Igaunijas jaunais pirmais pāris – valsts prezidente Kersti Kaljulaida un viņas noslēpumainais dzīvesbiedrs Georgs Rēne Maksimovskis.
Igaunijas jaunais pirmais pāris – valsts prezidente Kersti Kaljulaida un viņas noslēpumainais dzīvesbiedrs Georgs Rēne Maksimovskis.
Foto – REUTERS/LETA

Jaunā Igaunijas prezidente dodas iepazīšanās vizītēs. Analītiķes prāts, noslēpumains vīrs… 2

Pirmās valstis, kuras pēc 10. oktobra stāšanās amatā iepazīšanās vizītē apmeklēs jaunā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, tradicionāli būs kaimiņi – rīt no rīta Kaljulaida dosies uz Somiju, bet pievakarē būs Latvijā. Savos 46 gados viņa šobrīd ir pasaulē jaunākā prezidente sieviete. Igaunijas valsts aparātā Kaljulaida gan ir pazīstama persona, taču vidējais igaunis, kur nu vēl latvietis, par viņu pirmo reizi izdzirdēja labi ja septembra beigās.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Pirmās Igaunijas prezidentes sievietes dzīves gājums liecina par viņas gribasspēku, spēju ātri pielāgoties jaunām situācijām un gūt jaunas zināšanas. 1992. gadā Kaljulaida beidza Tartu Universitātes Bioloģijas fakultāti, taču jau 90. gadu beigās ir “Hansapank” (“Swedbank”) projektu vadītāja un vēl pēc dažiem gadiem aizstāv maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Kaljulaida pirmsprezidentūras intervijā “Eesti Päevaleht” nav slēpusi, ka ir “ekonomiskais bēglis”, jo 90. gadu sākumā biologa rieciens bijis gauži plāns: “Tad es sev uzstādīju noteikumu, ka man jānopelna vismaz trīs vidējās algas: vienu sev un pa vienai katram bērnam.” Pamatīgā ekonomikas un banku sektora pieredze 1999. gadā viņai ļāva kļūt par premjera Marta Lāra padomnieci ekonomikas jautājumos. “Viņai ir ļoti ātra un racionāla domāšana, analītisks prāts, viņa ir ļoti strādīga un daudzpusīga,” presei atzinis bijušais Lāra biroja vadītājs, diplomāts Mati Māsikass. Kritiķi gan piebilst, ka Kaljulaidas uzskati var šķist arī “taisnvirziena”.

2001. gadā nākamā prezidente iestājās Lāra “Tēvzemes savienībā”, kuru atstāja pēc tam, kad 2004. gadā kļuva par Igaunijas pārstāvi Eiropas Revīzijas palātā, kur nostrādāja divus termiņus līdz pat nominēšanas brīdim. Jāpiebilst, ka Kaljulaidas ienākumi kā prezidentei būs aptuveni trīs reizes mazāki par tiem, ko viņa saņēma, strādājot Luksemburgā. Aptaujājot tur viņas bijušos kolēģus, igauņu žurnālisti guvuši tikai pozitīvas atsauksmes. Eiropas Revīzijas palātas prezidents Klauss Heiners Lēne par padoto atsaucās kā “gudru cilvēku ar lieliskām spējām iedziļināties problēmā un to analizēt, labu komandas locekli”. Citi pieminēja Kaljulaidas spēju orientēties statistikā un saprast, ko šie skaitļi nozīmē dzīvē. Tāpat tika uzteiktas diplomātiskās spējas vadīt sarunas un uzklausīt, bet tajā pašā laikā vienmēr darīt skaidru arī savu pozīciju. Prese pati jau ievērojusi, ka Kaljulaidai nepatīk tukšvārdība un viņa nemēdz izdabāt žurnālistiem. Par to liecina arī “Eesti Päevaleht” piefiksētās replikas no jaunās prezidentes saskarsmes ar medijiem: “Brīdinu, ka atbildes drīz kļūs vēl īsākas; paprasiet kaut ko jaunu.”