Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. jūlijs, 2015
Drukāt

Jaunā RPIVA rektore sola modernizēt skolotāju sagatavošanu (4)

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

Kopš jūnija Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai (RPIVA) ir jauna rektore – bioloģijas doktore Daina Voita.

Kā bioloģe nonākusi pedagoģijas akadēmijā? D. Voita absolvējusi Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultāti, tur arī ieguvusi doktora grādu un studiju gados sākusi strādāt Kardioloģijas institūtā, kur joprojām ir vadošā pētnieka amatā. Jau astoņdesmitajos gados D. Voitai bijusi pirmā starptautiskā zinātniskā publikācija angļu valodā. Padomju zinātniekam publicēties angļu valodā tolaik bijis teju brīnums! Paralēli darbam institūtā D. Voita sāka strādāt arī LU un RPIVA. Bijusi lektore, docente, pētniece, vadījusi gan laboratoriju, gan institūtu, strādājusi dažādos zinātnes un attīstības projektos. “Esmu starpdisciplinārais variants,” viņa skaidro. “Kaut arī esmu bioloģe, mani ļoti interesē arī psiholoģija un medicīna, tāpēc pētniecībā darbojos psihofizioloģijas un biomedicīnas jomā. Darbojos pētnieku grupās, kas pēta, kā uzlabot sirgstošu cilvēku stāvokli bez medikamentu palīdzības, jo katram medikamentam ir blaknes. Palīdzam gan migrēnas slimniekiem, gan bērniem ar kustību un kognitīviem traucējumiem. Ja ar šādu bērnu strādā individuāli, ja mediķi, psihologi, logopēdi piedāvā tieši viņam piemērotas nodarbības, bērna attīstība strauji uzlabojas un var iztikt arī bez medikamentiem.”

D. Voita uzsver: tā ir arī jaunā tendence pasaulē, ka pedagoģijai jāiet rokrokā ar citām zinātnēm, jo sevišķi ar biologu atklājumiem. “Tāpēc mums akadēmijā ir spēcīga biologu komanda, kas strādā kopā ar pedagogiem, psihologiem, logopēdiem. Ja savā starpā sadarbojas tikai vienas jomas speciālisti, nerodas jaunas idejas, nav attīstības. Mums ir ļoti laba zinātniskā bāze, ko augstu – ar četrām ballēm no iespējamām piecām – novērtēja arī starptautiskajā zinātnes institūciju vērtēšanā,” stāsta jaunā rektore. Viņa piebilst: akadēmijas pētniekiem jāaktivizē arī ārējā sadarbība: ar zinātniekiem citviet Latvijā un pasaulē, ar pašvaldībām un citiem partneriem.

Spēcīga, jo specializējas

Pirms neilga laika izskanēja baumas par plāniem RPIVA pievienot LU, jo kādēļ gan pastāvēt nelielai pedagoģijas akadēmijai kā atsevišķai vienībai, ja dažus simtus metru tālāk ir LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte.

“Vispirms es nepiekrītu, ka RPIVA ir maza augstskola,” tā, komentējot šīs baumas, saka D. Voita. “Pēc studentu skaita esam piektā lielākā augstskola Latvijā. Jau teicu, ka sadarbībai esmu gatava, jo LU var bagātināties ar mūsu metodiku un zināšanām, tāpat kā mēs varam bagātināties ar LU pieredzi. Taču jautājums par apvienošanu ir absurds, jo nav bijis analīzes par to, kādas tam būs sekas. Vienas nozares augstskola var strādāt kvalitatīvāk nekā šīs pašas jomas fakultāte lielā universitātē. Nozares augstskolā specializācija var būt dziļāka un spēcīgāka. Domāju, ka Latvijā tieši RPIVA ir karogs pedagoģijas zinātnes jomā. Esam atpazīstami Baltijā, labi sadarbojamies ar universitātēm un pedagoģiskā profila augstskolām visā Eiropā.”

D. Voita sola gādāt, lai RPIVA veidotu jaunas, novatoriskas studiju programmas un tās attīstītu. Plānots veidot tā sauktās dubultā diploma studiju programmas, kurās studenti vienlaikus studētu akadēmijā un vēl kādā augstskolā un studiju noslēgumā arī saņemtu divus diplomus.

