Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. septembris, 2015
Drukāt

15 gadus vecais afgānis – Rīgas skolas 1. klasē. Kā izglītosies uzņemtie bēgļu bērni? (17)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja
FAKTI

Skolas, ar kurām IZM slēgusi līgumu par patvēruma meklētāju uzņemšanu

Rīgas 93. vidusskola (izglītības programma ar latviešu mācībvalodu).

Dobeles Kristīgā pamatskola (izglītības programma ar latviešu mācībvalodu) – šobrīd tajā mācās viens patvēruma meklētājs.

Rīgas 15. vidusskola (mazākumtautību izglītības pro­gramma) – šobrīd tajā mācās deviņi patvēruma meklētāji, katrā no iepriekšējiem diviem mācību gadiem – astoņi.

Rīgas Ukraiņu vidusskola (mazākumtautību izglītības programma) – šobrīd tajā mācās pieci patvēruma meklētāji, katrā no iepriekšējiem diviem mācību gadiem – divi.

Jelgavas 5. vidusskola (mazākumtautību izglītības pro­gramma) – šobrīd tajā mācās viens patvēruma meklētājs.

Rīgas Speciālā internātpamatskola (speciālās izglītības programma).

Rīgas stila un modes profesionālā vidusskola (profesionālās izglītības programma).

N. Draudziņas vidusskola (izglītības programma ar latviešu mācībvalodu) – saskaņā ar IZM datiem šobrīd tajā mācās divi patvēruma meklētāji, tomēr pagaidām mācību gadu uzsācis tikai viens.

Paredzams, ka jau pēc dažiem mēnešiem Latvijā varētu ierasties simtiem patvēruma meklētāju. Ja tās būs ģimenes ar bērniem, būs nepieciešams viņiem nodrošināt izglītošanās iespējas.

Patvēruma meklētāji Latvijā ieradušies arī iepriekš, taču tas nav noticis masveidā. Lai noteiktu kārtību, kādā patvēruma meklētāji var izglītoties, valdība jau 2010. gadā pieņēma attiecīgus noteikumus. Tie paredz, ka izglītošanās nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem tiek nodrošināta no piecu gadu vecuma. Izglītošanās jāsāk trīs mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts iesniegums par bēgļa vai patvēruma meklētāju statusa piešķiršanu. Ja nepieciešams, iespējams nodrošināt arī speciālo izglītību. Vispārējo izglītību nodrošina pēc iespējas tuvāk patvēruma meklētāja dzīvesvietai, taču to, tieši kurām skolām patvēruma meklētājus uzticēt, izlemj Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vienojoties ar skolas dibinātāju, tātad visbiežāk – pašvaldību. Ar skolām tiek slēgts īpašs līgums.

Valdības rīcības plāns jauno bēgļu uzņemšanai paredz, ka pirmos trīs mēnešus visiem, arī skolas vecuma bērniem, tiks mācīta tikai latviešu valoda. Kad bēgļu bērni nonāks skolā, viņiem piedāvās individuālu apmācības plānu. Ja vienā skolā būs vairāki bēgļi, viņiem tiks izstrādāta īpaša izglītības programma. Skolotāju, kuri skolos patvēruma meklētājus, iecerēts īpaši apmācīt. Pedagogu apmācībai paredzēti 15 800 eiro 2016. gadā un vēl 7000 eiro 2017. gadā.

Vai Latvijas skolas ir gatavas uzņemt bēgļu bērnus?

Jāmāca arī analfabēts

Jau trešo nedēļu Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola skolo afgāņu puisi Kamrānu Aijubī. Kaut jaunietim ir 15 gadu, viņš ieskaitīts 1. klasē, jo atklājies, ka Kamrāns nemāk ne lasīt, ne rakstīt pat dzimtajā – persiešu – valodā. Komunikāciju apgrūtina arī tas, ka runā puisis tikai dzimtajā valodā, angliski saprot vien dažas frāzes. Nu jau šo to gan iemācījies arī latviešu valodā. Kaut skaitās pirmklasnieks, jaunietis vienā klasē ar mazuļiem nesēž. Skolotāja Ieva Utināne ar Kamrānu strādā individuāli. Rāda burtu, nosauc vārdus latviešu valodā, kas sākas ar šo burtu, uzdod rakstīt burtus un risināt aritmētikas uzdevumus tāpat kā īstiem pirmklasniekiem. Redzams, ka Kamrānam grūti izrunāt vairākas skaņas latviešu valodā, arī ar aritmētiku ne pārāk veicas, taču burtus gan raksta glīti un centīgi. Dažkārt saziņā palīdz persiešu valodas tulks, pēc izcelsmes tadžiks. Skolas direktors Pēteris Ševčenko stāsta, ka tieši šī skola puisim piedāvāta tāpēc, ka tajā var salīdzinoši ērti nokļūt no patvēruma meklētāju centra “Muceniekos”. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izteicis “obligāti izpildāmu lūgumu” jaunieti uzņemt. Par Kamrāna skološanu valsts skolai piešķirs vien 567 eiro pusgadam. Tā ir tikpat liela summa, cik no valsts maka seko parastam skolēnam. Reālās izmaksas, kas rodas, strādājot ar skolēnu individuāli, šie 567 eiro nevar segt. Tāpat nav iespējams samaksāt tulkam. Tomēr Kamrāns saņem visu to, kas pienākas parastam skolēnam: pusdieno skolas ēdnīcā, kaut arī atsakās no gaļas, un sabiedriskajā transportā brauc ar skolēna e-talonu.

