Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto: Shutterstock

Bankās iesācējam aizdevumu saņemt grūtāk nekā kredītu firmās 1

Vai jaunsaimnieki, kuri tikko sākuši saimniekot un gribētu paplašināties, viegli tiek pie kredītiem bankās vai kādās kredītu firmās, uz šo jautājumu manis uzrunātie jaunie zemnieki atbild dažādi. Kaut arī piedāvājumu esot daudz, ne vienmēr saņemt tos var tik ātri, kā būtu vajadzīgs.

Reklāma
Reklāma

Bez kredīta grūti atsperties

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli”
Lasīt citas ziņas

“Kad pirms sešiem gadiem, no vecākiem pārņemdams saimniecību, sāku saimniekot patstāvīgi, lielajās komercbankās kredītus nevarēju dabūt. Visticamāk, tas tāpēc, ka baņķieriem nebija pārliecības, vai spēšu to atdot. Tāpēc pirmo kredītu saņēmu kādā maz pazīstamā bankā,” stāsta Kuldīgas novada Turlavas pagasta zemnieku saimniecības īpašnieks Jānis Uzulēns. “Ja nav pašam savas zemes vai cita nekustamā īpašuma, kuru pret aizdevumu ieķīlāt bankā, tad iesācējiem tā ir pati lielākā problēma. Tagad, kad esmu atspēries un kad no sākotnējiem 15 hekt­āriem paplašinājis saimniecību līdz 400 hektāriem, kuros nodarbojos ar gaļas liellopu audzēšanu, bankas pat sacenšas savā starpā par iespēju iedot man kredītu,” viņš papildina.

“Bankās kredītu piedāvājums ir ļoti atšķirīgs. Bet šķiet, ka neviens no pašlaik piedāvātajiem īsti neatbilst jaunajam lauksaimniekam. Ja vajadzīgs kredīts, vislabāk iztaustīt visas bankas pēc kārtas un skatīties, ko katrā piedāvā,” secinājis Latvijas Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētājs Artūrs Katamadze. “Diemžēl bankās uz jauno lauksaimnieku skatās piesardzīgi tāpēc, ka viņam vēl nav tāda naudas apgrozījuma, kas ļautu droši izsniegt kredītu.” Viņaprāt, viens no izdevīgākajiem kredītu piedāvājumiem pašlaik ir valstij piederošajai attīstības finanšu institūcijai “Altum” – zemes iegādei ar pieņemamiem procentiem un pietiekami ilgiem maksājuma termiņiem.

Bankās novērtē riskus

CITI ŠOBRĪD LASA

“Lauksaimnieki ir viena no mūsu prioritātēm mazo un vidējo uzņēmumu segmentā,” saka bankas “Citadele” mazo un vidēju uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vērzemniece, “bet, piešķirot kredītus, mēs skatāmies, kādi saimniecībā ir vismaz divu aizvadīto gadu saimnieciskās darbības rezultāti. Vērtējam gan saražotos apjomus, gan naudas apgrozījumu. Piemēram, ja prognozējamie ieņēmumi ir būtiski zemāki, nekā bijuši pēdējo divu gadu laikā, tad saņemt aizņēmumu visdrīzāk būs sarežģīti,” viņa piebilst.

Sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu (LAD) šogad “Citadele” piedāvā speciālu kredītu lauksaimniecības tehnikas iegādei. “Taču grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz atbalsta maksājumus saistīt ar lauksaimniecības uzņēmumā reģistrētajām tehnikas vienībām. Tāpēc daudzi zemnieki nonākuši sarežģītā situācijā, jo lielākoties jaunie traktori un cita lauksaimniecības tehnika juridiski pieder līzinga kompānijai. “Citadeles” kredīts lauksaimniecības tehnikas iegādei paredz to reģistrēt uz zemnieka vārda, paturot tehniku ķīlā, tādējādi lauksaimnieks var pretendēt arī uz atbalsta maksājumiem. Procentu likme – sākot no 3,7%,” piedāvā Ieva Vērzemniece.

