Foto – Shutterstock

Jau +5 grādos sāk izplatīties kaitēkļi. Ar kādām ķimikālijām pavasarī apstrādāt augļu kokus un ogulājus? 1

Agrā pavasarī, kamēr vēl necirkulē sulas, jāretina un jāveido augļu koku un krūmu vainagi, jāizgriež nokaltušie, bojātie zari. Jāapkopj sala, saules un grauzēju bojātās vietas, brūces jāapstrādā ar Lerānu un jāieziež ar potvasku.

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Ja stādījums ir jauns, veselīgs, dārzā nav novērotas slimības un ir veikti visi augu aizsardzības profilaktiskie pasākumi, iespējams, augļaugus nemaz nevajag smidzināt ar fungicīdiem.

!!!  Cītīgi kopjot, dārzā nerodas infekciju perēkļi, no kuriem attīstās slimības un kaitēkļi. Tīrā un kārtīgā dārzā augļu kokiem un ogulājiem nav nepieciešams lietot ķīmiju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja sēkleņkokus gadu no gada apdraud kraupis un dārzā netiek veikti nekādi fitosanitārie pasākumi (piemēram, no dārza neizvāc kritušās lapas zem augļukokiem, uz kurām pārziemo sēne), tad gan dārzniekam vajadzētu profilaktiski apsmidzināt kokus, citādi izlidojušās sporas inficēs jaunās, plaukstošās lapiņas. Apstrādi veic, kad paliek siltāks (maijā), izmantojot sistēmas iedarbības fungicīdu Score 250, devā 2 ml uz 10 l ūdens.

Tradicionāli visos dārzos plūmēm katru gadu izplatās kauleņkoku sausplankumainība (t.s. cauršautās lapas), kad kokiem lapu plātnes kļūst caurumainas. Šī slimība kauleņkokiem nenodara būtiskus bojājumus, tādēļ kāda jēga smidzināt ķīmiju un pēc tam pašiem ēst saindētos augļus? Kauleņkoku sausplankumainību var ierobežot vienīgi komercdārzos, izmantojot, piemēram, Champion 50 (2.reģistrācijas klases preparāts). Ar šo līdzekli apsmidzina kauleņkokus agri pavasarī pirms ziedēšanas (deva 2 kg/ha).

Siltākā laikā (līdzko gaisa vidējā temperatūra sasniedz +5 °C) sāk izplatīties arī kaitēkļi. Viens no bīstamākajiem kaitēkļiem ir ābeļu ziedu smecernieks. Ja iepriekšējā gadā tas nodarījis būtiskus postījumus, ieteicams jau laikus (ziedpumpuru briešanas laikā) agri no rīta pārbaudīt ābeles. Smecernieks pārziemo mizas plaisās – no zariem kaitēkļus var nopurināt pumpuru briešanas laikā, paklājot zem koka baltu palagu vai plēvi. Kaitēkļus tūlīt savāc un iznīcina. Tas, vai dārzā nepieciešams veikt pasākumus smecernieka ierobežošanai, jāizvērtē pašiem.

!!!  Reizēm ābeļu ziedu smecernieks var būt derīgs. Ja ābeles zied ļoti bagātīgi, kaitēkļi paretina ziedaizmetņus, tādējādi kokiem veidojas laba raža ar normāla izmēra (nevis sīkiem) āboliem.

Insekticīdus lieto, tiklīdz kaitēklis parādījies. Parasti tas notiek aprīļa otrajā pusē, kad veidojas ābeļu ziedpumpuri. Var izmantot Decis Mega (deva 0,15-0,25 l/ha), Karate Zeon 5, devā 0,4–0,5 l/ha (abi 2.reģistrācijas klases līdzekļi).

Ja dārzā nevēlas lietot ķīmiskos preparātus, var izlīdzēties ar bioloģiskām metodēm. Zāģlapsenes pievilina un noslīcina, ziedēšanas sākumā zaros iekarinot pudeli ar atšķaidītu rūgstošu ievārījumu vai alu. Pret tinējiem un smecerniekiem siltā laikā var izlaist trihogrammas. Kraupi un ķiršu lapbiri var ievērojami samazināt, iznīcinot kritušo lapu paliekas. Kaitēkļu būs mazāk, ja būrīšos dārzā mitināsies putni.