×
Mobilā versija
Brīdinājums +19.3°C
Marija, Marika, Marina
Svētdiena, 22. jūlijs, 2018
14. aprīlis, 2018
Drukāt

Jau no bērnudārza – latviskā vidē (58)

Foto - Sintija Zandersone/LETAFoto - Sintija Zandersone/LETA

Pavisam nesen Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludināja Saeimas pieņemtos likuma grozījumus par pakāpenisku pāreju uz izglītību valsts valodā mazākumtautību izglītības iestādēs. Tas izraisījis lielu ažiotāžu, un daudzi krievvalodīgie agresīvi protestē pret likuma grozījumiem. Tomēr daudzi krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji apzināti cenšas veicināt savu bērnu integrāciju valsts sabiedrībā jau no mazotnes, izvēloties latviešu, ne krievu bērnudārzus. Galvenais šādas izvēles pamatojums – cieņa pret valsti un rūpes par bērnu nākotni.

Respektē valsti, kurā dzīvo

Anna (vārds mainīts) jau vairākus gadus dzīvo Vācijā un uzskata, ka ir veiksmīgi integrējusies sabiedrībā un darba dzīvē, taču lielāko dzīves daļu viņa pavadījusi tieši Latvijā, cenšoties iekļauties mūsu valstī. Anna ir dzimusi Maskavā, viņas mamma ir udmurtiete, bet tētis – latvietis. Anna skaidro, ka viņas dzimtā valoda ir krievu, taču neviens no viņas latviski runājošajiem draugiem un kursabiedriem nav nojautis, ka viņa vispār māk runāt krievu valodā: “Mana pieredze bērnudārzā nebija no labākajām. Pirmos trīs mēnešus nerunāju nevienā valodā – ne latviešu, ne krievu. Savus grupiņas biedrus uzskatīju par atpalikušiem, jo viņi bija ļoti mierīgi un vispār kopumā citādi nekā krievi. Tagad par to man, protams, nāk smiekli, jo es pati sevi uzskatu par latvieti un esmu pieņēmusi daudzas no šīm iezīmēm, par kurām agrāk brīnījos. Bērnudārzā audzinātājas bija vēsi atturīgas, vecāki neuztvēra manu sāpi, taču valodu gan es iemācījos perfekti.” Meitene uzsver, ka integrācija gan notikusi ļoti lēnām: “Līdz pat vidusskolas beigām nezināju nevienu latviešu aktieri, nebiju noskatījusies nevienu “Panorāmas” raidījumu. Viss mainījās, kad iestājos augstskolā, lai mācītos par ārsti. Tad sāku iet ciemos pie draugiem, devāmies uz teātra izrādēm, koncertiem. Beidzot iepazinu latviešu kultūru. Iepriekš jau man nebija iespējas neko par to uzzināt, jo mājās skatījāmies tikai krievu ziņas.” Iekļauties un iejusties nav bijis viegli, taču Anna joprojām ir pārliecināta, ka jāpielāgojas valstij, kurā dzīvojam, – pašiem bērniem beigu beigās būs daudz vieglāk: “Ja es būtu savas mammas vietā, arī es savus bērnus sūtītu latviešu bērnudārzā. Tā kā šobrīd dzīvoju Vācijā, bērnus laistu vācu bērnudārzā – pavisam vienkārši.”

Pavisam cita pieredze ar valodas apguvi ir 27 gadus vecajai jūrmalniecei Ilzei Bessmertnovai, kura savulaik bērnudārzā integrējusies ātri un veiksmīgi, taču problēmas bijušas tieši ar valodu. Ilze atzīst, ka, lai gan mācījusies gan latviešu bērnudārzā, gan skolā, latviešu valodas prasmes joprojām nav izcilā līmenī: “Tieši tā iemesla dēļ, ka mācījos latviski, bet mājās visi sarunājāmies krievu valodā, man joprojām bieži jūk abas valodas. Brīžiem bija grūti mācīties, veidot skaistus, pareizus teikumus. Bērnudārza laikus atceros ar prieku, taču skolas gados gan man klājās grūtāk – daudzi uzskatīja, ka esmu krieviete, jo mans uzvārds jau visu izsaka, neskatoties uz to, ka sevi uzskatu par latvieti. Valodas grūtību dēļ maniem vecākiem nereti bija jādzird pārmetumi, skolotājas viņiem jautāja – ko jūs gribat, ja jau mājās sarunājaties krievu valodā? Stājoties vidusskolā, direktors man jautāja, ko es te meklēju un kāpēc nestājos krievu skolā.” Neskatoties uz nelielajām grūtībām, Ilze ir ļoti priecīga, ka vecāki izvēlējušies saviem bērniem tādu ceļu – arī Ilzes mazā māsa un brālis mācās latviešu bērnudārzā un skolā: “Esmu ļoti priecīga, ka mani vecāki nolēma mūs audzināt par latviešiem, jo mēs jau tādi arī esam – visu mūžu dzīvojuši šeit. Krievu valodu uzskatu vienkārši par bonusu – labi, ka māku arī to.”

