Latvijā
Politika

Jāsaspiežas, lai atrastu naudu arī medicīnai 16


Saeimas deputātiem Andrim Bērziņam (ZZS) (pirmais no kreisās), Aijai Barčai (ZZS) un Romualdam Ražukam (“Vienotība”) ir gadiem uzticēta veselības aprūpes politika. Bet tagad viņiem jāklausās, kā Pasaules veselības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pārstāvji kritizē politiķus par to, ka iedzīvotāju līdzmaksājumi par ārstēšanu Latvijā ir visaugstākie Eiropā.
Saeimas deputātiem Andrim Bērziņam (ZZS) (pirmais no kreisās), Aijai Barčai (ZZS) un Romualdam Ražukam (“Vienotība”) ir gadiem uzticēta veselības aprūpes politika. Bet tagad viņiem jāklausās, kā Pasaules veselības organizācijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas pārstāvji kritizē politiķus par to, ka iedzīvotāju līdzmaksājumi par ārstēšanu Latvijā ir visaugstākie Eiropā.
Foto – Ieva Čīka/LETA

Diskusiju seriālu par valstij piemērotāko veselības aprūpes finansēšanas modeli ievadīja Ministru prezidenta biroja un Veselības ministrijas rīkotā konference Latvijas Universitātē četru stundu ilgumā. Tajā piedalījās arī Tomāšs Evetovits, kurš atbild par veselības sistēmu stiprināšanu Pasaules veselības organizācijas (PVO) Barselonas birojā, kā arī Frančeska Kolombo, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veselības nodaļas vadītāja. Ārvalstu viesi pieklājīgi kaunināja mūsu politiķus, ka no valsts budžeta veselības aprūpei ir piešķirts zemākais finansējums Eiropas Savienībā, ka Latvijas valdības veselībai ierādījušas ļoti zemu prioritāti, ka valstī ir augsti iedzīvotāju tiešie maksājumi, kā arī garas rindas, lai saņemtu ārstēšanu. Šā iemesla dēļ, kā norādīts OECD ziņojumā, veselības aprūpi nesaņem katrs septītais iedzīvotājs, bet trūcīgo cilvēku vidū šis rādītājs ir vēl bēdīgāks – bez nepieciešamās veselības aprūpes paliek katrs trešais. Mājsaimniecības apmēram 40% no sava budžeta maksā par veselības aprūpi, Latvijas, Grieķijas un Krievijas iedzīvotājiem ir augstākie maksājumi medicīnai no personīgā naudas maka.

Veselība kā prioritāte valsts izdevumos ir politiska izvēle, norādīja T. Evetovits, piebilstot, ka, piemēram, tāda valsts kā Horvātija, kura nav turīgo valstu skaitā ar lielu valsts sektoru, medicīnai piešķir divreiz vairāk nekā Latvija. PVO uzskata, ka progress veselības aprūpē netiks sasniegts, ja budžeta izdevumi netiks palielināti līdz apmēram 5% no iekšzemes kopprodukta, un tā ir tikai un vienīgi politiska izvēle, nevis to instrumentu izvēle, ar kuru palīdzību veselības aprūpei tiks nodrošināts nepieciešamais finansējums.

“Pensionāriem, kuri sastāda 70% cilvēku, kas saskaras ar katastrofāliem tiešajiem maksājumiem, tāpat ir jāmaksā visi līdzmaksājumi, ja vien viņu ienākumi nav zem 128 eiro uz personu mēnesī. Lai gan pastāv līdzmaksājumu maksimums (“griesti”) stacionāriem, ambulatorajiem un diagnostiskajiem pakalpojumiem, tas ir noteikts ļoti augstā līmenī – 356 eiro par hospitalizācijas reizi un 569 eiro personai gadā kopumā,” konstatējusi PVO. Organizācijas ieteikto politisko pasākumu skaitā ir noteikt līdzmaksājumu izņēmumus izrakstītajām zālēm, kas nepieciešamas trūcīgajiem cilvēkiem, kā arī pacientiem ar hroniskām saslimšanām, kas pastāvīgi spiesti maksāt no sava personīgā naudas maka.

Valdība tiek aicināta būtiski pazemināt ikgadējo līdzmaksājumu “griestus”, nodrošināt, lai visi līdzmaksājumu politikas aspekti būtu izstrādāti, bal­stoties uz realitāti un starptautisko pieredzi, kā arī aicināta tiekties samazināt zāļu cenas un sekmēt racionālu zāļu izrakstīšanu.

