Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
30. aprīlis, 2016
Drukāt

Kā vērtējat ministrijas izstrādāto modeli skolotāju algu aprēķināšanai no 1. septembra? (5)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Una Anaite, Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolas bioloģijas skolotāja: “Īstas skaidrības par to, kādas tad būs mūsu algas pēc 1. septembra, nav. Ir sajūta, ka neko vairāk nesaņemšu – lai arī piedāvātā samaksa par likmi izskatās lielāka, jāņem vērā, ka līdz šim likme bija 21 stunda, bet nu būs 30 stundas un piemaksu par gatavošanos stundām, darbu labošanu, klases audzināšanu nebūs. Mūsu skolas pedagogus ļoti uztrauc piedāvājums samazināt koeficientu, pēc kura aprēķina atalgojumu skolotājiem, kuri māca vakarskolās, eksternā vai tālmācībā. Piemēram, par tālmācības skolēnu apmācību tagad maksās uz pusi mazāk nekā par pārējiem skolēniem, kaut ar tālmācības skolēniem darba ir vairāk: jāstrādā individuāli, jāgatavo piemēroti mācību materiāli, jo skolēni parasti ir ārzemēs un viņiem nemaz nav mācību grāmatu. Arī ar tiem skolēniem, kuri vakarskolā mācās klātienē, daudz jāstrādā, vajadzīgas individuālas konsultācijas.”

 

Didzis Baunis, Cesvaines vidusskolas direktors: “Detalizētu viedokli varēšu paust, kad būšu redzējis matemātiski, cik tad daudz naudas skolotāju algām mūsu skolai tiks. Kamēr ciparu nav, pārāk modeļa niansēs neiedziļinos. Modelis izstrādāts un labots jau trīs gadus – jau apnicis rēķināt līdzi kārtējām iecerēm. Taču zināmi iebildumi jau radušies. Piemēram, Latvijai, kur dažādās apdzīvotās vietās ir ļoti dažāds iedzīvotāju blīvums, neder princips “nauda seko skolēnam”. Lauku skolās audzēkņu ir maz tāpēc, ka apkaimē vispār ir maz bērnu, nevis tāpēc, ka būtu slikta skola. Ja skolotāju likmju skaitu aprēķinās, ņemot vērā skolēnu un skolotāju proporciju, mazākās skolas atkal būs zaudētājas. Domāju, ka likmju skaits jāaprēķina, piemēram, pēc klašu komplektiem. Tāpat nav pareizi tas, ka visiem skolotājiem neatkarīgi no mācāmā priekšmeta apmaksās vien deviņas darba stundas nedēļā ārpus kontaktstundām. Matemātikas un latviešu valodas skolotājiem būtu jāapmaksā vairāk stundu.”

 

Ingūna Kalniņa, Kokneses vidusskolas angļu valodas skolotāja: “Ja man jāizvēlas – domāt par darbu vai algu, izvēlos domāt par darbu. Tāpēc man šobrīd nav nekādas attieksmes pret jauno algu modeli. Kā jaunais modelis attieksies uz mani, pagaidām tā arī nesaprotu. Skolotāju algu pieaugums ir dažāds un atkarīgs no tā, cik skolotājs pelna šobrīd. Es neesmu nevienā no grupām, par ko runāts ministrijas piedāvājumā. Tiesa, acīs iekrita ministrijas apgalvojums, ka minimālā skolotāja alga pieaugs par 62 procentiem! Bet, cik tad vispār ir tādu skolotāju, kuri ar pilnu slodzi pelna minimālo likmi? Vai uz kādu šis solījums vispār attieksies? Un mainās taču darba apjoms, tātad nav tā, ka par to pašu slodzi skolotāji pelnīs par 62 procentiem vairāk. Diemžēl šķiet, ka ne bez nodoma publiskajā telpā tiek izplatīts apgalvojums, ka skolotāju alga tik ļoti pieaugs…”

 

Dace (vārds mainīts), latviešu valodas un literatūras skolotāja, sasniegusi pensijas gadus, bet strādā samērā lielā skolā ārpus Rīgas: “Man ir pensija, tāpēc atalgojuma jautājums vairs nav tik būtisks. Man nepatīk ne tik daudz pats jaunais modelis, cik tas viss, kas ir ap to. Vairākus gadus runā par skolotāju algām, un sabiedrībai radies priekšstats, ka skolotāji ir pārbagāti negauši. Tagad vēl ministrs Šadurskis pasaka, ka visiem skolotājiem algas pieaugs par 200 līdz 300 eiro, kaut nemūžam visiem vienlaikus algas tā nepieaugs. Laukos jau tā skolotājs skaitās bagātnieks, man radiem vienmēr jāatgādina, ka neesmu miljonāre. Tas ir briesmīgi, ka visiem skolotājiem apmaksās vienādu stundu skaitu par gatavošanos stundām un darbu labošanu. Jau līdz šim matemātikas, latviešu valodas, fizikas un ķīmijas skolotāji nesaņēma, cik pienāktos. Nu būs vēl sliktāk.”

 

Uzziņa

* Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā skolotājiem noteikt 30 stundu darba nedēļu, kurā tiktu iekļautas gan 21 kontaktstunda (stundas vadīšana), gan 9 stundas, kas izmantojamas citiem darbiem – gatavošanās stundām, skolēnu darbu labošana, skolēnu konsultēšana u. c.

* Par šo darbu skolotājiem būtu jāpelna vismaz 680 eiro pirms nodokļu nomaksas (šobrīd minimālā alga ir 420 eiro pirms nodokļu nomaksas). Daļa skolotāju, strādājot tikai vienu slodzi, varētu pelnīt pat virs tūkstoša eiro pirms nodokļu nomaksas, sola ministrijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. labāk nostrādājat ziemas brīvlaikus un augusta mēnesi un, tad uztraucaties par algas pielikumu.

    • Un kurs teica, ka briivlaikus nenostraadaa? Visi esam darbaa – kursos, pasaakumos.
      Vasaras atvalinaajums saakas tikai peec izlaidumiem , tad augusta viduu jau esam darbaa, atkal kursi, seminaari, klasu sakaartosana, reizeem pat griidu un solu nokraasosana.
      Bet uzzina nepasaka galveno, ka 420 ir maksa par 21 stundu, bet 580 par 30 stundaam.Izreekiniet pasi, par cik pieaaug alga.Par 80 eiro uz papiira. Un tas ir pie noteikuma, ja kaadam buus taas 30 stundas, kas ir maz ticams.

  2. nezin kapēc neviena skolotāja nestaigā noplukusi,dažas pat brauc ar ļoti labām mašīnām,un ,kad pavaicā cik tad saņemat tagat,stāv klusu.

  3. kā,,pī,,pīīīīīī,,,pī pīīīīī,pīīīīīīī,,tulkojiet kā vēlaties,,,manā skatījumā,,ja skolotāja nav spējīga ieinteresēt skolnieku prieksmeta–tā lai viņam būtu vismaz vēlēsanās mācīties –tad viņai skolā nav vietas,,,

  4. Sakiet sabiedr’ibai taisn’ibu, alga nepieaug, pieaug slodze…….

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (7)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+