Taču pieprasītākās RPIVA joprojām ir studiju programmas, kurās var kļūt par pirmsskolas un sākumskolas skolotājiem. “Tajās studē ļoti gaiši un jauki cilvēki. Visiem viņiem pēc tam ir darbs. Daļa mūsu absolventu paši dibina privātos bērnudārzus.

Kopumā mūsu sagatavotie pedagogi ir uz izķeršanu. Jau 2. un 3. kursā lielākā daļa strādā, 98 procenti mūsu absolventu darbojas izglītības nozarē. Valdība tagad grib likt uzsvaru uz inženieru sagatavošanu, dot vairāk valsts apmaksātu studiju vietu šīm programmām. Bet tad, kad inženieru pietiks, pietrūks kādas citas profesijas pārstāvju. Varbūt to pašu pedagogu jau būs kritiski par maz. Valsts politikai speciālistu sagatavošanā trūkst sabalansētības.”

Skolotājiem jābūt maģistriem

Vai tas, ka Saeima maina Izglītības likumu, lai noteiktu, ka īpašā kārtībā jāizvērtē mācību materiāli, kas nonāk skolā, lai netiktu aizskarta skolēnu tikumība, nozīmē, ka skolotāji nav gana izglītoti, lai paši spētu atšķirt labu no ļauna? “Un kā jums šķiet?” ar pretjautājumu atbild rektore. “No tā, ka tikumību ierakstīs likumā, neviens tikumīgāks nekļūs.”

Izglītības attīstības pamatnostādnes paredz daudz pasākumu skolotāju kvalitātes celšanā. Kāda loma tajā varētu būt akadēmijai? Vai skolotāju studiju programmas modernizēs? “To mēs visu laiku darām,” atbild rektore. “Liekam studiju kursos iekšā jaunu informāciju, jaunākos atklājumus tajā pašā psihofizioloģijā. Būs jauns studiju kurss “Psihohigiēna”, kas palīdzēs pedagogam labāk tikt galā ar dažādām ne­standarta situācijām klasē. Piemēram, ja bērnam klasē ir astmas lēkme, skolotājam jāzina, kā rīkoties, lai palīdzētu un lai tajā pašā laikā ne pedagogs pats, ne skolēni šajā situācijā nenonāktu nenormālā stresā. Dodam arī zināšanas par to, kā strādāt ar digitāliem mācību materiāliem, kā pašiem tos veidot, kā strādāt e-vidē. Vienlaikus nedrīkst aizmirst pedagoģiskās pamatvērtības.

Taču skolotāju sagatavotības kvalitāte nav atkarīga tikai no mūsu akadēmijas un citām augstskolām, bet arī no pašiem pedagogiem. Ir skolotāji, kuri visu mūžu mācās klāt kaut ko jaunu, bet ir arī tādi, kuri domā: kā ir, tā ir labi. Ir jāceļ ne tikai skolotāju profesijas prestižs, bet arī pedagoģisko studiju programmu prestižs. Jādzēš mīts, ka studēt pedagoģiju nav interesanti.”

Kvalitatīvām studijām jāsastāv no teorijas, prakses un iesaistes zinātnē, spriež D. Voita: “Daļa studentu domā, ka zinātne ir bubulis, un, kamēr studē, absolūti tajā neiesaistās, pēc tam ar mokām raksta bakalaura vai maģistra darbus, kur tomēr bez pētniecības elementa neiztikt.”

Rektore uzsver: jaunajiem skolotājiem jāiemāca arī tas, ka nav jākaunas, ja kaut ko nezina, un jāspēj to atklāti skolēniem atzīt. “Pirmkārt, neviens nevar zināt visu. Otrkārt, daudz kas no pasaulē esošā vēl nav izzināts. Kad pati lasu lekcijas neiropsiholoģijā, saku studentiem, ka par galvas smadzenēm zinātnieki zina vien, maksimums, 30 procentus, bet vismaz 70 procentu vēl ir nezināmā,” skaidro D. Voita.

Viņasprāt, skolotājiem būtu jācenšas tikt arī pie maģistra grāda, jo “bakalaurs manā skatījumā ir tikai pamatizglītība”. Iebilstu: pedagogs teiks, ka pie tik zemi atalgota darba maģistra grādu nevar prasīt. “Ja cilvēkam ir tāda attieksme, tad bez maģistra izglītības var arī iztikt,” rektore attrauc. “Cilvēkam būtu jāmācās ne jau algas, bet sevis dēļ.”

