Mobilā versija
-1.6°C
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Otrdiena, 24. oktobris, 2017
2. marts, 2017
Drukāt

Jaunā “Karmena” – īstā franču gaumē! (4)

Agneses Zeltiņas fotoAgneses Zeltiņas foto

Ceturtdien, 2. martā Latvijas Nacionālajā operā notiks Žorža Bizē operas “Karmena” pirmizrāde. To veido muzikālais vadītājs un diriģents Jānis Liepiņš, diriģents Normunds Vaicis, režisore, video koncepcijas autore un māksliniece Marija Eva Sinjerola, scenogrāfs Fabjēns Tenjē, kostīmu māksliniece Yashi, gaismu mākslinieks Filips Bertomē, horeogrāfs Guntis Spridzāns un video mākslinieks Artis Dzērve.

Kāpēc vēlreiz “Karmena” ja tā ne tik sen jau bija? – retoriski vaicā LNOB valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš un pats arī atbild – dažādu iemeslu dēļ iepriekšējā “Karmena” vairs netiek spēlēta, un Operā saprasts, ka pēc trim vai četriem gadiem šai operai uz LNO skatuves jāatgriežas. Ja “Karmenu” iestudē pavisam konceptuāli atšķirīgi nekā tradicionāli pieņemts, tad to var un drīkst darīt vispirms francūži, savu nostāju akcentēja Zigmars Liepiņš, tādēļ iestudējums arī uzticēts francūžu komandai.

Radošo komandu ieteicis Bastīlijas operas muzikālais padomnieks Žans Pjers, kurš rekomendējis Mariju Evu Sinjerolu kā vienu no spožākajām uzlecošajām franču operas režijas zvaigznēm. Bet iestudējuma gaita bijusi pietiekami sarežģīta kaut vai tāpēc vien, ka dekorāciju un butaforiju cehā franču valoda nav pirmā svešvaloda.

Tā nu diemžēl sanācis, ka Latvijas Nacionālajā operā nav neviena mecosoprāna, kas spētu nodziedāt Karmenu. Tādēļ titullomā viesmākslinieces – Ramona Zaharija vai Mairama Sokolova. Hosē – Dmitrijs Golovņins vai Andris Ludvigs, Eskamiljo – Jānis Apeinis vai Rihards Mačanovskis, Mikaēla būs Dana Bramane vai Laura Teivāne. Jauniestudējumā pirmo reizi uz Latvijas Nacionālās operas skatuves mīmiskas lomas atveidos hiphopa dejotāji.

Žorža Bizē operas “Karmena” pasaules pirmizrāde notika 1875. gada 3. martā Parīzes Komiskajā operā. Tās libreta autori ir Anrī Mejaks un Ludoviks Alevī, librets tapis pēc Prospēra Merimē stāsta motīviem. Publikai un kritikai sākotnēji bija grūti pieņemt “Karmenas” dramaturģisko risinājumu, kas viņiem atgādināja opereti ar traģiskām beigām vai traģēdiju ar komisku sākumu. Bizē nepiedzīvoja savas operas triumfu, jo devās viņsaulē jau trīs mēnešus pēc pirmizrādes. Šobrīd saskaņā ar portāla Operabase datiem “Karmena” ir trešā visbiežāk izrādītā opera pasaulē. 2015./2016. gada sezonā pasaules opernamos bijis 691 iestudējums, nospēlētas 3280 izrādes.

