Kas jādara Putnim? Plašsaziņas līdzekļu pārstāvju viedoklis 2
Kā vērtējat Roberta Putņa iecelšanu Mediju politikas nodaļas vadītāja amatā, un kādus uzdevumus dodat šai jaunveidojamajai nodaļai?
Guntars Kļavinskis, Latvijas Preses izdevēju asociācijas vadītājs, AS “Lauku Avīze” valdes priekšsēdētājs: “Par cilvēku runā viņa darbi, tāpēc ļausim Putņa kungam apliecināt sevi jaunajā amatā. Un darāmā mediju politikas jomā ir patiešām daudz. Pirmkārt, ir jāpanāk nozari regulējošo likumu izpilde, kas pašlaik ne vienmēr tā ir. Jāveicina godīga konkurence un jānostiprina autortiesības. Jāsaprot, ka Latvija ir maza valsts ar nelielu latviski runājošu, domājošu, lasošu cilvēku skaitu un drukātajai presei ir sava misija valsts valodas, valstiskās audzināšanas, patriotisma, lojalitātes, kā arī piederības savai valstij veicināšanā, stiprināšanā un izkopšanā. Tāpēc ir nopietni jādomā par valsts atbalstu drukātajai presei, kā tas ir lielā daļā Eiropas Savienības valstu.”
Gunta Līdaka, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore: “Mediju industrijā esmu jau 30 gadus, un mediju aktivitātēs es viņu neesmu manījusi, diez vai viņš ir nopietns spēlētājs mediju nozarē. Ceru, ka drīzumā uzzināsim, ko tieši Putnis cer paveikt šīs nodaļas vadībā, kāda būs viņa politika. Ja viņam ir ambīcijas, tad jānāk pretī medijiem, bet, ja nebūs savstarpējas komunikācijas, būs grūti. Pirmkārt, ir svarīgi, vai šī nodaļa uzņemsies mediju politikas veidošanu. Domāju, ka tas ir viņu primārais uzdevums. Mums ir daudz problēmu, tajā skaitā arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā. Šie jautājumi jāpārstrādā koordinēti, un tas ir šīs nodaļas uzdevums. Otrs būtisks jautājumu loks ir par vietējā mediju satura stiprināšanu un saglabāšanu.”
Guntars Līcis, Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors, reģionālo izdevēju pārstāvis: “Es Putni nepazīstu, tāpēc arī nevaru vērtēt viņa profesionālās spējas. No Mediju politikas nodaļas sagaidu valsts politikas maiņu attiecībā pret mediju telpu. Jābūt ļoti skaidriem valsts uzstādījumiem un saprotamiem noteikumiem. Tāpat ir jārada vieta un telpa diskusijai, kur mediju nozare tiešākā veidā var sazināties ar valsts pārvaldes institūcijām. Šai nodaļai ir jākļūst par vietu, kur mediju organizācijas var vērsties ar savām rūpēm un idejām.”
Sandra Veinberga, mediju un publisko attiecību pētniece: “Manuprāt, Mediju politikas vadītāja izraudzīšana bija plašāk sabiedrībā apspriežams jautājums, neatstājot to tikai vienas ministrijas kompetencē. Ņemsim vērā, ka Latvijā ir ļoti sašķelta vide. Ja skatāmies uz žurnālistiem, ir tā sauktie sorosīti, lembergisti, krievi un citi. Cik es atceros, Putnis piederēja “sorosītu” grupai. Kultūras ministrijai ļoti nopietni vajadzēja domāt par neitrālas personas iecelšanu šajā amatā. Mediju politikas nodaļai vispirms lielā tempā būtu jāatbild uz Putina propagandas buldozera aktivitātēm Latvijas mediju vidē. Mūsu ētera telpā ir ielidojis “Sputnik”, un šis jautājums ir padarījis ļoti nemierīgus arī mūsu krieviski raidošos kolēģus, kuri nesaprot, kā rīkoties. Mediju joma Latvijā 25 gadus ir bijusi pašplūsmā, mēs neesam domājuši par Latvijas mediju tālāku attīstību.”
Ingus Bērziņš, portāla “Delfi” galvenais redaktors: “Publiski zināmie fakti par Putņa iepriekšējo darbību sabiedriskajā laukā rada priekšstatu par viņu kā par principiālu cilvēku ar liberālu domāšanu un demokrātisku vērtību aizstāvi. Darbība “Delnā” liecina, ka viņš varētu izprast mediju vajadzības un labas žurnālistikas principus. Kas attiecas uz pašu jaunveidojamo Mediju politikas nodaļu, manuprāt, šāda struktūra nav vajadzīga.”
