Jau gatavojas imigrantu uzņemšanai skolās 0
Latvijas skolās mācās 546 bērni, kuri tikai nesen ieradušies Latvijā un uzskatāmi par ārzemniekiem. Salīdzinot ar citām Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīm, kur daudzkrāsainība jau ir ierasta lieta, Latvijas skolās imigrantu ir maz. Taču skolas jau mudina domāt, kā integrēt iebraucējus, kad viņu kļūs vairāk.
Ar šādu nolūku Kultūras ministrijas paspārnē esošais Nacionālās integrācijas centrs rīkoja forumu – laboratoriju “Cik atvērta ir izglītība Latvijā”, kurā skolu pārstāvji varēja uzzināt, kā skolotājiem sokas attiecību veidošana ar imigrantu bērniem dažās citās valstīs un kā veicies skolām tepat Latvijā, kam nācies jau uzņemt iebraucējus.
Briti ieceļ mentorus
Lielbritānijā dzīvojošais latvietis Māris Pūlis no savas bērnības atcerējās, ka tolaik Anglijā imigrantu no Āzijas un Āfrikas tikpat kā nav bijis, bet viņu pašu angļu puikas saukājuši par “sasodīto ārzemnieku”, kādēļ nācies kauties. Vēlāk savā profesionālajā karjerā viņš bijis direktora palīgs skolā, kur jau pat 80 procentu skolēnu cēlušies no Āzijas.
Ja viņa bērnības gados ārzemniekus centās asimilēt, tad nu Lielbritānijā sapratuši, ka tas nebūs iespējams, jo iebraucēju ir ļoti daudz. Skolas strādā ne tikai ar iebraucēju bērniem, bet arī rīko angļu valodas kursus viņu mātēm. Bet bērniem, lai viņi labāk iejustos skolā, mācītos un apgūtu angļu valodu, palīdz skolotāju asistenti.
“Laba sistēma, bet ļoti dārga,” atzina M. Pūlis. Ja skola to nevar atļauties, tad vērtīgi ir kādu skolēnu iecelt par iebraucēja mentoru. Ideāli, ja mentors pats ir imigrants, kurš runā gan mītnes zemes, gan dzimtajā valodā.
Vajag skolu adaptācijai
Rīgas Pļavnieku ģimnāzijas direktora Edvīna Šilova vadītajā skolā mācījušies gan iebraucēji no Vācijas, gan no Azerbaidžānas, tomēr lielākais izaicinājums bijis skolot divus brāļus no Indijas, jo viņi tomēr bija nākuši no pārāk atšķirīgas kultūrvides. Piemēram, tas, ka Indijā ir liela cieņa pret skolotāju un skolās valda stingra disciplīna, šajā gadījumā nemaz nav bijis tik labi. “Ja bērns stundās ir aktīvs, arī valodas barjera ir viegli pārvarama un latviešu valodu var ātri apgūt, bet šoreiz tā nebija,” skaidroja skolas direktors. Tomēr abiem brāļiem izdevās ģimnāzijā pabeigt pamatskolu un vismaz viens no viņiem turpina mācības profesionālā vidusskolā. Visvieglāk latviešu valodu apguvis iebraucējs no Vācijas, azerbaidžānim veicies grūtāk, iespējams, motivācijas trūkuma dēļ – nav bijis zināms, cik ilgi viņš Latvijā paliks.
“Kopumā nav tādu iespaidīgu problēmu, kas neļautu skolām uzņemt imigrantus,” secinājis E. Šilovs. “Tomēr uzskatu, ka būtu jāveido kāda skola īpaši imigrantiem, ko viņi varētu apmeklēt pirmajos mēnešos pēc ierašanās Latvijā, adaptēties šejienes izglītības sistēmai, apgūt latviešu valodu.”
Viņš arī uzsvēra: jo mazāk skolēnam atgādina, ka viņš ir citāds, jo veiksmīgāk noritēs integrācija. Savulaik Pļavnieku skolu veiksmīgi absolvējuši arī skolēni ar Āfrikas izcelsmi.