Tāpat sadarbībā ar LAD “Citadelē” ieviests atbalsta kredīts zemniekam, ko banka izsniedz bez īpašuma ieķīlāšanas un paātrinātā kārtībā. Kredīta summas ir robežās no 1000 līdz 
20 000 eiro, galvenais kritērijs, pēc kura kredīts tiek izsniegts, ir no LAD saņemtie platību maksājumi. Kredīta limits ir līdz 70% apmērā no iepriekšējos divos gados saņemtajiem vidējiem ikgadējiem vienotajiem platības maksājumiem. Tas nozīmē, ka šo kredītu var izmantot tie lauksaimnieki, kuriem īpašumā ir vismaz 25 hekt­āri zemes. Procentu likme – sākot no 12% gadā, kredītu piešķir uz vienu gadu, bet ar iespēju to pagarināt.

Latvijas Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētājs Artūrs Katamadze saka, ka ātro kredītu firmās ir augstākas procentu likmes, tāpēc jaunajam zemniekam tie mēdz būt mazāk pievilcīgi. Jānis Uzulēns atzīst, ka kredītu firmas gan vieglāk un ātrāk aizdod naudu, bet ar lielākiem procentiem un citiem neizdevīgiem noteikumiem nekā komercbankās. Viņaprāt, firmās varot prasīt aizdevumu tāds, kuram nevienā komercbankā to nevar dabūt.

Reklāma
Reklāma

“Mintos” tirgus laukumā

Aizdevumus zemniekiem piedāvā arī savstarpējo aizdevumu platforma “Mintos”, kas šajā laukā sākusi darboties pirms pusotra gada.

“Mēs esam kā tirgus laukums, kurā savedam kopā aizdevējus un aizņēmējus. Starp aizdevējiem, kuri izmanto šo laukumu, ir arī Latvijas uzņēmumi, piemēram, “AgroCredit Latvia” vai “Capitalia”, kuri pievērsušies lauksaimnieku kreditēšanai,” stāsta “Mintos” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Šulte. “Aizņēmējam priekšrocība ir tā, ka naudu viņš var saņemt ātrāk un vieglāk nekā kādā komercbankā. Kopš darbības uzsākšanas ar mūsu starpniecību izsniegti aizdevumi vairāk nekā 60 miljonu eiro apmērā. Šā gada augustā vien tie tika izsniegti 9,3 miljonu eiro apmērā. Lauksaimniekiem ar mūsu starpniecību līdz šim izsniegti aizdevumi aptuveni 200 000 eiro apmērā.”

Izjautāts par procentu likmēm, Mārtiņš Šulte skaidro, ka tās gan nosaka aizdevējs. “Likme atkarīga no aizņēmēja maksātspējas, apgrozījuma, kredītvēstures, piedāvātā nodrošinājuma, ja tāds tiek prasīts, un citiem nosacījumiem. “AgroCredit” standarta likme ir 12%, “Capitalia” – vēl augstāka.

SIA “AgroCredit Latvia” valdes priekšsēdētājs Ģirts Vinters vēsta, ka zemniekiem galvenokārt piedāvā aizdevumus minerālmēslu, sēklas, augu aizsardzības līdzekļu, degvielas un citu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai. Atmaksa tiek veikta rudenī pēc graudu nokulšanas un realizācijas. Nepieciešamos finanšu resursus kreditēšanai nodrošina uzņēmuma pašu kapitāls, bankas un investīciju fonda aizdevums, kā arī emitētās obligācijas, kas atrodas publiskā apgrozībā “Nasdaq Rīga” biržā.

“Kā alternatīvu kredītresursu piesaistes veidu izmantojam arī “Mintos” platformu. Tas ļauj aptvert plašāku investoru loku, īpaši tos, kuri ir ārvalstīs. Ar “Mintos” platformu pastarpinātā veidā zemnieki būtībā tiek pie ārvalstu investoru finansējuma, kas viņiem paver plašākas iespējas finansēt savas ikdienas saimnieciskās darbības vajadzības,” piebilst Ģirts Vinters.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.