Mobilā versija
+2.0°C
Otīlija, Iveta
Otrdiena, 12. decembris, 2017
24. aprīlis, 2017
Drukāt

Jaunā kārtība maksājumiem internetbankās: bankas par līdzšinējo pieredzi (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas bankās pāreja uz jauno kārtību maksājumiem internetbankās notikusi raiti, aģentūrai LETA atzina banku pārstāvji.

“Swedbank” mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska aģentūrai LETA sacīja, ka situācija pēc 1.aprīļa, kad mainījās nosacījumi klientu autorizācijai un darījumu veikšanai internetbankā, ir mierīga, cilvēki vairāk zvana par tehniskiem jautājumiem vai, piemēram, lai apstiprinātu tālruņa numuru, ja tas vēl netika izdarīts pirms 1.aprīļa. Aktīvākā klientu jautājumu plūsma bija 31.martā – dienu pirms izmaiņu ieviešanas.

“Svarīgi, ka kodu karte joprojām darbojas – ar to joprojām var pieslēgties “Swedbank” internetbankai un veikt pārskaitījumus starp “Swedbank” kontiem. Maksājumiem uz citām bankām virs 30 eiro vai, ja tiek pārsniegts dienas limits 150 eiro, papildu kodu kartes kodam klientam tiek nosūtīts bezmaksas SMS kods uz tālruni, kas jāievada internetbankā. Katru reizi tiek nosūtīts unikāls SMS kods, tā rūpējoties par lietotāju drošību. Lai saņemtu SMS kodu, klientam jāapstiprina savs mobilais tālrunis bankā,” klāstīja Jakubovska.

Viņa arī piebilda, ka līdz 1.aprīlim mobilā telefonu numuru varēja apstiprināt internetbankā, ko izdarīja aptuveni 80% bankas klientu, bet pēc 1.aprīļa to var izdarīt, zvanot uz banku vai bankas filiālē.

Savukārt viedtālruņu īpašniekiem mēnesi ir pieejams jauns veids kā lietot “Swedbank” internetbanku – mobilā lietotne “Smart-ID”. Tā ir jāielādē viedtālrunī, jāizveido konts un jāizveido divi PIN kodi. “Klienti ļoti atzinīgi novērtē šo jauno risinājumu, un to lieto jau vairāk nekā 44 000 klientu,” piebilda Jakubovska.

Viņa arī atzīmēja, ka kodu kalkulatoru lietošanā nekas nav mainījies.

Arī bankas “Citadele” ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece aģentūrai LETA norādīja, ka pāreja uz jauno sistēmu notika raiti. “Bijam klientus jau savlaicīgi informējuši par gaidāmajām izmainām. Šobrīd klienti ir adaptējušies, un veiksmīgi pielieto SMS kodus,” viņa teica.

Tāpat Ābelniece atzīmēja, ka banka izmanto principu, kad klientam SMS tiek nosūtīta automātiski, proti, klientam nav jādomā, vai to vajag pieprasīt, vai nē. “Šāda sistēma strādā ļoti labi,” viņa sacīja.

“PrivatBank” aģentūrai LETA norādīja, ka interneta maksājumu drošības standartu paaugstināšana no 1.aprīļa notikusi bez sarežģījumiem – klienti salīdzinoši viegli adaptējušies jaunajām prasībām un veiksmīgi izmanto jaunākos autorizācijas risinājumus. Populārākais stingrās autentifikācijas risinājums šobrīd bankā ir SMS paroles kods, kam seko elektroniskās ierīces “Digipass” ģenerētais kods. Pamazām arvien populārāka kļūst arī bankas 1.aprīlī ieviestā mobilā aplikācija “PrivatSecure”, kas nodrošina virtuālā kodu kalkulatora funkcijas, ļaujot ar viedtālruni autorizēties internetbankā un droši norēķināties par pirkumiem internetā.

“Lielāka klientu aktivitāte un interese par autentifikācijas iespējām bija novērojama pirmajās dienās pēc 1.aprīļa, savukārt šobrīd tā ir vienmērīga un nekāda ažiotāža nav vērojama,” pauda bankas pārstāvji.

Tāpat bankā atzīmēja, ka vairāk nekā 17% “PrivatBank” klientu vēl pirms 1.aprīļa bija gatavi jaunajām autentifikācijas prasībām, jo banka vairākus gadus piedāvā klientiem iespēju autentifikācijai izmantot SMS paroli un elektronisko ierīci “Digipass”. Tāpēc jaunās autentifikācijas prasības viņiem nekādas izmaiņas neradīja. Šobrīd jaunākos autentifikācijas risinājumus internetbankas maksājumiem regulāri izmanto gandrīz 80% aktīvo “PrivatBank” internetbankas lietotāju.

Savukārt “SEB bankas” ārējās komunikācijas vadītājs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA norādīja, ka “SEB bankā” no 15.jūnija, veicot maksājumus uz citām bankām, ar kodu kartēm varēs autorizēt tikai maksājumus līdz 30 eiro, bet kopējā summa dienas laikā nedrīkstēs pārsniegt 150 eiro. Turklāt, ar kodu kartēm pēc 15.jūnija vairs nevarēs apstiprināt pirkumus ar maksājumu karti interneta veikalos, kas izmanto “3D Secure” autorizācijas sistēmu.

“Lai izvairītos no šiem ierobežojumiem, klientiem piedāvājam divus risinājumus – bezmaksas aplikāciju viedtālruņiem “Smart-ID” un kodu kalkulatoru. Kopš 30.marta nu jau gandrīz 13 500 lietotāju sākuši lietot “Smart-ID” aplikāciju un jau veikuši vairāk nekā 100 000 transakciju,” piebilda Panke.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka no 1.aprīļa mainījušies nosacījumi klientu autorizācijai un darījumu veikšanai internetbankās – papildu ierastajām kodu kartēm ir jāizmanto jauni un droši risinājumi. Izmaiņas saistītas ar paaugstinātām informācijas tehnoloģiju (IT) drošības prasībām, kas iekļautas Eiropas Banku iestādes vadlīnijās un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos.

Latvijas Komercbanku asociācijas dati liecina, ka 2016.gada beigās Latvijā internetbanku lietoja 1,44 miljoni klientu. Savukārt mobilās lietotnes 2016.gada beigās lietoja 270 000 Latvijas banku klientu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    > šajā pašreizējā MZ SILES “valstī” krampjaini agonējošajos masmēdekļos (t.sk. la-vīzē u.c. taml. necilās w-bedrēs) bezcerīgi truli parazitējošajiem PRETLIKUMĪGU CENZŪRU piekopjošajiem administratīvajiem izpildfunkcionāriem (u.c. taml. nožēlojami juridiski analfabētiskiem “lielākajiem kretīniem”)

    =======

    Latvijas Republikas SATVERSME.

    VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības

    89. Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

    90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

    91. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas BEZ JEBKĀDAS DISKRIMINĀCIJAS.

    100. Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. C.E.N.Z.Ū.R.A ir AIZLIEGTA.

    =======

    Ir sacīts: “Likuma nezināšana (un, īpaši jau, pat nevēlēšanās zināt) neatbrīvo no LIKUMĪGĀS ATBILDĪBAS.”

Draugiem Facebook Twitter Google+