Šķiet, ka šī ģimnāzija saskārusies ar smagāko bēgļa apmācības pieredzi, kāda līdz šim bijusi Latvijā. Pirms teju desmit gadiem neliela skola ārpus Rīgas – Rāmuļu pamatskola – uzņēma trīs somāliešu bēgļus. Taču viņi labi runāja angliski un dzīvoja ģimenē, kur ātri iemācījās latviešu valodu, kā arī nebija analfabēti. Rāmuļu pamatskolas direktore Ija Brammane var teikt: “Mūsu pieredze ar bēgļu izglītošanu bija pozitīva. Skolotājiem gan nācās uzlabot savas angļu valodas zināšanas, taču tieši tas, ka mūsu skolēniem no Somālijas šīs zināšanas bija, bija liels pluss

Pašvaldība apmaksāja papildu skolotāja darba stundas, lai viņiem varētu mācīt latviešu valodu, Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju. Somāliešiem nebija tik labas matemātikas zināšanas, kā vajadzētu būt, tāpēc viņi mācījās vienu klasi zemāk nekā citi šā vecuma bērni.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Cik var novērot pēc komentāriem, analfabētu netrūkst arī starp latviešiem. Bet tas viņiem netraucē izteikt savus “kompetentos” viedokļus, kas šeit drīkstēs atrasties un kas – nē.

    Nožēlojami.

  2. Jelgavas 5.vidusskola…. 😀 Tā tak krievu skola!

  3. Mācoties vienu stundu dienā, šis puisis valodu neiemācīsies. Labākā metodika būtu viņu ievietot latviskā vidē (kaut vai bērnu namā), kur ar viņu runātu tikai latviešu valodā. Pēc neilga laika viņš valodu sāktu saprast, vēlāk apgūtu arī rakstību. Un nekādu persiešu valoda tulku! Dzīve liecina, ka viens ārzemnieks ātri sāk saprast latviešu valodu. Tiklīdz ir divi kopā – vairs nekā. Rīgā kādā restorānā trīs gadus strādā divi indiešu pavāri. Pa šo laiku latviešu valodu nav iemācījušies, jo citi restorāna darbinieki ar viņiem runā angliski, bet savā starpā viņi sarunājas savā valodā. Pēc trim gadiem spēj tikai “paldies” pateikt!
    Starp citu, afgāņi, atšķirībā no citiem t.s. bēgļiem, ir godīgi un taisnīgi.

  4. Lai ir loladeta ta musu seima!

  5. Salaidis tos melnos,drazis tas musu meitenes blondines un vai tad ta bus lv?Nozelojami,ka lv.staigas melnbaltie negeri,berni.Loti zel latvijas zemites,ka sirds znauddzas,mes nodavam savu latviju,zemiti kaut kadiem melnajiem aborigeniem.LV.ir bardaks.Es vel redzesu savu latviju ka baltu zemiti,bet ar laiku ja tie aborigeni vairosies ka paraziti ar musu meitenem,tad ta lv.vairs nekad nebus ka lv.! NEKAD!

  6. Tāmnieks/luterānis Atbildēt

    Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda! Lai cik lieliski kāds tadžiks, uzbeks vai ukrainis prot krieviski, viņam ir jāintegrējas Latvijas valstī, kurā ar likumu ir noteikts, ka vienīgā valsts valoda ir latviešu un jāmācās latviešu skolā, jo pavisam drīz taču VISAS kolas paries uz mācībām valsts valodā!
    Mani pārsteidz un izsauc sašutumu mūsu Saeimas mazspēja! Kā no augstās tribīnes vispār drīkst proponēt šādu, pretkonstitucionālu ideju?! Vai tiešām atkal būs jāpieprasa atlaist Saeimu, šoreiz par Latvijas Satversmes neievērošanu?!

  7. Tikko tam jaunietim bija 16 gadu, nu jau 15… kur lo’gika???? ar katru dienu jaunaaks??? Vai dzim’sanas aplieciibu ar uzraadiija ?

  8. Man vīrs bija to Rāmuļu skolas skolotāju vidū kas mācīja šos Somālijas bērnus…Reiz vīrs parādija bērnu kontroldarbus…biju pārsteigta,cik šie somālieši pasakaini skaisti rakstīja,turklāt gramatiski pareizi.Mūsu pašu bērni nemāk elementārus vārdus uzrakstīt,bet šie svešzemju mazie,kuri Latviešu valodu apguvuši bija vien pāris mēnešus,rakstīja vienkārši ideāli!Tas bija dzīvs piemērs,ka ja iebraucēji gribēs,ātri apgūs izglītību arī šeit!

  9. Jus laikam nesaprotat,tie nav begli,bet gan armija ar mazaiem berniem uz rokam,lai iezelinatu un apmulkotu ES,lai tiktu musu valstis…..kapec ir tik maz pat loti maz sieviesu begli,parsvara visi ir jauni specigi viriesi,ticiet man,mums un visai ES bus pi..pec,gals klat,kad vini saradisies te pilnas malas

    • Lai ome neuztraucaas, ja nesaprot. A p 80% no beegljiem esot viirieshi. Celjsh vinjiem bija ljoti daargs, tie vareeja samaksaat tikai savu celju un grib savas gjimenes legaalaa celjaa vest pie sevis zu .jauno miitnes zemi

  10. neatsverams speciālists musu valstij, nez kā spēsim apmaksāt viņa ieguldijumu mūsu ekonomikā. ar cik 0 viņa alga bus jāraksta?

  11. IZM Sarakstā ir vairākās skolas ar “mazākumtautību izglītības programmu”
    Kāda tur ir paredzama asimilācija?
    Kādi panākumi “asimilācijai” līdz šim bijuši katram redzams 9. maijā

Draugiem Facebook Twitter Google+