Nes zināšanas ārpus Rīgas

Kamēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iesaka augstskolām atteikties no filiālēm reģionos – tur esot zemāka studiju kvalitāte –, D. Voita RPIVA astoņas filiāles reģionos sauc par “mūsu spēku”. “Filiālēs izglītības kvalitāte ir tieši tāda pati kā Rīgā. Pedagogi taču brauc no galvaspilsētas. Bet reģionu iedzīvotāji var studēt tuvāk mājām. Turklāt augstskolas filiāle ir tā vieta, ap kuru grozās vietējā inteliģence, tur satiekoties un kopīgi ceļot augšā visu novadu. Organizējam arī seminārus. Piemēram, četros novados bija semināri par iekļaujošo izglītību. Nesam zināšanas ārpus Rīgas,” stāsta D. Voita. RPIVA rektore piebilst: ja valdība lems, ka jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis reģionu augstskolām piešķir kādus papildu bonusus, būtu tikai godīgi, ja to saņemtu arī filiāles, ko ārpus galvaspilsētas nodibinājušas Rīgas augstskolas.

Turpinot sarunu par jauno finansēšanas modeli, D. Voita vērtē, ka tajā ir gan ļoti labas lietas, gan ne tik labas. Piemēram, lieliski, ka modelis stimulēs augstskolas pētniecībā iesaistīt vairāk doktorantu un maģistrantūras studentu. Savukārt nosacījums, ka valsts finansējums būs atkarīgs arī no tā, cik daudz naudas augstskolai būs izdevies piesaistīt no starptautiskiem zinātnes projektiem, varbūt nāks par labu lielām universitātēm, kur ir dažādu jomu pētniecība, bet ne nišas augstskolām. Piemēram, no Eiropas struktūrfondiem lielākā daļa finansējuma paredzēta eksaktajai un dzīvības zinātņu jomai, pedagoģijas pētniekiem pat nav iespējas uz to pieteikties. Tāpat finansējums būs atkarīgs no tā, cik cieša ir augstskolas pētnieku sadarbība ar komersantiem. Bet ko gan uzņēmējam var vajadzēt no pedagoga?

Un cik bieži uz akadēmiju nāk pašas IZM ierēdņi, lūdzot izstrādāt kādu pētījumu, kas būtu nepieciešams izglītības politikas veidošanai? “Mēs esam gatavi jebkuram pētījumam jomās, ko pārzinām. Taču, ja paskatāmies IZM budžetu, tad redzam, ka tā pati cīnās par izdzīvošanu un naudas pētījumiem tai nav, kaut pieļauju, ka ministrija labprāt pasūtītu pētījumus,” samiernieciski atbild D. Voita.

FAKTI

RPIVA kā valsts augstskola dibināta 1994. gadā, taču par savu pirmsākumu uzskata jau 1946. gadā dibināto Rīgas Pirmsskolas darbinieku pedagoģisko skolu. RPIVA studē topošie pedagogi, psihologi, logopēdi, personāla un uzņēmumu vadītāji u. c.

2014./2015. gadā RPIVA studēja 3041 students, kas ir par astoņiem procentiem vairāk nekā gadu iepriekš. Pagājušā studiju gada sākumā RPIVA uzņemti 1162 jauni studenti, no tiem 985 mācās par maksu.

Dati: RPIVA un IZM pārskats par augstāko izglītību

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. ................. Atbildēt

    JA , BET KO AR SARAŽOTO NEDERĪGO PRODUKTU? RETI STULBAS.

  2. Jā, patīk vai nē, bet no šīs tā saucamās augstskolas ir jāmācās naudas iegūšanas menedžments, jo izglītības satura jau nav.

  3. Cienījamā rektore aizmirst, ka maģistra studijas ir pa maksu, īpaši, ja neesi kā no skolas sola. Un no algas šīs studijas ir jāapmaksā. Es arī vēlos mācīties un iegūt maģistra grādu, taču ar algu nevaru atļauties.

  4. Viens jau nodega uz labām idejām !
    Vai blondīnei veiksies labāk ?

Draugiem Facebook Twitter Google+