Bērnu nākotnes vārdā

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa uzskata, ka galvenais iemesls, kādēļ krievu valodā runājoši vecāki savus bērnus izvēlas laist bērnudārzos, kur lieto valsts valodu, ir vēlme veicināt bērnu veiksmīgu iekļaušanos izglītības sistēmā: “Labas valsts valodas zināšanas nodrošina visiem vienlīdzīgas iespējas profesionālajā un augstākajā izglītībā, kur mācības pamatā notiek valsts valodā.” Tam piekrīt arī Ilzes Bessmertnovas mamma Lienīte Bessmertnova, skaidrojot savu izvēli: “Mani bērni ir dzimuši Latvijā – tas arī bija galvenais iemesls, kādēļ sūtījām viņus latviešu dārziņos. Lai arī kurā valstī tu dzīvo, ir jāmācās un jārunā tieši tās valsts valodā. Nākotnē šādiem bērniem būs daudz vieglāk nekā tiem, kuriem vecāki liedz šo iespēju – gan darba tirgū, gan savstarpējās attiecībās.” Līdzīgi uzskati ir arī Aleksandrai Kožemjakinai-Ņikitinai, kuras trīsgadīgais dēls jau pusotru gadu mācās latviešu bērnudārzā Daugavpilī: “Mums ar vīru bija svarīgi, lai mūsu dēls mācētu gan krievu, gan latviešu valodu. Vēlāk viņš mācīsies arī latviešu skolā. Protams, ļoti svarīgs ir ne tikai valodas apgūšanas faktors, bet arī darba tirgus – dēlam noteikti nākotnē palīdzēs tas, ka viņš māk valsts valodu.” Aleksandra nav saskārusies ar problēmām latviešu bērnudārzā: “Neviens ne apceļ, ne atstumj – mans dēls latviski runā pat labāk par dažiem latviešu bērniem – bērniņi taču šajā vecumā ir tik dažādi. Kad es 12 gadu vecumā atbraucu uz Latviju no Ukrainas, man bija ļoti grūti apgūt latviešu valodu, sekas jūtu joprojām un nevēlos, lai ar to būtu jāsaskaras arī manam bērnam.”

Pievienot komentāru

Komentāri (58)

  1. Man patika komentārs par dzintarēnu! Tajā kompānijā jau ir arī tāds Zeltīts.Pat “grāmatu” sarakstījis

  2. I express a resolute and categorical protest to the moderators of this website for conducting an open political censorship!!! Gentlemen moderators, you cynically violate the constitution of your own country! In accordance with the Constitution, in Latvia – freedom of speech and censorship is prohibited (art. 100)!!!
    Repeatedly, after removal by censors! Gentlemen censors, your actions are illegal! What are the gentlemen, keep on having fun?! Excellent game in “freedom of speech”, I write, you – delete. And spit on the constitution!

  3. Šarko duša,cukurūdens,kārtīgi uzģērbt trakokreklu un čučēt! Un to savu”rincipu” iebāz sev attiecīgā vietā!

  4. Jā,diemžēl ir tādi deģenerāti kuriem nepareiza žokļa uzbūve neļauj latviešu lapā rakstīt latviski!

    • Samij glavnij degenerat – eto ti, ubljudok! Vi zapretili russkij jazik na etom saite! Ja iz principa ne budu pisatj po latishski!!!
      Prekrati vorovatj chuzije niki, suka! Ne ustanu povtorjatj! You’re a thief! Stop stealing other people’s nicknames, bitch! I will not let you descend! Everyone will get what they deserve!

    • A chego vi dobilisj zapretiv russkij jazik?! Teperj rusofobstvo etogo sajta imeet oficialjnoje podtverzdenije! Bravo!

  5. Everyone will get what they deserve!

    protams. īpaši tie, kuri te visiem draud, īsti iebraucēju garā lamājas un citādi demonstrē savu atpalicību un atkarību no kremļa informācijas.

    • Ты сука, получишь первая! Я уже подобрал фонарный столб для тебя! Atbildēt

      Smertj fashistam! Vojna prodolzaetsjsa! Vi sami etogo hoteli.