Lai gan valdības vadītājs Kučinskis aicināja klātesošos vairāk runāt par veselības aprūpes finansēšanas modeļiem, apmainīties ar idejām bez emocionālas piedevas, lai lēmuma pieņēmējiem būtu vieglāk pieņemt lēmumu, tomēr nekādas vērā ņemamas vērtīgas idejas tā arī neizskanēja. Visas nebūšanas, par kurām runāja ārvalstu viesi, politiķiem un sabiedrībai ir labi zināmas.

Politiskā izšķiršanās par lielāku finansējumu nenāks viegli, jo sākotnēji it kā stingrais Ministru prezidents jau ir atkāpies no rīcības plānā noteiktā uzdevuma līdz gada beigām izstrādāt jauno veselības aprūpes finansēšanas modeli. Ministru prezidents konferencē, bet pirms tam arī LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja, ka finansēšanas modelim ir jābūt gatavam līdz nākamā gada aprīlim, ka līdz tam laikam “jāatrod optimālais modelis, jo nauda no gaisa nekritīs”.

Iepriekšējais veselības ministrs Guntis Belēvičs visus trīs ministrijas izstrādātos finansēšanas modeļus iesniedza Ministru prezidentam un ministrijas atbalstīto, kas paredz nodrošināt vienlīdzības principu ārstniecībā visiem valsts iedzīvotājiem, kas nevar notikt, ja nepalielina valsts budžetu, saskaņoja pat ar PVO Barselonas biroju. Šajā procesā piedalījās arī toreizējais valsts sekretāres vietnieks un pašreizējais valsts sekretārs Kārlis Ketners. Kāpēc Kučinskis ir atkāpies no paša nospraustā rīcības plāna?

Ar valdības vadītāja preses sekretāra Andreja Vaivara starpniecību noskaidroju, ka “valdības rīcības plāns tiks aktualizēts atbilstoši reālajai situācijai, ņemot vērā veselības ministra maiņu. Līdz ar to pilnīga skaidrība par modeli būs aprīlī”. Tas nozīmē, ka, visticamāk, politiķi tomēr vienosies par VM izraudzīto modeli šogad, bet par to, no kuriem avotiem ņems naudu tā īstenošanai, plānots vienoties līdz aprīlim.

M. Kučinskis: “Tajā nodokļu masā, ko mēs iekasējam, visās tabulās Eiropas Savienības valstu vidū esam pirmspēdējā vietā. Mums jārunā par to, ko valsts var atļauties. Papildu 50 miljoni aizsardzībai nenāca viegli, visiem bija jāsaspiežas. Šobrīd šādu summu atraut citiem nav iespējams, tāpēc jāsāk diskusijas, kur ņemt naudu. Mana versija ir tāda, ka pusi no medicīnai nepieciešamā pieauguma var ielikt plānā, liekot saspiesties visiem citiem. Jāņem vērā, ka valstī vairākas jomas ir pārfinansētas. Bet tomēr kādu jaunu finansēšanas avotu acīmredzot vajadzēs. Es gribētu, lai mēs par to kopīgi vienojamies. Piektdien uzņēmēju rīkotajā konferencē sākas vēl viena jauna diskusija par ilgtermiņa nodokļu sistēmu.”

Valdības vadītājs, rezumējot konferences norisi, atzina, ka visu slikto un negatīvo varēja aizstāt ar vienu prezentāciju. Viņaprāt, vienīgais jaunums esot bijis tas, ka “Latvijas Banka (LB) ir radikāli izmainījusi savu piedāvājumu. Banka ir atteikusies no radikālajām reformām un piedāvā pagaidām vēl nepaskaidrotu privātā sektora līdzdalību, kas palielinās konkurenci. Tas jau ir cits piedāvājums”. Detalizēti šis piedāvājums tiks apspriests LB rīkotajā konferencē 28. septembrī.

Savukārt P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikas vadītājs Andrejs Millers secināja: “Ja tās naudas vairāk nebūs, tad mēs nevaram garantēt veselības kvalitāti. Ja gadiem politiķi nespēj pienācīgi finansēt medicīnu, tad droši vien jāmeklē kādi ceļi, jāpārdala esošais budžets. Sabiedrība noveco, pacientu kļūst vairāk un ar ielaistām slimībām, viņiem ilgāk jāuzturas stacionārā, un ārstēšana izmaksā arvien vairāk. Bet tajā pašā laikā parādās jauni medikamenti, jaunas tehnoloģijas un ārstēšanas iespējas. Ja mums nav naudas, mēs to nevaram izmantot.”

Veselības ministrija visām ministrijām jau pirms pāris mēnešiem ir iesniegusi visus trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Cerams, ka nākamo otrdien, kad plānota to apspriešana valdības sēdē, ministriem būs skaidra nostāja, kurš no tiem ir valsts iedzīvotājiem labākais.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv