Jāstrādā astoņas stundas mēnesī! 0
Esmu 2. grupas invalīde uz mūžu, saņemu 54 latu pensiju, pašvaldība piemaksā 25 latus. Nu man pateica, ka tie 25 lati manam vīram ir jāatstrādā – 8 stundas mēnesī. Vai tas ir likumīgi – man piešķir piemaksu, bet vīram jāatstrādā? Un vai tiešām 8 stundas par 25 latiem? Vai tad nebūtu 40 lati jāmaksā? Olga Rudzīte Dagdā
Kaut kas mūsu sabiedrībā ir nogājis greizi, jo daļa cilvēku pabalstus uztver kā algu un vēl žēlojas, ka par maz maksā! Nopelnot 25 latus dienā, mēnesī (22 darba dienās) sanāktu 550 lati uz rokas (pēc nodokļu atskaitījumiem), bet uz papīra (pirms nodokļu nomaksas) alga būtu krietni lielāka. Šādu atalgojumu nopelna kvalificēti un prasmīgi speciālisti. Ja Olga vai viņas vīrs spētu strādāt tik kvalificētu darbu, viņiem nevajadzētu iet uz pašvaldību prasīt palīdzību. Arī simtlatnieki par 100 latiem strādā nevis četras dienas, bet gan veselu mēnesi!
Dagdas novada sociālajā dienestā paskaidroja, ka viņu datu bāzē Olga Rudzīte kā pabalsta saņēmēja nav reģistrēta. Laikam runa ir par kādu citu cilvēku. Tādēļ, nezinot konkrēto situāciju, varam atbildēt tikai vispārīgi.
Vajag arī pašam darboties
Šie 25 lati, ko pašvaldība maksā Olgas ģimenei, nav piemaksa pie viņas invaliditātes pensijas, jo šāda piemaksa nepastāv. Acīmredzot tas ir garantētā minimālā ienākumu līmeņa (GMI) pabalsts ģimenei. Valsts garantē katram pieaugušam cilvēkam iztikas minimumu 40 latus mēnesī, bet bērnam – 45 latus mēnesī. Ja Olgas vīra ienākumi ir nulle, bet Olgas pensija ir 54 lati (ar santīmiem), tad pēc Olgas iesnieguma pašvaldība ik mēnesi viņai piemaksā 25 latus (ar santīmiem), lai ģimenes ienākumi būtu 80 lati mēnesī – garantētā minimālā ienākumu līmeņa apmērā.
Dagdas novada sociālā dienesta vadītāja Elita Trūle paskaidroja, ka darbspējīgiem cilvēkiem, lai saņemtu pašvaldības pabalstus, jāreģistrējas kā bezdarbniekiem. “Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma” 12. panta 4. daļā teikts, ka pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības tos darbspējīgos klientus, kuri saņem sociālo palīdzību vismaz trīs mēnešus pēc kārtas, iesaistīt darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos (līdz 12 stundām nedēļā, sadalot tās pa vairākām nedēļas dienām), kas rada labumu sabiedrībai un neaizvieto pašvaldības funkciju veicējus. Šos pasākumus īsteno pašvaldībās, biedrībās vai nodibinājumos bez nolūka gūt peļņu. Pašvaldības sociālais dienests slēdz līgumu ar katru darbspējīgo klientu, tajā paredzot pasākumu vietu, laiku, abu pušu tiesības, pienākumus un atbildību. Viņus var iesaistīt arī darbos pašvaldības teritorijā, slēdzot ar katru klientu darba līgumu uz noteiktu laiku.
Šie darba pasākumi neattiecas uz cilvēkiem, kuriem būtu grūti strādāt – invalīdiem, pensionāriem, grūtniecēm; uz vienu no vecākiem, kas kopj bērnu; uz vienu no bērna invalīda vecākiem, kurš pats kopj savu bērnu; uz jauniešiem no 15 gadu vecuma, kuri mācās klātienē vidējā vai profesionālajā izglītības iestādē, vai augstskolas dienas nodaļā.
