Foto-EPA

NATO vadītājs: Nav akmenī cirsts, ka transatlantiskā saikne izturēs mūžīgi 2

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš ieradies vizītē Britānijā, atzina, ka pastāv reālas domstarpības starp Eiropu un ASV, taču uzsvēra, ka transatlantiskās saites aizsardzības un drošības jomās joprojām ir spēcīgas.

Reklāma
Reklāma

Jāsaglabā transatlantiskā saikne

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli”
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Lasīt citas ziņas

NATO ģenerālsekretārs pauda pārliecību, ka ASV vadītā militārā alianse spēs apliecināt savu vienotību samitā jūlijā, dalībvalstīm atvēlot vairāk naudas aizsardzībai, lai ievērotu NATO noteikto divu procentu aizsardzības izdevumu apjomu no valsts iekšzemes kopprodukta. “Nav akmenī cirsts, ka transatlantiskā saikne izturēs mūžīgi, taču es uzskatu, ka mēs to saglabāsim,” runā Londonā paziņoja Stoltenbergs. “Ir daudz dažādas saites, kas saista kopā Eiropu un Ziemeļameriku,” viņš norādīja, atzīstot, ka dažas no tām pēdējā laikā, iespējams, ir vājinājušās.

Kā piemērus viņš minēja Eiropas valstu un ASV prezidenta Donalda Trampa atšķirīgos uzskatus par Irānas kodolvienošanos, vides jautājumiem un tirdzniecību. Viedokļu atšķirība īpaši bija redzama G7 samitā, kas nesen notika Kanādā. “Taču mūsu saites aizsardzībā ir kļuvušas stiprākas,” atzīmēja Stoltenbergs. “Kopš stāšanās amatā Trampa administrācija ir palielinājusi finansējumu ASV militārajai klātbūtnei Eiropā par 40%, kas pamudinājis arī ASV sabiedrotos palielināt aizsardzības izdevumus,” norādīja NATO ģenerālsekretārs. Viņš uzsvēra, ka Eiropai un ASV jābūt vienotām, ņemot vērā starptautiskā terorisma draudus, masu iznīcināšanas ieroču izplatību, kiberuzbrukumus un Krievijas nostāju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eiropai jāveido kopīga aizsardzības politika

Šaubas par ASV prezidenta Donalda Trampa uzticību NATO liek Eiropas valstīm pastiprināt centienus izveidot kopīgu aizsardzības politiku, paziņojusi Francijas aizsardzības ministre Floransa Parlī. “NATO samitā pirms gada viņš skaidri nepauda atbalstu idejai, kas ir spēkā kopš Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izveidošanas, ka gadījumā, ja tiek uzbrukts vienai valstij, pārējās nāk palīgā,” teica Parlī. “Tas rada zināmas šaubas par 1949. gadā izveidotās alianses rīcībspēju,” sacīja Francijas aizsardzības ministre. Tramps, kurš drīz pēc nākšanas pie varas 2017. gadā nodēvēja NATO par novecojušu, uzskata, ka ASV jāsedz pārāk liela daļa no NATO izdevumiem, un ir uzstājis, lai Eiropas valstis palielina savus aizsardzības budžetus. Parlī sacīja, ka, viņasprāt, gaidāmajā NATO samitā Briselē 11. un 12. jūlijā ASV prezidents ļoti stingri uzstās, lai sabiedrotie, sevišķi Eiropā, noņem finansiālo slogu, kas gulstas uz ASV pleciem. “Tādēļ nepieciešams veidot kopīgu Eiropas aizsardzību šajā situācijā, kurā mēs nezinām, vai pieņēmumi, pēc kuriem esam dzīvojuši pēdējos 70 gadus, vēl ir spēkā,” sacīja ministre. Viņa piebilda, ka Francija un Vācija jau ir spērušas vēsturisku soli, vienojoties kopīgi būvēt nākamās paaudzes iznīcinātāju un tanku saviem spēkiem, un izveidot integrētus ātrās reaģēšanas spēkus. “Daudzas Eiropas valstis joprojām pērk militāro aprīkojumu no valstīm ārpus Eiropas – man nav jāmin Savienotās Valstis – un arī tas mums ir jāmaina,” paziņoja Parlī.

Matiss un fon der Leiena atrod kopīgu valodu

ASV ir apmierinātas ar Vācijas plānotajiem aizsardzības izdevumiem, paziņoja ASV aizsardzības ministrs Džims Matiss, vakar uzņemot Pentagonā Vācijas aizsardzības ministri Urzulu fon der Leienu.

Matiss apsveica Vācijas lēmumu līdz 2024. gadam palielināt aizsardzības izdevumus par 80%. Paredzēts, ka Vācijas aizsardzības izdevumi 2025. gadā sasniegs 1,5 procentus no iekšzemes kopprodukta. Tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar pašreizējiem 1,2 procentiem no IKP, taču nesasniedz NATO noteikto divu procentu līmeni. Vācijas politiķu iekšpolitiskajās debatēs atzīts, ka bundesvēra skaitliskais sastāvs un aprīkojums pēc aukstā kara ievērojami samazinājies militārā budžeta apcirpšanas dēļ. Atzīstot nepieciešamību panākt divu procentu no IKP aizsardzības budžetu, lai modernizētu bundesvēru atbilstoši jaunajiem drošības izaicinājumiem, politiskās partijas izvairās skaidri noteikt militārā budžeta finansēšanas avotus. Vācijas kanclere Angela Merkele paziņojusi, ka lēmums par divu procentu no IKP atvēlēšanu aizsardzībai bija NATO dalībvalstu, tostarp Vācijas, kopīgs lēmums, tāpēc tas ir “Vācijas uzticamības jautājums”.

Reklāma
Reklāma

ASV prezidents Donalds Tramps ir mudinājis citas NATO dalībvalstis izpildīt 2014. gadā dotos solījumus līdz 2024. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2% no sava iekšzemes kopprodukta. Tramps šajā ziņā ir bijis sevišķi skarbs pret Vāciju, apsūdzot to pārāk mazu summu ieguldīšanā aizsardzībā. Matiss banketā ar fon der Leienu bija draudzīgāks, minot Vāciju kā “vienu no pasaulē visvairāk cienītajām valstīm, kas runā ar stipru morālu balsi par dažādiem jautājumiem”. Matiss sacīja, ka viņš bieži runā ar Vācijas aizsardzības ministri, un tas pierādot uzticību starp abām NATO valstīm. “Tomēr, lai cik bieži mēs komunicētu, ASV neuzskata šīs attiecības par pašsaprotamām,” piebilda Matiss. Viņš atzīmēja, ka ASV bruņoto spēku klātbūtne Vācijā ir lielākā Eiropā un otra lielākā pasaulē. “Mēs Vācijā zinām, ka mums ir jāuzņemas sava daļa nastas, lai aizstāvētu mūsu demokrātiju un mūsu vērtības. Mēs esam gatavi un apņēmības pilni, bet vēl ir daudz jāizdara,” sacīja fon der Leiena.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.