Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
22. februāris, 2016
Drukāt

Kā uzlabot mūsu banku reputāciju? (4)

Foto - LETAFoto - LETA

Andris Vilks

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis intervijā aģentūrai LETA atzinis, ka nozari 2016. gadā gaida smags darbs, jo pēc Latvijā piedzīvotajiem naudas atmazgāšanas gadījumiem un kritikas banku sektoram jāspēj atgūt reputāciju. Ekspertiem jautāju, kā to panākt.

 

Andris Vilks, bijušais finanšu ministrs: “Spēlēšanās ar neskaidrām stratēģijām ir riskanta visai banku nozarei. Pietiek kādai bankai iekulties nepatikšanās, kad to jau attiecina uz visu nozari. Mazāk tas jūtams Latvijā, vairāk – mūsu labvēļiem un nedraugiem ārpusē. Ir nepieciešama stabila ilgtermiņa stratēģija un aktīva komunikācija ar sabiedrību. Ļoti svarīga ir uzraudzība. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai novēlu tērēt mazāk laika, pārbaudot lielākās universālās bankas, un tā vietā pievērsties tām, kuru bizness saistīts galvenokārt ar ārvalstu klientiem. Latvijas banku sektors ir stiprs un profesionāls. Tam jāsaņem spēcīgāks atbalsts no ASV, lai būtu plašāks ASV banku skaits dolāru norēķiniem. Tāpat Latvijai ir jāiestājas OECD, un banku nozare nedrīkst tam kļūt par klupšanas akmeni. Līdz šim Latvijai izdevies pārliecinoši atspēkot ārējās bažas un spekulācijas, kā arī parādīt sistēmas darbības un uzraudzības uzlabošanu. Galvenais, lai dažu nozares dalībnieku vēlme nopelnīt ar liela reputācijas riska darījumiem neliktu uz Latviju skatīties kā uz kādu pelēko zonu.”

 

Raita Karnīte, ekonomikas zinātņu doktore: “Banku reputācija ir atkarīga no valsts reputācijas. Ja valdība iesaistās apšaubāmos darījumos privatizācijas, valsts īpašuma pārdošanas vai atsavināšanas jomās, kas parasti ir saistīti ar finanšu sistēmas iesaistīšanos, rodas iespaids par negodprātību vai vāju kontroli finanšu sektorā. Tāpēc jāsāk ar valsts un valdības darba reputācijas uzlabošanu. Banku reputācijas celšanā lielāks darbs jāiegulda šī sektora nevalstiskajām organizācijām un darba devēju organizācijām. Godprātīgas ārvalstu ekspertīzes var uzlabot priekšstatu par Latvijas finanšu sistēmas kvalitāti. Banku prestiža paaugstināšana izdosies, uzlabojot ekonomisko vidi, samazinot korupciju un pilnībā izslēdzot negodīgus, nesapratīgus vai apšaubāmus darījumus valsts līmenī. Pagaidām tas nenotiek.”

 

Oskars Spurdziņš, “VTU Valmiera” valdes priekšsēdētājs: “Mūsu bankām ir daudz nerezidentu no Austrumeiropas un bijušajām PSRS valstīm. Tā kā tiek izmantots dolārs, amerikāņi vienmēr reputācijai pievērsuši uzmanību. Ir svarīgi, lai mūsu bankas netiktu pasludinātas par tādām, kas veic aizdomīgus darījumus, naudas atmazgāšanu. Ir jāpilda uzliktās prasības, jāveic arī iekšējā kontrole. Domāju, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija efektīvi strādā, sadarbojas ar citu valstu, tostarp ASV, uzraugiem. Droši vien viņi izzina arī potenciāli riskantos darījumus. Svarīga ir pašu banku vēlme darboties caurskatāmi. Pretēja rīcība var smagi atspēlēties un negatīvi ietekmēt tautsaimniecību kopumā.”

 

Ģirts Rungainis, “Prudentia” līdzdibinātājs: “Cīņa pret naudas atmazgāšanu notiek jau sen. Pēc 11. septembra teroraktiem ASV sāka to izmantot pret teroristiem, Irānu, Ziemeļkoreju un citiem režīmiem un kustībām. Sods ir izslēgšana no iespējas veikt norēķinus dolāros, kas būtiski samazina peļņas iespējas. Šobrīd ASV lielāku vērību pievērš naudas plūsmām, kas apkalpo Krievijas ģeopolitiski huligānisko režīmu. Latvijas banku sistēmā naudas atmazgāšanas pārtraukšana nozīmē atteikšanos no daļas klientu. Atlikušajiem norēķini jāpadara caurskatāmāki. Cik man zināms, šobrīd naudas atmazgāšanas aspektā kritiska situācija ir trijās Latvijas bankās. Šajā sektorā ir jāmaina kultūra, kas ietver daudzu darbinieku un arī vadības nomaiņu. Pēc tam jāaicina ASV speciālisti veikt pārbaudes. Lai gan bankas ir ieinteresētas šīs problēmas risināšanā, tās nevēlas maksāt augsto cenu. Taču, ja mēs neplānojam atgriezties Krievijas purvā, pārmaiņas notiks tuvāko gadu laikā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Nacionalizēt, ātrāk !

  2. slēgt negodīgās, karnītei taisnība, ja fļlš un vējonis sēž blakus…………….

  3. bankām par mūsu domām un reputāciju ir uzspļaut no augsta koka. Var tikai minēt, kādā ceļā tās pelna savus n-tos miljonus. Valsts iedzīvotāju nelielie ietaupījumi vispār bankai ir bez vajadzības, jo depozītiem ir 0%, drīz vispār laikam vajadzēs piemaksāt bankai, ka tā mūsu naudu pieņem. Bankas kratās vaļā no visa, ar ko parasti bankas nodarbojas. Pat darba laiks iekārtots tā, lai strādājošs cilvēks tur iekšā netiktu vispār. No kurienes peļņa?

    • Nevis drīz piemaksāt, bet tas jau notiek. Bankai jau tiek gada maksa par to, ka tā atļauj turēt mūsu naudu. Filiāļu skaits samazināts, norēķini pamatā tikai netā par ko tiek iekasēta komisija un % par turēšanu bankā nekādu. Bankās ir mūsu nauda un mēs tām vēl arī piemaksājam.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (25)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Atlaist Saeimu vai atlaist vēlētājus?

Centrālā vēlēšanu komisija reģistrējusi parakstu vākšanai biedrības “Varu Latvijas tautai” atkārtoti iesniegto tautas nobalsošanas ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu. Šādu parakstu vākšanu biedrība rosināja jau pagājušajā gadā, bet tā noslēdzās bez rezultāta šā gada 13. novembrī. Gada laikā bija izdevies savākt tikai 514 vēlētāju parakstu. Ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu var ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb 155 224 vēlētāji. Diskutējot par šo iniciatīvu, sociālajos tīklos izskanējis arī tāds viedoklis: “Pat ja es piekristu, ka jāatlaiž šī Saeima, tomēr nav nekādas garantijas, ka tiks ievēlēts labāks parlaments, jo par to balsos tie paši vēlētāji, kas iepriekš.”

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+