“Jau tagad bieži ir sajūta, ka esam Krievijas guberņā” 16
Pēc “Latvijas Avīzes” 29. oktobra numurā publicētās sarunas ar kustības “Eiropas krievu iniciatīva” veidotāju un žurnālistu Igoru Vatoļinu aicinājām lasītājus izteikt savas domas par viņa sacīto, piemēram, vai krievu valodai jāpiešķir īpašs statuss. Publicējam pirmās saņemtās vēstules.
Nāves spriedums latviešu nācijai
Ko tad īstenībā grib Latvijas krievi (faktiski – krievi un pārkrievojušies nacionāļi)? Manuprāt, tikai to, lai šeit Latvijā būtu krieviska vide. Tāpat kā bija PSRS laikā. Lai ar krievvalodīgajiem tiktu atšķaidīta visa Latvija, pietrūka 5 – 10 gadu. Rīgai pietika. Kāda šobrīd Rīgā ir latviešu un krievu attiecība, nav zināms. Nezinām, kāds procents latviešu jau ir pārkrievojušies. Staigājot pa Rīgu, klausoties sarunvalodu lielveikalos, skatoties “Degpunktā” un TV žurnālistu intervijas ar parastiem un pat “vadošiem” cilvēkiem, bieži rodas iespaids, ka jau esam Krievijas guberņa. Man nav gadījies dzirdēt divus krievus sarunājamies latviski. Tie valodas kursi ir galīgi garām. Vienīgi ķeksītim un naudas šķērdēšanai. Jo valodu nevar iemācīt, to var tikai iemācīties! Kā? Lietojot arī sarunu valodā. Tā, kā krievu valodu apguva latviešu vecā paaudze. It sevišķi izsūtītie uz Sibīriju. Manuprāt, mums tiešām ir vajadzīgs “nācijas izlīgums”. Bet vienīgi – uz latviešu valodas bāzes! Kad mēs visi Latvijā spēsim savstarpēji komunicēt latviešu valodā, tad, manuprāt, es dzīvošu tādā Latvijā, par kādu sapņoju. “Politiskā nācija” ir nāves spriedums latviešu nācijai. “Nepilsoņi” ir pašu nepilsoņu jautājums.
Ar cieņu
V. Zemītis Rīgā
Jārīkojas, nevis jāfantazē
Nožēlojami, ka okupācijas laikā Latvijā iedibinātais krievu valodas statuss vēl nav likvidēts. Amatpersonas sarunā ar Latvijas krievu žurnālistiem joprojām laužas krieviski. Bet kā notiek mācības un ko īsti māca tā saucamajās krievu skolās, to nezina ne valdība, ne Izglītības ministrija. Kā skolās par pasniedzējiem var strādāt tādi rafaļski un ne viens vien? Skolu direktori to pieļauj. Iznākums ir acīm redzams un ne jau Latvijas valsts labā. Mani māc bažas, vai tā nav apzināta valdības un ministrijas nostāja? Nekavējoties jārīkojas, lai demontētu okupācijas laikā iedibināto krievu valodas statusu, nevis jāfantazē par tā atjaunošanu.
Jānis Rudzītis Jēkabpilī