      • tikai-kā parasti-agresora lomā esat jūsējie.Ne jau Krievijā mēs gribam skolās mācīt bērnus valsts valodā,bet gan Latvjā.Bet karu jau piesakāt jūs.Tad nu nestaigājiet un nebrīnieties-kāpēc jūs sauc par agresoriem,to baltumu un pūkainumu nekādi nevar ieraudzīt pat ar lupu.

        • Tie,kuri nepieļauj iespēju asimilēties citā kultūrā,parasti sēž savā sādžā un nevazājas pa pasauli,nevis pieprasa savas sādžas pārcelšanu uz citām valstīm.Tā nemēdz notikt.Ko jūs brēcat par ASV,ja paši piekopjat pasaules pārkrievošanas politiku?

        • Ты идиот или прикидываешься?! Русские здесь всегда жили (!), а русской школе здесь больше лет, чем вообще вашей стране!!! Atbildēt

          Ti idiot!

        • А ты не путай! Учить язык, и учиться на чужом языке – это разные вещи! Atbildēt

          Povtorno!

  6. Laikam kautkāda bērnudārza darbiniece ar mani kautko aktīvi babelē!

    • Prekrati vorovatj chuzije niki, suka! Ne ustanu povtorjatj! You’re a thief! Stop stealing other people’s nicknames, bitch! I will not let you descend! Everyone will get what they deserve!
      Ti redkostnaja padla i idiiot!

  7. Esmu ievērojis,ka čigāni savus bērnus nesūta nekādā bērnudārzā!

    • Ti voobshe slepoj i gluhoj!
      Prekrati vorovatj chuzije niki, suka! Ne ustanu povtorjatj! You’re a thief! Stop stealing other people’s nicknames, bitch! I will not let you descend! Everyone will get what they deserve!

  8. Kāpēc ir tikai latviešu un krievnieku bernudārzi.. kāpēc Rīgā nav neviens baltkrievu vai poļu bērnudārzs?

    • Prekrati vorovatj chuzije niki, suka! Ne ustanu povtorjatj! You’re a thief! Stop stealing other people’s nicknames, bitch! I will not let you descend! Everyone will get what they deserve!
      A chto, tak siljno trebujutsja?!

  9. Visu cieņu Soņai ukrainvalodīgajai un Latvijas pilsonim krievam un līdzīgi domājošiem. Ir jau arī tādi Latvijā.
    Bet lielākā daļa dzīvo kremļa info telpā ar visām no tā izrietošajām sekām.
    Un ja vēl patur prātā to, ka lielai daļa masveida rusifikācijas rezultātā iebraukušo īpaši Liepājā ir krimināla pagātne, tad pamata īpašam priekam nav.
    Tiem būt krievam nozīmē:
    – neprast tās valsts valodu, kurā ieradies,
    – argumentu vietā ierastās rupjības un draudi,
    – cūcīgi uzvesties, kā viņi/viņu vecāki pieraduši savās izcelsmes valstīs.
    Turklāt nez kāpēc viņi ne par kādu naudu nedodas atpakaļ uz savu izcelsmes valsti. Zina jau, kāda tur ir dzīve.
    Beidzot vajadzētu atteikties no tā, ka krieviem piemēro terminu krievvalodīgais vai arī terminu mazākumtautība. Krievi ir okupācijas un masveida rusifikācijas rezultātā iebraukušie/iesūtītie un viņu pēcteči. Krievi bija mazākumtautība pirms okupācijas.

    • Labs komentārs.. vienīgi varu piebilst,ka krieviski visas tautas apzīmē lietvārds, bet krievs nez kāpēc ir apzīmēts ar īpašības vārdu-russkij.

      • Prekrati vorovatj chuzije niki, suka! Ne ustanu povtorjatj! You’re a thief! Stop stealing other people’s nicknames, bitch! I will not let you descend! Everyone will get what they deserve!
        Ti suka i vor! I ne tebe nas suditj!

    • Старая фашистка! Тебе прекрасно подошло бы место КАПО в лагере!!! Здохни тварь русофобская! Atbildēt

      Poluchi fashistka!!!

  10. Kāpēc joprojām Latvijā tāda divkosība: “Tie krieviski runājošie vecāki, kuriem Latvijā nepatīk, nekad nelaidīs savus bērnus latviešu dārziņos”. Odzi ilgi azotē nevajag turēt, nav jārada labvēlīga vide tiem, kuri uzskata, ka Latvijai nav jābūt. Un vēl cik ir nelegālie krievu dārziņi ?

