Jauna ēra Disneja studijā. NEDĒĻAS FILMA: Zootropole 0
Asprātīga, raita un oriģināla – tāda ir Disneja studijas jaunākā filma „Zootropole”, kuras galvenā varone zaķenīte Džūdija Hopsa kļuvusi par likuma aizstāvi pilsētā, kurā, šķiet, visi dzīvo saskaņā ar likumu.
Jau kopš mazām dienām zaķenīte Džūdija ir savu vecāku raižu bērns. Viņa nav mierā, kad kādam nodarīts pāri, viņu neinteresē darbs vecāku iekoptajā fermā, kas jau gadiem ilgi nodarbojas ar burkānu audzēšanu, un viņa – tāpat kā simtiem citu meiteņu visā pasaulē – sapņo nokļūt lielpilsētā. Ne jau šādā tādā, bet Zootropolē, kas ir teju fantastisks veidojums, kurā dažādos rajonos un savstarpēji laipnās attiecībās mīt miljoniem visdažādāko dzīvnieku.
Iekāpusi vilcienā, viņa pamet dzimto pilsētiņu, par kuras iedzīvotāju skaita nemitīgo pieaugumu atgādina tikšķošs tablo uz pilsētas robežas, un dodas ceļā, lai, attapusies galapunktā, ne vien ievāktos apšaubāmā miteklī ar rupjiem kaimiņiem, bet arī kļūtu par izstumto policijas iecirknī, kur viņai lemts kļūt ne vien par pirmo zaķeni, kas jelkad izmācījusies par policisti, bet arī… kvīšu izrakstītāju neapdomīgiem šoferiem, kuri nav prātīgi apmaksājuši sava auto stāvvietu. Taču tā, protams, Džūdija nav ar mieru dzīvot, un, kad viņa kļūst par liecinieci lapsas Nika nelikumīgajām darbībām, viņa, likusi lietā savu viltu un prātiņu, ķeras klāt kūmiņam, kas savukārt noved pie notikumiem, kurus šobrīd izmeklē vai visi Zootropoles policisti. Proti, plēsējos ir atgriezies plēsēju gēns, un, ja šādi viss turpināsies, uz jautājuma būs palikts milzīgās pilsētas liktenis. Viss turpinās klasiska detektīvstāsta tradīcijās, skatītājam uz to noraugoties no ļoti amerikāniski cilvēcīgām pozīcijām.
Viens no otrā plāna varoņiem sliņķis, vārdā Zibsnis, gan diezin vai izkonkurēs „Ledus laikmeta” Skretu, taču viņš noteikti ir viens no amizantākajiem tēliem pēdējo gadu Amerikas lielo studiju animācijas filmās, un ne mazāk oriģināli ir galvenie varoņi Džūdija un Niks. Protams, tas nenozīmē, ka „Zootropoles” autoriem ir sveši stereotipi, taču viņi tos veiksmīgi adaptējuši savā stāstā, kas ir raits, asprātīgs un pelna pamatīgu apbrīnu par fantastisko vidi un neskaitāmiem jokiem, kas pirmajā reizē var paskriet gar acīm. Un kurā nav… neviena cilvēka! Tiesa, Disneja studijas paspārnē šādu filmu ir vairākas – arī, piemēram, klasikai piederīgais „Bembijs” (1942) un „Mazais cālis” (2005) –, veiksmīgi ļaujot izvairīties no cilvēku portretēšanas animētā pasaulē, taču joku, kas saistās ar cilvēku kino, pietiek. Spilgtākie droši vien ir citāti no „Krusttēva” un Holivudas klasiskajām gangsterfilmām, kas izspēlēti pavisam gaumīgi, piespēlējot pat nūdisma piekritējus, jo pat Zootropolē mīt citādi domājošie, proti, dzīvnieki, kas nav gatavi slēpties aiz apģērba, kā arīdzan politisku pārdomu ieganstus un pat feministiskas piezīmes, kā arī neslēptos motīvus izskaust jelkādus aizspriedumus. Kā arī iestudēto teātra etīdi par to, kā savulaik – pirmsZootropoles laikā – dzīvoja zvēri. Nemaz nerunājot par filmu plakātiem, kas organiski iedzīvināti Zootropoles ielās, un atsaucēm uz Nino Rotas mūziku.
Režisori ir pietuvināti „Oskaram” – Bairons Hovards bija nominēts par filmu „Supersuns Bulta” (2008) un uzņēmis arī filmu „Sapinušies” (2011), savukārt Ričs Mūrs bija režisors „Oskaram” pirms trijiem gadiem izvirzītajai filmai „Ralfs – postītājs” (2012) un ražīgi darbojies televīzijā („Futurama”, „Simpsoni”). Tas ļauj secināt, ka viņi labi zina gan bērnu, gan pieaugušo auditorijas, un „Zootropole” nenoliedzami ir laba ģimenes izklaides filma – pašiem mazākajiem gan varētu būt pagrūti nosēdēt mierā gandrīz divas stundas un izsekot scenārija vinjetēm –, kuras muzikālais noformējums Šakiras – viņa arī Zootropoles slavenākā popzvaigzne Gazele – izpildījumā vēl ilgi skanēs ausīs. „Zootropole” ir atkāpusies no Disneja princešu plakanajiem stāstiem – nesenā superveiksme, kases hits un par gada labāko animācijas filmu atzītā „Ledus sirds” (2013) gan tiem nepieder – un klasikas ekranizācijām, dodot vietu jaunai platformai studijas oriģinālstāstu veidošanā.
UZZIŅA:
„Zootropole”/”Zootopia”
ASV, 2016.
Režisori: Bairons Hovards, Ričs Mūrs, Džareds Bušs
Oriģinālvalodā balsis ierunājuši: Džinifera Gudvina, Džeisons Beitmens, Indriss Elba, Dženija Sleita, Bonija Hanta, Dž.K. Simonss, Oktāvija Spensere, Šakira, Kristena Bella; filma dublēta latviešu un krievu valodās.
No 4. marta „Kino Citadele”, „Cinamon”, „Multikino”
