Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
9. aprīlis, 2012
Drukāt

Jāstāda, jāsēj, jākopj. Aprīlī darāmie darbi

sniegpulksten

Aprīlī saule jau ir biežāka viešņa, zeme kaut cik iesilusi, tāpēc varam sākt čakli darboties dārzā, laukā, siltumnīcā un apčubināt arī istabas augus. Kādi darbi veicami šajā pavasara mēnesī?

 

Augļu dārzā, kamēr vēl necirkulē sulas, var veidot vainagus un izgriezt nokaltušos zarus. Vienlaikus jānovērtē, vai augļu kociņus nav skārušas kādas slimības, piemēram, kraupis vai vēzis. Šīs kaites no viena kociņa uz citu aizceļo ar dārznieka šķērēm vai zāģi. Tāpēc griezuma vietas tūdaļ jāapstrādā ar Lerāna ziedi vai Bordo šķīdumu. Pēc katra kociņa apzāģēšanas instruments jādezinficē, iemērcot hlora šķīdumā, spirtā vai apdedzinot ar liesmu. Īpaši svarīgi to darīt, apgriežot plūmju kokus un vīnogulājus. Vīnogulāju piesegumi aprīlī jāsāk vēdināt. Pavisam nost skujas no vīnogām gan vēl neņem, bet atstāj nelielu spraugu. Vecos, nokaltušos zarus izgriež arī dzīvžogiem.

Ja daļa dārza pārklājusies ar ūdeni, var iet bojā augu saknes. Ābeles, bumbieres, krūmogulāji divu trīs nedēļu ilgu mirkšanu ūdenī pārcietīs, bet zemenes gan ies bojā jau pēc dažām dienām. Tāpēc lieko mitrumu jācenšas pēc iespējas ātrāk aizvadīt, rokot mazus grāvīšus un notecinot ūdeni uz zemāku vietu.

Ja laiks silts un zeme iesilusi, aprīlī var stādīt dekoratīvos kokaugus – spirejas, ceriņus, jasmīnus, klinšrozītes, arī kadiķus, tūjas, rododendrus, egles u. c. mūžzaļos augus. Vietās, kur augsne atkususi un iesilusi, var arī stādīt augļu kokus un krūmus. Pirmos zemē liek ķiršus, plūmes, persikus, aprikozes, arī upenes un ērkšķogas.

Aprīļa otrajā pusē kociņus sāk uzpotēt. Jālūko, lai potēšanai izmantotie zari ir no veseliem kokiem. Pirms augļu koki, avenāji un ogu krūmi sāk ziedēt, tos ieteicams apmiglot ar varu saturošo fungicīdu “Čempions”. Tas pasargās no vēža, kraupja, miltrasas un lapu plankumainības. Plūmju kokus pirms un pēc ziedēšanas ieteicams apstrādāt ar “Deci” vai “Ekofitu”. Tad nogatavojušās plūmes nesabojās zāģlapsenes.

Šomēnes no pērnajām lapām, lakstiem un citām atliekām jāatbrīvo ziemciešu dobes, tās jāmēslo un jāmulčē. Rozēm jānoņem segums. Lai pasargātu no saules apdegumiem, to dara, kad laiks apmācies. Rozes nogriež līdz veselai koksnei virs augt sākuša pumpura. Kad rozes apgrieztas, tās noteikti mēslo un mulčē. Mēslošanai vislabāk izmantot sadalījušos kūtsmēslus, sapropeli vai speciālo rožu mēslojumu. Sāk gatavot dobes gladiolu, dāliju, kannu un citu puķu stādīšanai. Sēj zālienu, atjauno bojātās vietas, veic aerāciju.

 

Redīsus, galda bietes, dilles, burkānus, salātus, pētersīļus, zirņus un garšaugus aprīlī jau var sēt uz lauka, bet gurķus, tomātus, kāpostus un kolrābjus dēstiem – siltumnīcā.

 

Redīsus, galda bietes, dilles, burkānus, salātus, pētersīļus, zirņus un garšaugus aprīlī jau var sēt uz lauka, bet gurķus, tomātus, kāpostus un kolrābjus dēstiem – siltumnīcā.Iestādiet siltumnīcā arī dažus sīpolus. Siltumnīcā var jau sēt arī cinijas, puķuzirnīšus, vasaras dālijas, alises, samtenes un citas viengadīgās puķes.

Ja zemes virskārta sasilusi, aprīļa beigās var stādīt iepriekš sadiedzētus agros kartupeļus, laukā izstādīt agros kāpostus, piķēt puravus un sīpolus. Pirms to dara, jānoskaidro, vai vēl nav gaidāmas salnas, jo, kamēr augi nav iesakņojušies, tie pret aukstumu ir jutīgi. Vēlīno šķirņu kartupeļus gatavo stādīšanai – diedzē, noliek gaismā.

Pavasaris ir arī labākais laiks, kad pārstādīt telpaugus. Puķes, īpaši ziedošās, mēslo un biežāk laista. Ja laiks saulains, aprīlī puķes var stādīt kastēs uz balkona.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+