīva sabiedriskās domas aptauja liecināja, ka 84% poļu uzskata, ka aizvadītais gads viņiem bijis sekmīgs. Tie nebija arī sociāli atstumtie un ekonomiski ievainojamie pilsoņi, kas palīdzēja PiS atgūt varu. “Pilsoniskā platforma” zaudēja to cilvēku atbalstu, kas bija lielākie ieguvēji no tās valdīšanas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Izšķirošais pagrieziena punkts bija prezidenta vēlēšanas, kurās “PP” pārstāvošais Broņislavs Komorovskis, kurš pretendēja uz otro termiņu, aizvadīja tūļīgu kampaņu, kas liecināja par viņa pārliecību par uzvaru. Kad viņš zaudēja, neviens Polijas politiskajā elitē nebija vairāk pārsteigts kā Kačiņskis un Duda. Pirmo reizi kopš 1989. gada kreisajiem nav pārstāvniecības Seimā. Balsojums izbeidza pēckomunisma posmu Polijā, kad Polijas Strādnieku partijas un Demokrātiskās kreiso apvienības mantinieki nepārvarēja 8% slieksni, kas noteikts vēlēšanu apvienībām iekļūšanai parlamentā. Tagad tiek veidota jauna kreiso partija pēc Grieķijas “Syriza” un Spānijas “Podemos” parauga, bet tai ir tālu no iekļūšanas parlamentā, nemaz nerunājot par valdību.

Kačiņska varas paradokss

Kačiņskim jau ir izdevies likvidēt jebkādu konkurenci PiS no labējo spēku puses, ko varētu uzskatīt par viņa pienesumu Polijas demokrātijai. Atšķirībā no Ungārijas ar tās partiju “Jobbik” tiešām fašismam nav vietas Polijā. Taču Kačiņskis nebūs jaunās valdības seja, vismaz ne pagaidām. PiS vēsturiski nav izdevies uzvarēt vēlēšanās, Kačiņskim vadot tās kampaņu, tāpēc viņš slēpās aiz partijas kandidātes premjerministres amatam Beatas Šidlo, kura iepriekš vadīja Dudas vēlēšanu kampaņu. Taču Šidlo nav pieredzes valdībā un nav savas politiskās bāzes partijā.

Līdzīgi maršalam Jozefam Pilsudskim gadu desmitos pirms Otrā pasaules kara Kačiņskis neapšaubāmi kontrolēs gan prezidentu, gan premjerministru, formāli paliekot ārpus varas.

Kāds ir viņa mērķis? Kačiņska varas paradokss ir tāds, ka valdības būtiskie uzdevumi – ekonomikas vadība, militārā gatavība un vides kontrole – viņu neinteresē. Visdrīzāk valdība šajās jomās rīkosies pragmatiski, būtiski nemainot kursu.

Duda jau apliecinājis, ka PiS spēj aizmirst tās dāsnos priekšvēlēšanu solījumus jau dienu pēc vēlēšanām. Un partijai ir paradums nonākt pretrunā ar tās vēlēšanu platformu: piemēram, 2005. gadā, solot “poļu solidaritāti” ar trūcīgajiem, tā atcēla augstāko nodokļu likmi turīgajiem un nodokli mantojumam. Kačiņskis pievērsīsies amatpersonu iecelšanai tieslietu sistēmā, drošības dienestos, izglītības un kultūras jomās. Viņš vienmēr ir uzskatījis, ka “valsts remontam” jānotiek personiski: cilvēki, nevis principi, ir veiksmes atslēga.

Tāpēc tāpat kā 2005. gadā Polija var sagaidīt amatpersonu tīrīšanu sabiedriskajos medijos un valsts uzņēmumos. Kačiņ­skis izslēdzis rēķinu kārtošanu, taču piebildis, ka nebūs amnestijas. Vainīgie ir jāsoda. Un fakts, ka Kačiņska komanda kritizē prokuratūras, tiesas un drošības dienestu politisko neatkarību, liecina, ka PiS paredz aktīvi darboties šajā jomā. Izglītības un kultūras iestāžu kontrolei ir arī svarīga loma PiS vēlētāju mobilizēšanai. Tāpēc Polija Kačiņska pārraudzībā īstenos politiku – kam piemērs ir dzimuma izglītošanas neesamība skolās un civilpartnerības nepieļaušana –, kas ir anomālija mūsdienu Eiropā. Valsts pat varētu virzīties atpakaļ: PiS politiķi grib pilnīgi aizliegt abortus, pat tad, ja ir apdraudēta sievietes veselība.

Reklāma
Reklāma

Nemeklēs Krievijas atbalstu

Kaut kur pragmatisma un ideoloģijas sadurē atrodas ārpolitika. Valdība trokšņos šajā jomā, taču neriskēs ar ES fondu apturēšanu un starptautisku izolāciju, saceļoties pret ES politiku. Tikpat svarīgi ir tas, ka Kačiņska vadītā Polija atšķirībā no Viktora Orbana Ungārijas, nemeklēs Krievijas atbalstu. Kačiņ­skis skaļi iestāsies par atbalstu Ukrainai, jo viņš zina, ka poļi ir kļuvuši mazāk apņēmīgi šajā jautājumā. Ir daudz mazāk skaidrs, kur Kačiņska pragmatisms vadīs viņu, risinot bēgļu jautājumu, kas satricinājis Poliju un Eiropu. Kačiņskis nav fanātiķis, bet viņš ir ciniķis. Neļaut Polijā uzņemt bēgļus bija laba priekšvēlēšanu taktika, bet, esot pie varas, tā var novest pie sadursmes ar ES, no kā viņš vēlas izvairīties.

© Project Syndicate

Tulkojis Valdis Bērziņš