15 gadus vecais afgāņu jaunietis Kamrāns Aijubī ieskaitīts 1. klasē, jo nemāk ne lasīt, ne rakstīt pat dzimtajā – persiešu – valodā.
15 gadus vecais afgāņu jaunietis Kamrāns Aijubī ieskaitīts 1. klasē, jo nemāk ne lasīt, ne rakstīt pat dzimtajā – persiešu – valodā.
Foto – Karīna Miezāja

15 gadus vecais afgānis – Rīgas skolas 1. klasē. Kā izglītosies uzņemtie bēgļu bērni? 17

Paredzams, ka jau pēc dažiem mēnešiem Latvijā varētu ierasties simtiem patvēruma meklētāju. Ja tās būs ģimenes ar bērniem, būs nepieciešams viņiem nodrošināt izglītošanās iespējas.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Lasīt citas ziņas

Patvēruma meklētāji Latvijā ieradušies arī iepriekš, taču tas nav noticis masveidā. Lai noteiktu kārtību, kādā patvēruma meklētāji var izglītoties, valdība jau 2010. gadā pieņēma attiecīgus noteikumus. Tie paredz, ka izglītošanās nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem tiek nodrošināta no piecu gadu vecuma. Izglītošanās jāsāk trīs mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts iesniegums par bēgļa vai patvēruma meklētāju statusa piešķiršanu. Ja nepieciešams, iespējams nodrošināt arī speciālo izglītību. Vispārējo izglītību nodrošina pēc iespējas tuvāk patvēruma meklētāja dzīvesvietai, taču to, tieši kurām skolām patvēruma meklētājus uzticēt, izlemj Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vienojoties ar skolas dibinātāju, tātad visbiežāk – pašvaldību. Ar skolām tiek slēgts īpašs līgums.

Valdības rīcības plāns jauno bēgļu uzņemšanai paredz, ka pirmos trīs mēnešus visiem, arī skolas vecuma bērniem, tiks mācīta tikai latviešu valoda. Kad bēgļu bērni nonāks skolā, viņiem piedāvās individuālu apmācības plānu. Ja vienā skolā būs vairāki bēgļi, viņiem tiks izstrādāta īpaša izglītības programma. Skolotāju, kuri skolos patvēruma meklētājus, iecerēts īpaši apmācīt. Pedagogu apmācībai paredzēti 15 800 eiro 2016. gadā un vēl 7000 eiro 2017. gadā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vai Latvijas skolas ir gatavas uzņemt bēgļu bērnus?

Jāmāca arī analfabēts

Jau trešo nedēļu Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola skolo afgāņu puisi Kamrānu Aijubī. Kaut jaunietim ir 15 gadu, viņš ieskaitīts 1. klasē, jo atklājies, ka Kamrāns nemāk ne lasīt, ne rakstīt pat dzimtajā – persiešu – valodā. Komunikāciju apgrūtina arī tas, ka runā puisis tikai dzimtajā valodā, angliski saprot vien dažas frāzes. Nu jau šo to gan iemācījies arī latviešu valodā. Kaut skaitās pirmklasnieks, jaunietis vienā klasē ar mazuļiem nesēž. Skolotāja Ieva Utināne ar Kamrānu strādā individuāli. Rāda burtu, nosauc vārdus latviešu valodā, kas sākas ar šo burtu, uzdod rakstīt burtus un risināt aritmētikas uzdevumus tāpat kā īstiem pirmklasniekiem. Redzams, ka Kamrānam grūti izrunāt vairākas skaņas latviešu valodā, arī ar aritmētiku ne pārāk veicas, taču burtus gan raksta glīti un centīgi. Dažkārt saziņā palīdz persiešu valodas tulks, pēc izcelsmes tadžiks. Skolas direktors Pēteris Ševčenko stāsta, ka tieši šī skola puisim piedāvāta tāpēc, ka tajā var salīdzinoši ērti nokļūt no patvēruma meklētāju centra “Muceniekos”. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izteicis “obligāti izpildāmu lūgumu” jaunieti uzņemt. Par Kamrāna skološanu valsts skolai piešķirs vien 567 eiro pusgadam. Tā ir tikpat liela summa, cik no valsts maka seko parastam skolēnam. Reālās izmaksas, kas rodas, strādājot ar skolēnu individuāli, šie 567 eiro nevar segt. Tāpat nav iespējams samaksāt tulkam. Tomēr Kamrāns saņem visu to, kas pienākas parastam skolēnam: pusdieno skolas ēdnīcā, kaut arī atsakās no gaļas, un sabiedriskajā transportā brauc ar skolēna e-talonu.

Šķiet, ka šī ģimnāzija saskārusies ar smagāko bēgļa apmācības pieredzi, kāda līdz šim bijusi Latvijā. Pirms teju desmit gadiem neliela skola ārpus Rīgas – Rāmuļu pamatskola – uzņēma trīs somāliešu bēgļus. Taču viņi labi runāja angliski un dzīvoja ģimenē, kur ātri iemācījās latviešu valodu, kā arī nebija analfabēti. Rāmuļu pamatskolas direktore Ija Brammane var teikt: “Mūsu pieredze ar bēgļu izglītošanu bija pozitīva. Skolotājiem gan nācās uzlabot savas angļu valodas zināšanas, taču tieši tas, ka mūsu skolēniem no Somālijas šīs zināšanas bija, bija liels pluss

Pašvaldība apmaksāja papildu skolotāja darba stundas, lai viņiem varētu mācīt latviešu valodu, Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju. Somāliešiem nebija tik labas matemātikas zināšanas, kā vajadzētu būt, tāpēc viņi mācījās vienu klasi zemāk nekā citi šā vecuma bērni.