×
Mobilā versija
°C
Mirta, Ziedīte
Ceturtdiena, 19. aprīlis, 2018
11. decembris, 2016
Drukāt

Kā zemessargi vērtē deputātu kūtrumu iesaistīties šajā organizācijā? “LA” aptauja (1)

Foto-LETAFoto-LETA

Kaspars, Studentu bataljona zemessargs: “Ir nedaudz smieklīgi klausīties atrunas par aizņemtību, ģimenes dzīvi un bailēm no ieročiem. It kā zemessargiem nebūtu darba vai ģimenes. Mūsu rindās ne vienam vien zemessargam ir trīs un pat vairāk bērnu, vairāki darbi un sabiedriskie pienākumi. Tas ir attieksmes jautājums. Bet ir arī labi, ka deputāti nestājas Zemessardzē. Mūsu rindās nav nepieciešami zemessargi, kas dien, lai veidotu publicitāti uz Zemessardzes rēķina. Viens zemessargs, kas dien no sirds, ir desmitiem reižu vērtīgāks par deputātu, kam rūp tikai politiskā karjera.”

Gatis Zamurs, zemessargs: “Manuprāt, tā ir apkaunojoša statistika, ka no simt deputātiem tikai divi darbojas Zemessardzē. Runās esam patriotiski, Zemessardze ir mūsu aizsardzības balsts, bet, kad tam jāvelta kaut daļa no sava komforta, rodas atrunas. Vieglāk ir piespraust karodziņu un ar lāpu izstaigāt Vecrīgu nekā lauka apstākļos slapdraņķī mācīties reakciju uz pretinieka uguni. Īpaši pazemojoši skan atruna, ka deputāti Zemessardzē neiesaistās darba vai ģimenes dēļ. Vai tad aktīvie zemessargi ir bezdarbnieki, kuriem nav ģimenes, vecmāmiņas laukos vai iespējas kā citādi pavadīt brīvo laiku? Riharda Kola attaisnojums par ārzemju braucienu izraisa nožēlu. Vienīgais, kas nepārsteidz, ir Artuss Kaimiņš, jo populisma karogs jātur abām rokām, tāpēc nav iespējams tajās paņemt vēl arī rāciju vai ieroci.”

Artis, zemessargs: “Deputāti ir kā sabiedrības spogulis, jo procentuāli, skatot dalību, sanāk līdzīga proporcija. Ja ir griba un apziņa, ka jābūt Zemessardzē vai jebkur citur, atrodas gan laiks, gan līdzekļi. Ja vēlmes nav, atradīs simtiem iemeslu, lai nedarītu. Ar “Saskaņas” deputātiem es izlūkos neietu. Manuprāt, lielākā daļa no deputātiem ir tie, kurus skolā mēdza apcelt, bet viņi labi mācījās un tagad nokļuvuši Saeimā. Labākie karavīri ir huligāni, kas parādījies bijušos un esošajos karos.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Labas atzīmes varēja iegūt
    labi mācoties vai
    centīgi iezubrījot bez saprašanas 🙂
    Zemessardzei vajadzīga
    Dzimtenes mīlestība, ne tikai
    attieksme pret desas luņķa garumu !

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+