Jauna atlaide nodokļu parādniekiem 2
Samaksājot valstij nodokļu parādu, parādniekiem uz diviem gadiem nodzēsīs nokavējuma un soda naudu.
Ministru kabinets otrdien, 4.jūlijā, izskatīja piecus no vairāk nekā desmit likumprojektiem, kas kompensēs nodokļu reformas ietvaros paredzētos izdevumus. Viens no tiem attiecas uz soda naudas atlaidi parādniekiem.
Ar šo Finanšu ministrijā (FM) sagatavoto jauno atlaidi nodokļu parādniekiem, kas likumprojekta veidā šonedēļ apstiprināta Ministru kabinetā, cer, pirmkārt, mazināt iekrāto nodokļu parādu milzīgo apmēru. 2017. gada 1. janvārī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parādu apmērs sasniedzis vienu miljardu 360,2 miljonus eiro. Tie ir visi lielākie nodokļi, izņemot nekustamā īpašuma nodokli, kuru administrē vietējās pašvaldības. No šīs parādu summas vairāk nekā divas trešdaļas veido pamatparāds, bet aptuveni trešdaļu veido nokavējuma un soda nauda.
Piedāvājot dzēst nokavējuma un soda naudu, otrkārt, FM cer kompensēt to iztrūkumu, ko valsts budžetā radītu no nākamā gada 1. janvāra plānotā nodokļu reforma, citstarp paredzot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumu. No pamatparāda nomaksas turpmākajos trijos gados cer papildus iegūt ik gadu 33 miljonus eiro.
Ar aprēķinātās nokavējuma un soda naudas dzēšanu, treškārt, cer mazināt ēnu ekonomiku. Kaut arī pats jaunākais ēnu ekonomikas līmeņa mērījums uzrāda nelielu kritumu, Latvijā tas joprojām ir augsts – 20,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kopš 2009. gada turklāt tas nemainīgi bijis pats augstākais salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana jeb izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kas sasniedz gandrīz 45% no visas Latvijas ēnu ekonomikas.
FM atzīst, ka pašlaik no vairāk nekā 60 000 Latvijas uzņēmumu tikai aptuveni puse spēj strādāt kaut cik stabili. Toties gandrīz trešdaļai (26%) mazo un vidējo uzņēmumu finanšu stāvoklis ir slikts. Pēc uzņēmuma “Kredītinformācijas birojs” prognozēm, turpmākā gada laikā kāda daļa nespēs ne samaksāt kredītus, ne nodokļus valstij. Finanšu stāvoklim pasliktinoties, nodokļu parādu apmērs var pieaugt.
Likumprojektā “Par atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai” atlaidi paredz kā vienu reizi veicamu pasākumu. Uz šo atlaidi var pieteikties nodokļu maksātāji – gan juridiskas, gan fiziskas personas. Juridiskās personas var pieteikties uz atlaidi parādam, kāds tām radies 2017. gada 1. jūnijā. Atlaidi nevarēs saņemt tie uzņēmumi, kuri iekļuvuši VID “melnajos sarakstos” – apturēta saimnieciskā darbība, izslēgti no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra, pieskaitīti riska personām, tiesa pasludinājusi maksātnespēju. Pēc VID datiem, 2017. gada 1. janvārī tādu pavisam bija 32 279.
Šis nav pirmais mēģinājums samazināt milzīgo parādu apmēru. Kopš 2012. gada parādniekiem piedāvāja nodzēst aprēķināto soda naudu 90% apmērā un visu nokavējuma naudu, ja tiktu samaksāts nodokļu pamatparāds. Nodokļa parāda maksājumu varēja pagarināt uz pieciem gadiem. Bet, kā redzams, ar šo atlaidi nav izdevies būtiski samazināt nodokļu parāda apmēru. Pēdējos gados šis ap 1,4 miljardu eiro parāds bijis nemainīgs. VID jau vairākkārt atzinis, ka no parāda kopsummas piedzīt varot aptuveni desmito daļu. Turklāt ik gadu nepiedzenamo nodokļu parādu apjoms pieaug. Kādai daļai parādu iestājas piedziņas noilgums.
Bet lielu daļu parādu nevar piedzīt, tāpēc ka parādnieks laikus parūpējies gan iztukšot bankas maksājuma kontus, pārskaitot naudu uz citas firmas kontu, gan noslēpt kustamu un nekustamu mantu. Iznākumā nav uz ko vērst piedziņu.
Šā gada februārī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā nolēma uzdot Finanšu ministrijai kopā ar VID līdz 2017. gada 1. septembrim iesniegt priekšlikumus, kas līdz 2018. gada martam ļautu būtiski samazināt to VID administrēto nodokļu apmēru, kuru piedzīt vairs nav iespējams.
Transporta pakalpojumu un loģistikas uzņēmuma “Adria Logica” īpašnieks Aleksandrs Kočerovs par šo Finanšu ministrijas gatavoto piedāvājumu vēl neko nebija dzirdējis. No uzņēmuma 295 034,37 eiro lielā nodokļu parāda aptuveni trešo daļu veido nokavējuma un soda nauda. Uz jautājumu, vai viņa uzņēmums gribētu izmantot šo piedāvājumu, uzņēmējs atbildēja: “Vispirms būtu jāzina, cik ilgā laikā jāsamaksā Valsts ieņēmumu dienestam uzņēmuma iekrātais pamatparāds. Ja tas jāsamaksā 21 dienas laikā, tad diezin vai tas ir iespējams. Ja termiņš ir garāks, tad par to jau varētu domāt. Piebildīšu, ka daļa no nodokļu parādiem uzņēmumam radušies nevis tāpēc, ka esam to gribējuši. Diemžēl starp mūsu klientiem ir tādi uzņēmumi, kuri dažādu iemeslu dēļ palikuši parādā mums.”
Paredzēts, ka likums stātos spēkā 2017. gada 1. oktobrī un ka nodokļu maksātājam būtu tiesības triju mēnešu laikā – līdz 2017. gada 31. decembrim – pieteikties nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai. Pieteikums VID būtu jānovērtē 21 dienas laikā, skaitot no tā iesniegšanas dienas. Savukārt pamatparāda samaksas termiņu varēs pagarināt līdz 2019. gada 31. decembrim.
