Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
11. decembris, 2012
Drukāt

Jāsavieno ar Pierīgu


Foto - LETAFoto - LETA

“Viens no iepriekšējā Rīgas attīstības plāna galvenajiem trūkumiem ir neatrisināts konflikts starp galvaspilsētas iedzīvotājiem un tiem, kuri pilsētu tikai izmanto – strādā Rīgā, bet dzīvo citur. Tas kļuvis par vienu no topošā plāna nozīmīgākajiem uzdevumiem,” secina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Guntars Ruskuls.

 

Tāpēc par diskusiju cikla “Nākotnes Rīga jau top” ceturtās sarunas “Rīgas attīstības plānošana – ieceres uz papīra un realitāte” galveno tēmu kļuva pilsētnieku vēlmes līdzsvarošana pēc patīkamiem dzīves apstākļiem ar Rīgā strādājošo vajadzībām pēc ātras un ērtas satiksmes.

“Rīgas aglomerācijā dzīvo 1,116 miljons iedzīvotāju, bet dzīvesvietu pašā Rīgā deklarējuši 650 tūkstoši cilvēku. Tātad pilsētu lieto vairāk nekā miljons cilvēku, bet par to maksā 650 tūkstoši. Jo vairāk cilvēku izvēlas strādāt pilsētā, bet dzīvot ārpus tās, jo grūtāk piesaistīt resursus infrastruktūras uzturēšanai. Komunikācijas Rīgā nolietojas daudz ātrāk nekā aiz tās robežām, tāpēc to atjaunošanai vajadzīgs vairāk līdzekļu. Tajā pašā laikā arī daudz Rīgai nozīmīgu objektu atrodas aglomerācijā. Turklāt jau paši ārpilsētas iedzīvotāji ir resursi mūsu uzņēmējiem.

Tāpēc starp Rīgu un Pierīgu jāveido laba satiksme ar abpusēji izdevīgiem nosacījumiem. Tās attīstīšanā jāiesaistās gan valstij, gan pārējām pašvaldībām. Iespējams, mums jānoslēdz īpaši sadarbības līgumi, kā tas ir citur pasaulē,” skaidro G. Ruskuls.

Arhitekts Sergejs Ņikiforovs apliecina, ka arī starptautiskajā lielpilsētu attīstības pieredzē administratīvo robežu paplašināšanas vietā jau stājusies ekonomiskās ietekmes un mijiedarbības izvēršana. Tāpēc jau pašlaik Rīgas pilsētas attīstības plānošanai piesaistīti arī apkārtējo pašvaldību plānotāji. Diskusijā izskanēja arī viedoklis, ka jāveido Rīgai un Pierīgai vienota pilsētplānotāju komanda, kas veidotu vienu kopīgu plānu. Pagaidām to gan vēl neparedz Latvijas likumdošana un pašvaldības savā starpā drīzāk konkurē.

Lai saglabātu Rīgu kā zaļu pilsētu ar patīkamu dzīves vidi, arvien lielāka nozīme tiks piešķirta sabiedriskajam transportam. Pilsētas plānotāju mērķis ir vieglo automašīnu skaitu pilsētas centrā pat mazināt. Turklāt iepriekš aptaujās noskaidrots, ka tikai aptuveni divdesmit procenti pašu rīdzinieku ikdienā izmanto privātos auto, savukārt 20 – 30% no kopējās auto plūsmas pilsētā veido automašīnas, kas iebraukušas no reģioniem. Autotransporta satiksmes problēmas galvenokārt attiecas uz Rīgā strādājošajiem. Tāpēc kā viens no risinājumiem piedāvāta dzelzceļa attīstīšana un ātrgaitas tramvaju līniju izveide, piemēram, uz Mārupi un Ķekavu. To galapunktos un galvenajās stacijās jābūt lieliem stāvlaukumiem, kur iebraucējiem atstāt savus auto, lai tālāk galvaspilsētā izmantotu sabiedrisko transportu. VAS “Latvijas dzelzceļš” pārstāve Eva Kļaviņa uzskata, ka šo iespēju cilvēki izmantos labprāt, jo jau pašlaik Ikšķiles un Jelgavas dzelzceļa stacijās novērojusi cilvēkus tā darām. “Jāprecizē prioritāte – vai būvēt satiksmes mezglus, uzlabojot iekļūšanu Rīgā ar vieglo transportu, vai nodrošināt tramvaja līnijas pagarinājumu līdz Berģiem un lidostai “Rīga” vai uzlabot piekļuvi pie dzelzceļa Ropažu stacijā, izbūvējot tur stāvparkus, un sniegt iespēju iebraukt pilsētā ar ērtu sabiedrisko transportu?” retoriski jautāja E. Kļaviņa.

 

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -2.3
Alūksne -7.4
Daugavpils -4
Saldus -3
Liepāja -1.9
Jelgava -2
Ventspils -1.3
Limbaži -6
Madona -6
Rēzekne -6
Draugiem Facebook Twitter Google+