Taču Latvijā ir arī skolas, kuras integrē, nevis ārzemju skolēnus, bet gan skolotājus. Tā Rīgas Kultūru vidusskolā jau vairākus gadus spāņu valodu māca Jiname Gonzalesa no Meksikas. Viņa stāsta, ka Latvijā jūtas pieņemta no kolēģu puses. Skolēnu interese par viņu gan esot lielāka nekā par citām skolotājām, bet tā ir labdabīga. Šajā skolā strādā arī skolotāji no Japānas un Spānijas un mācās meitene no Taizemes. Skolotāja secinājusi, ka arī kopumā Latvijas iedzīvotāji interesējas par tiem, kas nāk no tālām zemēm. Jinamei bieži jautā, kā viņa te nonākusi, kā cilvēki dzīvo Meksikā.
Dažādās tolerances izpausmes
Izglītības politikas eksperte Ligita Grigule toties bažījās, ka Latvijā gan ir tolerance pret iebraucējiem, taču tā izpaužas nevis svešzemnieka iesaistīšanā, bet gan likšanā mierā. Šāda attieksme novērojama pat augstskolās pret apmaiņas studentiem – kursabiedri pat mēnešiem ar viņiem nesarunājoties. “Cik var ciest un paciest, jāveido taču dialogs,” tā L. Grigule. “Sorosa fonda – Latvija” pārstāve Aija Tūna piebilda, ka imigranti jāuztver kā milzu bagātība, no kuru pieredzes un kultūras iespējams daudz gūt.
“Lielbritānijā tolerance bijusi liela,” tā M. Pūlis. “Bet nu jau no tās sāk nedaudz atkāpties, jo vienā pilsētā, kur ir 70 procentu iebraucēju, jau gribēja ieviest šariata likumus. Tas tomēr ir par traku.”
Tikmēr Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta pārstāve Anita Kleinberga stāstīja, ka Latvijā veikts pētījums parāda, ka sabiedrība pagaidām lielākoties nav gatava pieņemt cittautiešus. Vairāk nekā puse jeb 56 procenti krievvalodīgo bērnu un jauniešu nevēlas mācīties vienā skolā ar latviešu bērniem, bet 42 procenti latviešu bērnu un jauniešu nevēlas mācīties vienā skolā ar krievvalodīgajiem skolēniem. Skolotāji spiesti risināt šīs attieksmes pro- blēmas.
Vai pedagoģijas studijās jāiekļauj prasmes strādāt ar imigrantiem? L. Grigule atbildēja, ka jā, bet tam nevajadzētu būt vienam studiju kursam. No tā var noprast, ka šādu prasmju apguvei būtu jācaurauž visa studiju programma. Viņa arī uzsvēra: no studijās apgūtām prasmēm tomēr nebūs jēgas, ja jaunais pedagogs dosies strādāt uz skolu, kas nav gatava uzņemt cittautiešus.
M. Pūlis piebilda, ka skolotājiem būtu jāzina dažādu tautību skolēnu uzvedības atšķirības. Piemēram, pakistānieši mēdzot smieties, ja ir nervozi. Skolotājs, kurš to nezina, kļūdaini var domāt, ka smejas par viņu.
Pasākumā tika demonstrēti arī klašu foto no visām pasaules valstīm. Varēja redzēt, ka, piemēram, Zviedrijā un Anglijā vienā klasē pulcējas dažādu rasu pārstāvji, bet Krievijā un Nigērijā imigranti klasēs nav redzami.
Imigrantu uzņemšanā Latvijai varētu palīdzēt arī līdzšinējā mazākumtautību skolās īstenotā bilingvālās izglītības pieredze. A. Tūna, kurai ir pieredze darbā ar mazo lauku skolu attīstīšanu, piebilda, ka šajās skolās gan pagaidām nav imigrantu, taču ir gana daudz bērnu, kuri kādu laiku auguši ārpus Latvijas, un arī šos bērnus var nākties integrēt atpakaļ skolā.
Uzziņa Ārzemnieku skaits Latvijas skolās aizvien pieaug. Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka iepriekšējā mācību gadā Latvijas skolās mācījās 454 ārvalstnieki, vēl gadu agrāk – 351 ārvalstnieks. Visvairāk ārvalstnieku gan parasti nāk no Krievijas, šogad – 138. Pa 45 skolēniem ir no Lielbritānijas un Vācijas, 26 ieradušies no Amerikas Savienotajām Valstīm. Eksotiskāku valstu pārstāvju skolās pagaidām ir samērā maz – 10 taizemieši, astoņi korejieši, divi venecuēlieši, viens ķīnietis. |
