Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. februāris, 2013
Drukāt

Jātiek arī plašākos ūdeņos


Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Uzņēmums “Oskars” no Eiropas Zivsaimniecības fonda saņēmis atbalstu diviem projektiem.


 

“Kaut ko pa šiem gadiem esam iemācījušies,” nosaka Jaunjelgavas novada zivaudzētājs Ojārs Daubers (attēlā), kura uzņēmums “Oskars” no Eiropas Zivsaimniecības fonda (EZF) guvis atbalstu diviem projektiem. Jau darbojas recirkulācijas līnijas storēm, maijā jānodod arī foreļaudzētava, kuras kopējās izmaksas ir 68 tūkstoši latu. 60% no šīs summas finansē EZF. “Oskars”, kurā zivju audzēšana notiek no 1997. gada, realizē deviņu veidu zivis, ar darbu nodrošina 11 cilvēkus, un tā gada apgrozījums ir 170 tūkstoši latu.

“Audzētavu būvējam bez neviena sūkņa, lai elektrības patēriņš būtu nulle un foreļu pašizmaksa spētu konkurēt pat ar dāņu un somu zivīm,” par jauno projektu un nākotnes iecerēm apgūt tirgu arī ārpus Latvijas stāsta O. Daubers un piebilst: “Ja mūsu doma apstiprināsies, nākamo būvēsim jau lielākiem apjomiem, par saviem vai fonda līdzekļiem.”

Par EZF piešķirtajiem līdzekļiem iegādātas iekārtas – inkubācijas kabineti, foreļu vannas, arī dārgā zivju šķirojamā mašīna, kas izmaksāja ap 20 tūkstošiem eiro. Forele ir vārīgs radījums, un ar rokām to šķirot nav ieteicams – zivij pārāk liels stress. Ojārs pārliecinājies, ka vispareizāk fonda līdzekļus ieguldīt iekārtās – tās maksā tāpat kā citur Eiropā, taču būvniecības izmaksas Latvijā nav prognozējamas.

Zivju audzēšanu uz savu roku sācis ar trīs karpu dīķiem, no kuriem divi bija aizauguši. Nācies visu veidot no nulles, un pirmajos gados jauno biznesu pat stutēt, izmantojot zāģētavā iegūtos līdzekļus, atceras uzņēmējs.

Līdzās tradicionālajiem dīķiem par savu naudu uzbūvējis recirkulācijas līnijas samiem, kurās zivis var izaudzēt ātrāk, jo visu gadu tiek uzturēta atbil
stoša temperatūra, noslēgtā artēziskā ūdens sistēma veiksmīgāk pasargā arī no slimībām.

Zivaudzētājiem krietns atbalsts ir ne tikai EZF finansētie projekti, bet arī maksājumi par videi draudzīgu saimniekošanu, kurus viņi saņem jau trešo gadu. “Mēs pat nespējam novērtēt, cik daudz ar šīm Eiropas naudām Latvijā ir dots, lai varētu sakārtot dzīvi. Mēs cīnīsimies, lai akvakultūrā viss notiktu pareizi, lai nebūtu projektu kā kosmosa kuģu, kas nekad nepacelsies,” sola O. Daubers, būdams arī aktīvs Latvijas Zivaudzētāju asociācijas biedrs.

Latvijas zivaudzētāji var lepoties ar kvalitatīvu produkciju, salīdzinot, piemēram, ar dienvidu kaimiņiem, uzsver O. Daubers, taču ar pašmāju tirgu vien nepietiks, jācenšas nokļūt plašākos ūdeņos. “Katram cilvēkam ir kaut kāds mērķis un zināšanas. Ja tu ar smagu darbu ej uz savu mērķi, ne tikai strādā, bet arī domā, ko dari, rezultātam ir jābūt.”

 

Publikācija tiek finansēta no Eiropas Zivsaimniecības fonda līdzekļiem

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+