Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
14. maijs, 2014
Drukāt

Jau septīto reizi noteikts augstskolu reitings; līderi paliek nemainīgi (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Latvijas Unversitātes absolventi fotografējas pie Brīvības pieminekļa.

Gadu no gada Latvijas sešu labāko augstskolu topā, ko publicē “Latvijas Avīze”, iekļūst vienas un tās pašas augstākās izglītības iestādes. Pirmajā vietā visus šos gadus bijusi un arī šogad paliek Latvijas Universitāte (LU). Uz otru vietu šogad pacēlusies Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), aiz sevis atstājot pagājušā gada otrās vietas ieguvēju Rīgas Stradiņa universitāti (RSU).

Kā vienmēr, arī šogad reitingu pirms publicēšanas nosūtījām augstskolu pārstāvjiem un saņēmām gan iebildumus, gan vērtējumus. Lielākās neskaidrības kā ik gadu bijušas par to, kādas zinātniskās publikācijas ņemtas vērā. Veidojot reitingu, tiek ņemtas vērā prestižākās publikācijas, kas iekļautas datubāzē “Web of science” un kas iekļaujas kategorijā “raksti un apskati” (article&review). “Scopus” datubāze netiek izmantota, jo 90 procenti publikāciju abās datubāzēs dublējas. Vidzemes Augstskola pauda pretenzijas, ka nav ņemtas vērā visas publikācijas, taču pretenzijas tika paustas dienu pirms publikācijas un datus pārbaudīt vairs nebija tehniski iespējams.

Tā kā Ekonomikas un kultūras augstskola vienmēr izteikusi pretenzijas pret iekļaušanu reitingā, dati par šo augstskolu vairs netika apkopoti. Saskaņā ar augstskolas prasību no reitinga izņēmām arī Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, kas uzskata, ka ir pārāk specifiska, lai tās darbību varētu atspoguļot šādā reitingā.

Arī RSU aicināja sevi neiekļaut reitingā, bet, tā kā oficiālu iesniegumu nesaņēmām, šogad RSU reitingā tomēr atstājām. RSU galvenie iebildumi ir pret to, ka, neraugoties uz augstskolu iebildumiem, netiek mainīta tā metodoloģija.

Gandarīta, bet dusmīga


“Lai gan Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir gandarīta, ka šogad piecos kritērijos RSU ir ieņēmusi 1. vietu, turklāt jau vairākus gadus tās studiju kvalitāte reitingā ir 1. vietā, taču, ņemot vērā, ka kritērijiem piemēroti neizprotami un tendenciozi koeficienti, kas priekšroku kārtējo reizi dod augstskolas lielumam, reitings neatspoguļo augstskolu kvalitāti, programmu atbilstību darba tirgum, pasniedzēju zinātnisko potenciālu un starptautiskumu, rodas jautājums – kāda vispār ir šā reitinga jēga un ko ar to ir mēģināts pateikt? Vai to, ka liels nozīmē arī labs!? RSU šogad aicina sevi neiekļaut reitingā un aicina arī citas augstskolas sekot tās piemēram un izvērtēt savu dalību reitingā, jo reitingam ir būtiski trūkumi, kas nākotnē būtu jāmaina, pie tiem arī pieturoties gadu no gada,” pauž RSU pārstāvis Edijs Šauers.

Svarīgs arī darba devēju vērtējums


Arī Biznesa augstskolas “Turība” valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis teic: “Jāpārskata indikatoru izvēle, kas ir nepamatoti akadēmiska un darba tirgu ignorējoša. Jāņem vērā būtu gan augstākās izglītības iestāžu absolventu nodarbinātības radītāji, kas ir tiešs apstiprinājums augstskolas pievienotajai vērtībai katra jauna speciālista profesionālās dzīves izaug­smē, gan darba devēju visvairāk ieteiktais izglītības iestāžu topa saraksts, kādu, piemēram, katru gadu veido Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar karjeras portālu prakse.lv.”