Tādēļ Olgu, kurai ir invaliditāte, šādos darbos neiesaista, bet viņas darbspējīgajam vīram nāksies nedaudz pastrādāt, jo pabalsts ir piešķirts nevis Olgai, bet gan viņas ģimenei.
Pabalsta apmēru likums nesaista ar nostrādāto stundu skaitu. Piemēram, vienai ģimenei, kurai ir nelieli ienākumi, pašvaldība līdz likumā noteiktajai GMI summai piemaksā 15 latus, bet citai – 40 latus, taču abām ģimenēm var būt jānostrādā vienāds stundu skaits.
Invalīdiem palīdz, pārējie var piepelnīties
Dagdas novada dome invalīdiem un pensionāriem ir ļoti pretimnākoša. Pašvaldības saistošie noteikumi paredz, ka tiem, kuriem regulāri jāpērk zāles un jāiet pie ārsta, ar pašvaldības lēmumu maksā palielinātu GMI – līdz 90 latiem mēnesī. Taču tad cilvēkam vismaz reizi mēnesī sociālajā dienestā jāapliecina, ka viņš patiešām ārstējas un jāuzrāda čeki par medikamentiem un ārsta apmeklējumu.
Strādājot 8 stundas mēnesī, vīrs bezdarbnieks nevar pārpūlēties. Galu galā viņam ir arī pienākums rūpēties par slimo sievu.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 550 “Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un slēdzama vienošanās par līdzdarbību”, kas izdoti 2009. gada 17. jūnijā, arī paredz, ka pabalsta saņēmējam ir jāstrādā, lai uzlabotu savu situāciju, saglabātu un uzlabotu darba prasmes.
Ministru kabineta “Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” Nr. 299, kas izdoti 2010. gada 30. martā, paredz, ka trūcīgas ģimenes vai personas statusu piešķir tad, ja ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 90 latu mēnesī uz cilvēku, ja cilvēkam nepieder naudas uzkrājumi, vērtspapīri vai īpašums, izņemot īpašumu, kas ir viņa vienīgā dzīvesvieta. Arī šajos noteikumos teikts, ka darbspējīgiem cilvēkiem jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekiem un jāpiedalās līdzdarbības pasākumos.
Elita Trūle pastāstīja, ka Dagdas novadā ir cilvēki, kas paši nāk pieteikties dažādos darbos un labprāt strādā. Saprotams, ka ar 40 latiem mēnesī izdzīvot nevar, tādēļ cilvēki meklē dažādas iespējas piepelnīties. Jau ir klāt melleņu laiks. Pērn čakli ogu lasītāji dienā nopelnījuši 20 latu un vairāk.
Laukos iepērk arī gailenes. Kāda ģimene, vīrs ar sievu, pērn sava atvaļinājuma laikā nopelnījuši 600 latu. Latgales lauku sētās dzīvo daudz vientuļu pensionāru, kuriem vajadzīga palīdzība – malku saskaldīt, dobes uzrakt, appļaut pagalmu, grāvjus un citas vietas, kur ar tehniku klāt netiek, iztīrīt mežu no kritušiem kokiem, izcirst krūmus gar meliorācijas grāvju malām, utt. Kā redzam, netrūkst dažādu nekvalificētu darbu, ar kuriem var kaut ko nopelnīt. Un, ja vīrietis kaut nedaudz prot arī galdnieka vai celtnieka darbus un godprātīgi strādā, viņš ir zelta vērtē. Latgalē ir daudz neapstrādātas zemes, tādēļ tiem, kam savas zemes nav, nebūs grūti sarunāt kādu gabaliņu, lai izaudzētu sev dārzeņus. Protams, tā ir knapināšanās. Taču arī tiem cilvēkiem, kuriem nav pieprasītas profesijas, ir iespēja nopelnīt sev iztiku.
