Vai izdodas ietaupīt dzīves līmeņa tālākai paaugstināšanai? 3
Inta Krūze, šuvēja Mērsragā: “Agrāk ar ģimeni dzīvoju Rīgā, tagad Mērsragā. Rīgā bērniem bija maksas pulciņi, šeit nav jāmaksā, bērni var dziedāt un dejot, mums nav nekādu raižu. Kopumā šeit dzīvošana lētāka nekā galvaspilsētā, uz tā rēķina rodas ietaupījumi, taču tie tūliņ tiek iztērēti, jo nauda vajadzīga dzīvojamās mājas remontam. Pagaidām mūsu ģimenei galvenais ir dzīves apstākļu sakārtošana.”
Inga Purviņa, skolotāja Jēkabpilī: “Vieni taupa uz tā rēķina, ka atvaļinājuma laikā nedodas ārzemju ceļojumā, otri izvairās apmeklēt restorānus un kafejnīcas, citi neatļaujas izklaides. Mums, skolotājiem, nav laika staigāt pa restorāniem un ļauties nezin kādām izklaidēm, taču tik un tā kaut ko ietaupīt nav viegli. Man pagājušajā gadā izdevās ietaupīt uz ārzemju ceļojuma rēķina, jo ārzemēs nokļuvu sakarā ar projekta īstenošanu. Šogad dzīve lētāka nekļūs: ar vienu roku dos, ar otru – atņems.”
Agrita Nagle, bibliotekāre Alūksnē: “Ja ļoti gribas nopirkt ko lielāku, katru mēnesi, taupīgi dzīvojot, nedaudz nolikt jau var. Man dzīves kvalitāte vairāk gan saistās ar piedalīšanos dažādos konkursos un citās interesantās aktivitātēs.”
Edgars Kramfts, pensionārs Bērzaunes pagastā: “Ko tad pensionārs var ietaupīt? Man neliela iespēja ir, jo nedaudz noņemos ar bitēm, taču pagājušajā gadā nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ nebija gaidītā ienesuma, ieguldītais darbs un līdzekļi nedeva cerēto. Šogad man jāstāda bērzi. Taupi nu!”
Dita Ārgule, Pļaviņu mūzikas skolas direktore: “Es mazāk domāju par naudu, vairāk par to, ka dzīve ir skaista, katra diena jānovērtē, jādomā tikai labas domas, jāprot priecāties par to, kas mums ir. Ja kaut ko dara un ir mērķis un stipra griba, viss kārtībā. Varbūt mazāk vajag domāt, kā sakrāt naudu, vairāk – kā sakrāt skaistus brīžus.”