Franču režisore Marija-Eva Sinjerola par savu debiju uz LNO skatuves stāsta: “Mēs izvēlējāmies pārcelt “Karmenas” darbību uz lielas pilsētas nomali – vietu, kur cilvēkus no ārpasaules izolē arhitektūra, un kur ēkas piespiedu kārtā liek ķermeņiem atrasties smacējošā tuvībā. Tāpat kā daudzās priekšpilsētās visā pasaulē sievietes šeit nevar justies brīvas pašas savā teritorijā, kur bieži vien visa vara pieder vīriešiem. Šajās netīrajās sienās, kur pastumšana malā, izsekošana, uzmācīgi skatieni un pat izvarošana liek sievietēm dzīvot pastāvīgās bailēs, Karmenas tēls ir ideāls pretstats šādam sievišķības veidam. Sievietes viņu apbrīno un ienīst, vīrieši iekāro un nosoda. Naids, ko viņa izraisa, dzimst no iekāres, kuru viņa rada. Karmenas ķermenim jākļūst par pretstatu ēku betona konstrukcijām un vienlaikus – par priekšpilsētu sabiedrības jaunā feminisma vēstnesi.”
Režisore piebilst – Karmena simbolizē arī jaunrades sapni par brīvību, kas šādā priekšpilsētas sprostā nav iespējama. “Es zinu, ka jūsu priekšpilsētas neatgādina mūsējās Francijā, Spānijā, Itālijā, kur tās ir visa sliktā koncentrācija, kur jaunatnē pat nerodas doma iziet ārpus šis priekšpilsētas robežām. Katru dienu cilvēkus sasniedz ziņas par iedzīvotāju konfliktiem ar policiju, ir milzīga atsvešinātība starp priekšpilsētu multikulturālajām kopienām, kas dzīvo klanos. Vēlējos Karmenu iekļaut šajā kontekstā, lai atklātu šodienas jaunatnes būtību šādās priekšpilsētās,” stāstīja režisore, piebilstot, ka sievietes neslēpjas aiz plīvuriem tādēļ, ka būtu musulmanes, bet gan tāpēc, ka negrib izraisīt vīriešos agresiju.

Režisore atklāj arī savus operas iestudēšanas principus: jūs nekad neradīsit neko oriģinālu, ja rēķināsieties ar priekšstatiem. Turklāt Bizē mūzika režisores skatījumā šķiet ļoti mūsdienīga. Tāpēc arī skatuves stāstu viņa vēlējusies pasniegt ar mūsdienu sabiedrības smaržu un garšu.

“Karmena” ir žanra vēsturē unikāla opera, kuras slava to apsteidz: pat tie, kas ne reizi nav bijuši operā, visticamāk, ir dzirdējuši Habaneru vai Toreadora kuplejas. “Salīdzinot dažādas interpretācijas visā pasaulē, nav daudz paliekošu atskaņojuma tradīciju, kas atšķirtos no tā, kas rakstīts partitūrā. Iespējams tāpēc, ka pati mūzika visu pasaka priekšā, te nav jāizdomā nekas jauns. Ļoti aizraujoši ir ķerties pie šāda ikoniska darba, kam jābūt katra nopietna operu diriģenta repertuārā, jo vairāk tāpēc, ka man tā ir pirmā saskarsme ar “Karmenu” kā diriģentam,” saka jauniestudējuma muzikālais vadītājs Jānis Liepiņš.

Šajā “Karmenas” uzvedumā pēc ilgāka pārtraukuma uz Latvijas operas skatuves skanēs dziedātie rečitatīvi, kas padara pārejas starp numuriem viegli uztveramas un palīdz darbībai raiti risināties. Teksti latviešu valodā daudz labāk savieno muzikālos numurus nekā ja tie būtu franču valodā, saka Jānis Liepiņš, tie ir piemēroti muzikālajai videi, īpaši, ja nemēģinām veidot autentisku iestudējumu. Savukārt režisore akcentē, ka Bizē mūzikā kopumā ir daudz dramatisma, bet šajos rečitatīvos arī daudz komiskā.

Nozīmīga loma iestudējumā ir arī hip-hopa dejotājiem, kas vai visu iestudējuma laiku ir uz skatuves. Kā stāta horeogrāfs Guntis Spridzāns, iesaistīti labākie no hip-hopa dejotājiem Latvijā. Kā saka režisore Marija Eve Sinjerola, dejotāji ir melnie putni, rēgi, kā dzīvas būtnes, bet tajā pašā laikā pilsētas sienas, pret kurām tie aplauž spārnus… dejotāji simbolizē priekšpilsētas dvēseli. Lielākā daļa priekšpilsētas jaunatnes neiet skolā, viņiem nav nākotnes sapņu, un viņi izmanto savu ķermeni, lai izteiktu naidu un brīvības sapņus.

“Karmenas” jauniestudējums šosezon skatāms arī 3. un 4. martā, 27. aprīlī, kā arī Rīgas Operas festivāla “Viva romantica!” ietvaros 11. un 14. jūnijā, kad titullomu atveidos Oksana Volkova.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Nomācoša un tumša. Izskatās, ka režisori sacenšas ikoniska darba izvarošanā

  2. Sveetki izpalika,muzika tika aizslauciita kaa nevajadziiga…..

  3. Tā nav “Karmena”.Tas ir “multikulturāls” murgs vispatoloģiskākajā izpausmē.Tādu “Karmenu” mums nevajag!

  4. Briesmas ,ne Karmena .

Draugiem Facebook Twitter Google+