  11. Padomju laikā (nezinu, kā tagad) Bauskā bija krievu vidusskola, bet to vadīja ļoti gudra direktore Vera Grigorjevna, atceros. Viņai jau tad bija viss skaidrs par ko še runājām, paldies viņai par to!.

    Par krievu vecākiem, baidos, viņi drīzāk baidās, ka viņu bērniem latviskā izglītība atņems ts. krievu pasaules uzskatu un viņu knēveļi līdz ar to sapratīs, ka II PK uzvarēja amurikāņi nevis krievi, lielākā kauja bija uz jūras Midway -ā…, lielākais spēkavīrs pasaulē bija Lāčplēsis, nevis Iļja Muromietis, labākais dzejnieks Rainis (vai Dreslers), ne Puškins etc, etc. Es ar no tā baidītos pat būdams latvietis: visu pie mums var pārvērst par absurdu, pa Rietumu modei.

    Par citu neko viņiem i nebūtu jābaidās: pēc sevis zinu, ka teorētisko mehāniku, augstāko matemātiku, programmēšanu var itin labi apgūt kā krievu, tā latviešu, tā arī angļu (gan jau vēl citās ar) valodās.

    Tikai ieskaidrojiet viņiem un viņu pasniedzējiem to lūdzu pēc iespējas pārliecinošāk!

    • У каждого народа свои духовные скрепы и свои национальные герои! Именно они делают народ – народом! А вы хотите их отнять у нас! Atbildēt

      !!!

    • Американцы победили?! Да, это смешно! Atbildēt

      !

  12. Ti tupak ti ne ruskij
    U ruskovo bolsjeje mozgov.

  13. Kā IZM tabulā ieklasificēti jauktie bērnudārzi, kuros ir abu plūsmu grupas?

  14. Aizvien vairāk krievvalodīgie vecāki sūta savus bērnus latviešu bērnu dārzos. Daži sūtīs tālāk uz latviešu skolām, daži sūta ar mērķi, lai bērnudārzā apgūst latviešu valodu un vēlāk krievu skolā būtu vieglāk ar valodas apguvi. Tas ir tikai pozitīvi. Arī latviešu bērni pamazām ,,uzķer” kādu krievu valodas vārdu.
    Rakstā vairākas sievietes atzīst, ka skolotājas esot vecākus mudinājušas arī mājās runāt latviešu valodā un tas uztverts kā aizvainojums.
    Neuztveriet to tā! Praksē esmu novērojusi, ka tie bērni, kuru vecāki mājās sarunājas ar viņiem latviešu valodā, lai cik nepareiza tā arī būtu, vakaros lasa grāmatiņas latviešu valodā (nevajag sākt ar gariem tekstiem, iesākumā der arī mazo bērnu grāmatiņas, kur zem attēliem ir rakstīti attēlu nosaukumi, lai papildinātu bērnu latviešu valodas krājumu), ātrāk sāk runāt latviski, vieglāk iekļaujas grupā. Arī paši vecāki šādi ātrāk apgūst latviešu valodu. Vēlāk paši bērni viņus palabo. Ieguvums abām pusēm.

  15. Tā nu veidota pasaule, ka viss mainās un tajā pašā laikā rit savu gaitu.
    Nebūs pēc daudziem gadiem mūsu Latvija tāda, kādu iedomājamies mēs latvieši!
    Tiesa gan un tas ir pats galvenais, un svarīgākais, nebūs arī tāda, kādu velētos redzēt
    okupantu un kolonistu paliekas vai viņu pēcteči, nu nebūs tāda, nebūs!
    Pareizi te tiek minēts, ka vārds krievvalodīgie, nav labs, jo ir daudz ukraiņu, baltkrievu
    un citu tautību, kuri nebūt nav pret latviešu valodu un Latvijas valstiskumu, tomēr ikdienā
    un ģimenē runa krieviski! Tā nu viņš ir, ka karote darvas bojā medus podu . . .

  16. Manuprāt, skaidri redzama nacionālo tūdaliņu bezdarbība, ja tikai tagad pieņem likumu par pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Dzintarēns jau bļaustījās par Abreni, izglītību tikai latviešu valodā , bet tiekot pie siles, nav ne Abrenes, ne vēl izglītības, tikai pats resns.

