Foto – LETA un kadrs no video

Katrs muļķis var spīdēt: eksperti norāda uz ētera personību trūkumu 26

Atbildība, neatkarība, izcilība – tā skan Latvijas Televīzijas (LTV) pasludinātās vērtības, bet kā mērķis noteikts līdz 2020. gadam atgūt valstī ietekmīgākā medija statusu. “Latvijas Avīze” sāk vērtējošu rakstu sēriju, cik tālu no šā mērķa atrodas nodokļu maksātāju uzturētais medijs un kas jādara, lai šīs apņemšanās nepaliktu tikai tukšas ambīcijas.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Vēsturē bijuši piemēri, kad LTV raidījumi ar savu ietekmi kļuvuši par neatņemamu sabiedriski politiskās dzīves daļu. Tāds, piemēram, bija “Labvakar” (ēterā no 1988. līdz 1993. g.), kurš gan pēc formāta atšķirīgs, tomēr savā ziņā kalpoja arī kā viedokļu un debašu platforma. Vēlāk sevi pieteica ietekmīgā publisko debašu pārraide “Kas notiek Latvijā?” (“KNL”), kas LTV ēterā bija no 2001. līdz 2011. gadam, kad pazuda no programmas skatītājiem neskaidru iemeslu dēļ. Pašlaik šāda slodze būtu jānes diskusiju raidījumam “Tieša runa”, ko vada žurnālists Guntis Bojārs, un intervijai “Viens pret vienu” (vadītājs Gundars Rēders) LTV1 kanālā, bet vai tiem piemīt nepieciešamā vilkme? Raidījumus vērtē žurnālisti, mediju un televīzijas eksperti Baiba Strautmane, Aija Cālīte-Dulevska, Jānis Domburs un Edvīns Inkēns.

“Runājot par “Labvakar”, skaidrs, ka raidījums notika īstajā laikā un ar īstajiem cilvēkiem – otrreiz šajā upē neiekāpsim. Bet “KNL” prasa papildu analīzi. Lai gan melnais humors saka – “kapi ir pilni ar neaizvietojamām personām”, izrādās, ka tā nu vis nav,” teic bijusī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāja A. Cālīte-Dulevska. “Jānis Domburs savu TV kolēģu vidū izcēlās ne tikai ar lielu harismātisku pievilcību. Viņa galvenā prasme – plašas zināšanas par iekšpolitikas redzamo un neredzamo vidi, “atslēgas personu” viedokļu pārzināšana, kā arī spēja kontekstā saskatīt parādības, kuras savā starpā saistītas. Tāpēc raidījuma dalībnieki parasti tika turēti vieglā stresā, pārejot no viena sarunas pavediena uz citu, un sekmīgi attīstījās dramaturģija,” teic eksperte, piebilstot, ka tas, ko darīja Domburs, nav vienas dienas sasniegums. Viņa arī izsaka cerību, ka kādreizējā “KNL” veidotāja un vadītāja spējas, talants un zināšanu bagāža tāpat vien nekur nepazudīs.