Rīgas Ekonomikas augstskolas pārstāve Dina Kumpiņa piebilst: “Uzskatu, ka metodoloģija šim reitingam nav izvēlēta veiksmīga, jo ļoti neliela specializēta biznesa skola ar vienu programmu tiek iekļauta vienā topā ar lielām valsts universitātēm ar vairāk nekā desmit dažādu profilu programmām, bet ārzemju studentu īpatsvars tiek aprēķināts no visās Latvijas augstskolās kopā studējošo ārzemnieku skaita. Arī izglītības kvalitātes indikators tiek noteikts ar SDKS aptauju “uz ielas”, bet objektīvāk būtu veikt studentu, absolventu un darba devēju aptaujas, kā arī izmantot faktiskos augstskolas absolventu nodarbinātības rādītājus kā vienu no galvenajiem kvalitātes rādītājiem.”

Uz to, ka šajā reitingā augstskolas lielums ir priekšrocība, norāda arī Ventspils Augstskolas zinātņu prorektora pienākumu izpildītāja Dace Štefenberga un Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš.

Savukārt RTU studiju prorektors Uldis Sukovskis teic: “Mēs respektējam, ka “Latvijas Avīze” publicē šādu augstskolu reitingu, lai gan tajā arī šogad ir pieļautas vairākas kļūdas un kritēriju neatbilstība augstskolu novērtēšanai. Viens no piemēriem ir zinātnisko publikāciju skaits, kas noteikts tikai pēc viena avota, neievērojot Latvijas Zinātņu padomes rekomendācijas, un nav piemērots kritērijs visām Latvijas augstskolām. Protams, esam gandarīti, ka pašos galvenajos rādītājos, vērtējot augstskolas pēc izglītības kvalitātes un atpazīstamības, RTU saņēmusi ļoti augstu vērtējumu. Tas apliecina, ka sabiedrība novērtē RTU ieguldījumu inženierzinātņu attīstībā Latvijā un mūsu universitātē iegūtās zināšanas ir stabils pamats, uz kura absolventiem veidot veiksmīgu karjeru nākotnē. Darba devēju vērtējums, ko jau vairākus gadus vistiešāk pauž uzņēmumi, izvēloties RTU kā visieteiktāko augstskolu Latvijā portālā prakse.lv, mums ir ļoti svarīgs, jo šādi vistiešāk mēs gūstam apliecinājumu par izglītības kvalitāti RTU.”

Jāteic, ka redakcijā bijušas pārrunas par to, vai metodoloģiju būtu iespējams uzlabot, taču vismaz pagaidām tā atstāta nemainīga, lai būtu reitinga pēctecība un būtu iespējams rezultātus salīdzināt ar iepriekšējiem gadiem.

Tendences sakrīt


Kā redzams pēc komentāriem, pret publicēto reitingu lielai daļai Latvijas augstskolu pārstāvju ir visai rezervēta attieksme. Taču, salīdzinot mūsu publicēto augstskolu topu ar starptautiskiem reitingiem, redzam, ka tendences ir līdzīgas.

Piemēram, pērn septembrī tieši LU pirmo reizi iekļuva “QS Top Universities” reitingā, ieņemot 701. – 800. vietu. Arī jau Eiropas Komisijas U-multiranks, kura pirmā kārta tika publiskota tieši vakar un par ko dažbrīd šķita, ka augstskolas to sagaida kā svētīgu atpestīšanu no top­veidīgajiem reitingiem, parāda, ka augstāki vērtējumi arī te lielākoties ir tām augstskolām, kas augstu novērtētas reitingā.

Aģentūras “Interfax” pērn veidotajā reitingā, kurā apkopotas ziņas par augstskolām bijušās Padomju Savienības teritorijā, visaugstāk no Latvijas augstskolām gan nokļuva RTU – dalītā 27. vietā, bet LU tai sekoja ar dalītu 51. vietu.

