Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. janvāris, 2013
Drukāt

Jaunā Gruzijas valdība ārpolitikā sekošot “tautas gribai”

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

“Mēs netaisāmies virzīties uz citām aliansēm kā vien uz ES un NATO,” vakar preses konferencē atzina Gruzijas ārlietu ministre Maija Pandžikidze, kura bija ieradusies Latvijā vienas dienas vizītē. “Mums jāseko Gruzijas tautas gribai, kas ir par integrāciju ES un NATO,” ministre piebilda.


Rudenī notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcijas partiju apvienība “Gruzijas sapnis”, kuras līderi miljardieri Bidzinu Ivanišvili Rietumu analītiķi saistīja ar Krievijas interešu palielināšanos Gruzijas sabiedrībā. Ministre atzina, ka Gruzijas ārpolitikas galvenais kurss ir vērsts uz Rietumiem, taču tā pievērsīsies arī attiecību uzlabošanai ar Krieviju. No rietumvalstīm izskanējusi arī kritika par tiesiskumu Gruzijā, piemēram, par prezidenta Mihaila Saakašvili sabiedroto vajāšanu. Jautāta par ārvalstu kritiku tiesiskuma jautājumos, ministre atbildēja: “Mēs zinām, ka dažas rietumvalstis ir nobažījušās par Gruzijas iekšējām lietām. Pagaidiet, kamēr process būs beidzies. Lietām nepieciešama izmeklēšana.”

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs atzina, ka sarunas laikā ar ministri apspriesta arī iekšpolitiskā situāciju Gruzijā, piemēram, Gruzijas parlamenta pieņemtie amnestijas likumi, kas esot Gruzijas iekšējā lieta. Tāpat, pēc E. Rinkēviča vārdiem, Gruzijai jāizmeklē aizdomas par amatpersonu iespējamajiem noziegumiem, bet tam nav jānotiek izlases veidā un vienādai pieejai jābūt gan attiecībā uz esošajām un bijušajām amatpersonām. “No selektīviem procesiem jāizvairās. Tas nav Gruzijas interesēs, ka parādās aizdomas par lietām, kas varbūt nav principa “Viens likums, viena taisnība visiem” līmenī. Gruzijai ir pietiekAMi daudz nedraugu, kas izdarīs visu, lai sabojātu tās iespējas tuvoties ES un NATO,” piebilda ministrs un pauda cerību, ka Latvijas un citu Gruzijas sabiedroto vērstie signāli ir sadzirdēti. Preses konferencē tika uzdots arī jautājums par Ziemeļosetijas, Abhāzijas un Kalnu Karabahas tā dēvētajiem “iesaldētajiem konfliktiem” un to risināšanu. M. Pandžikidze atzina: katra konflikta risināšanai nepieciešams laiks, un viņa tic, ka ikvienam konfliktam ir iespējams atrast tā īpašo risinājuma atslēgu.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+