  17. Dzivo Latvija? Macies latviesu valodu….

  18. Dzivo Latvija? Macies latviesu valodu….

  19. Man smieli nāk ka visur saka , ka krievi ir maztautība. Manuprāt krievi entās reizes vairāk nekā Latviešu.Tad jau sanāk ,ka Latvieši ir maztautība. Kur tik ej visur krievi, pilnīgi nelabi metas.
    No Latvijas vairs nekas nav palicis.
    Vajag ar tiem krieviem tāpat kā viņi ar mums savā laikā, vagonos iekšā un prom,krievu zeme ir liela un neapdzīvota. Viņiem vismaz noveiksies ,brauks uz dzimteni.

  20. Ēdam ārzemēs audzētu pārtiku, valkājam ārzemēs ražotu apģērbu, lietojam priekšmetus, kas visi kā viens ir ražoti kaut kur citur (nu, varbūt izņemot koka karotes), un gudri tiršam par latvisku vidi…

  21. Imteresant būs Daugaupilī – bērni krievi , auzinataji un skolotāji arī visi krievi . Jocīgi izskatīsies kā šamējie savā starpā latviski buldurē ..

  22. Soņa ukrainvalodīgā Atbildēt

    Esmu dziļi ukrainiete, bet jau bērnudārzā, skolā gaju latviešu un pilnībā esmu integrējusies un neesmu pazaudējusi arī savu valodu. Es vairs neesmu “krievvalodīgā”, ar ko Latvijā plaši pazemo visas citas tautības un arī krievus, jo krievi nav arī krievvalodīgie.
    Kas tie tādi “krievvalodīgie” vēl neviens nav paskaidrpjis un atšifrējis, bet mauj vienā laidā.

    Laikam ņemts no Krievijas, lai mazinātu atšķirības, kur “tīro” krievu ir maz, bet citu tautību ļoti daudz. Kā saukt visus pavalstniekus vienā vārdā – krievvalodīgie: krievi, citi visi – pārkrievotie.

    Mūs Ukrainā atrada ieganstu, ka tur diskriminē “krievvalodīgos”. Redziet, kas notiek – kur ukraiņi arī kā viens prot krievu valodu, bet gan nav pārkrievoti savā vairumā, kā tas noticis Baltkrievijā.

    Tik augsti meli un provokācija Latvijā par krievu skolām, kur bērni apzināti vai neapzināti, bet tiek audzināti atšķirīgi no Latvijas ideoloģijas, Latvijā tiek dalīta divās etniskās grupās, kur krievi savā KONTĀ ieskaita visus, kas nav latvieši.

    Jābeidz ši Latvijas šķelšana – attopieties, jādzīvo valstik, kurā dzīvo un jādara lietas kopīgi. Visiem jāintegrējas DABA TIRGŪ, bez segregācijas, uz ko provokatori un ekstrēmisti musina krievu grupas.

    • Бедная девочка, у тебя в головке такая каша. И кто ты теперь, и не украинка, и не латышка, а кто?! Atbildēt

      Nevedoma zverushka!

  23. Tai metenei kas tur plakatu fotografija veletos teikt proc iz Latvie

  24. Latvijas pilsonis krievs Atbildēt

    Ar mani bija līdzīgi. Un es, atšķirībā no daudziem latviešiem, zinu, kad ir jālieto “ka” un kad jālieto “kad”. Latvieši 90% gadījumu “ka” vietā saka “kad”.

    • Не называй себя русским, иуда! Ты предал и веру предков, и их язык! Atbildēt

      Nu i kto ti posle etogo?

      • Latvijas pilsonis latvietis Atbildēt

        Ne tev lemt, kurš sevi var un nevar saukt par krievu, grapist..

        • В отличии от тебя, я не забыл язык предков и их веру! А ты просто продажная сука, манкурт!!! Atbildēt

          !!

          • Latvijas pilsonis latvietis

            Lasīt gan būsi aizmirsis, aptaurētais pusrubli..

          • Ах ты, иуда и манкурт! Докажи сам, что не забыл русский язык! Таких как ты, надо вешать на фонарях!!!

            !!

      • Un kā ir ar tevi)))???

      • Ar tevi,grafist,ir vēl bēdīgāk.Tu taču esi ” predal” savu dzimteni -Rossiju- un uzsēdies kaklā mazajai latviešu tautai,mēģini latviešus pārtaisīt pēc sava ģīmja un līdzības.” Nu i kto ti posle etogo?”

        • Нет! Как раз эта маленькая, говнистая народность сидит у нас на шее, и именно она хочет переделать всех по своему подобию!!! Atbildēt

          U menja odna prisjaga, i ja eje ne narushil! A vashej govjonoj strane – ja ne prisjagal!

Draugiem Facebook Twitter Google+