LU rektors Mārcis Auziņš apgalvo, ka starptautisko universitāšu reitingu nozīme, vērtējot augstākās izglītības iestāžu izglītības konkurētspēju un sasniegumus, aizvien pieaug. Dažkārt tie pat kalpo par pamatu finansējuma un studentu piesaistei. “Ne velti pasaulē atzītajiem “QS Top Universities”, “Šanhajas ARWU” un “Times Higher Education” reitingiem, kas veido pazīstamāko globālo reitingu trijnieku, pievienojies arī Eiropas Komisijas veidotais U-multiranka reitings, apliecinot vēlmi vienotajā Eiropas augstākās izglītības telpā radīt vienotus kritērijus augstskolu sasniegumu mērīšanai,” teic M. Auziņš.

Kaut arī nu Latvijas augstskolas izvēta Eiropas multiranku, M. Auziņš norāda, ka “nacionāla augstskolu reitinga veidošana ir pirmais solis, lai novērtētu katras augstskolas devumu un aktuālo situāciju augstākajā izglītībā Latvijā kopumā”.

Jāpiebilst gan, ka multiranks tiek veidots citādi nekā tā sauktie topu reitingi. Tajā augstskolas netiek sarindotas punktu secībā, bet gan tiek atainots augstskolas sniegums dažādos rādītājos. Piemēram, tajā var redzēt augstskolas panākumus studentu apmācībā, zinātniskos sasniegumus, augstskolā radīto zināšanu pārnesi uz citām jomām, starptautisko sadarbību un tās reģionālo nozīmi. Eiropas U-multirankā katra no šīm dimensijām sadalīta arī sīkāk.

Veidojot multiranku, aptaujāti 60 000 studenti. Kopumā novērtētas 850 Eiropas augstskolas, kas pieteicās vērtēšanai brīvprātīgi. No Latvijas iekļautas desmit augstskolas. Eiropas izglītības, kultūras, daudzvalodības un jaunatnes lietu komisāre Andrula Vasiliu reitinga prezentācijā teica, ka nu studenti argumentētāk varēs izvēlēties savu nākotni. Multiranks gan vēl tiks papildināts, piemēram, ar datiem par absolventu nodarbinātību.

Augstskolu reitingu skatīt šeit

Uzziņa 


Kādas ir Latvijas augstskolu stiprās puses 
saskaņā ar Eiropas U-multiranku?

* Latvijas Universitāte – reģionālā nozīme (2 A vērtējumi, nav zemāka vērtējuma par C)

* Rīgas Tehniskā universitāte – reģionālā nozīme (pārsvarā A vērtējums)

* Banku Augstskola – studentu izglītošana (tikai B vērtējumi)

* Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola – studentu izglītošana (gandrīz tikai C vērtējumi)

* Biznesa augstskola “Turība” – nav vērtējuma, kas sasniegtu kaut vai E līmeni, nevienā jomā

* Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola – reģionālā nozīme (ir viens A vērtējums)

* Rīgas Ekonomikas augstskola – starptautiskā sadarbība (četri A vērtējumi)

* Rīgas Stradiņa universitāte – reģionālā nozīme (4 A vērtējumi)

* Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija – studentu izglītošana (viens A, divi B, viens C) vērtējums

* Pilns Eiropas augstskolu apskats www.umultirank.org

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Pff, kas tas par reitingu? Kur ir LLU?!

  2. Cik tad tas augstskolas Atbildēt

    ir vajadzigas valstij ar 2. miljoniem iedzivotajiem? Ja vairak apvienotos, samazinatos darga administrativa birokratija un butu vairak naudas kvalitativai izglitibai un petniecibai… latviesu un anglu, ne latviesu un krievu valodas jo anglu ir vieniga nozimiga starptautiska izglitibas un zinatnes valoda.

Draugiem Facebook Twitter Google+