Jauna operācija – iespēja saglabāt kāju 0
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā jūnija sākumā veica cilmes šūnu transplantāciju diviem pacientiem ar kritisku kājas išēmiju, kuriem asinsvadu nosprostojumu un līdz ar to audu apasiņošanas traucējumu dēļ draudēja kājas amputācija. Šāda operācija notika pirmo reizi Baltijas valstīs.
Rīgas Austrumu slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas nodaļas vadītājs, medicīnas zinātņu doktors Vitālijs Zvirgzdiņš stāsta, ka perifēro artēriju slimību pēc 60 gadu vecuma novēro 10 – 15%, bet pēc 80 gadu vecuma – pat 50% ļaužu. Biežāk sastopamās sūdzības ir sāpes kājās staigājot. Diemžēl 10 – 20% šo pacientu, visbiežāk smēķētājiem, II tipa cukura diabēta slimniekiem, pacientiem ar vielmaiņas traucējumiem un paaugstinātu holesterīnu, attīstās kritiska ekstremitātes išēmija, kas izpaužas kā sāpes kājā miera stāvoklī, čūlas un pat gangrēna, līdz ar to kāja ir apdraudēta. Efektīvākā kritiskas išēmijas ārstēšanas metode ir asinsrites atjaunošana ar rekonstruktīvas (vaļējas) vai endovazālas operācijas (ar katetru veikta asinsvada lumena atjaunošana) palīdzību , bet 20 – 50% pacientu tā nav iespējama. Līdz šim vienīgā iespēja, kā ārstēt šos slimniekus, bija ar asinsvadus paplašinošiem medikamentiem, bet ne visiem tie sniedz atvieglojumu. Tāpēc mūsu valstī katru gadu aptuveni vienam tūkstotim cilvēku nākas amputēt kāju.
Cilmes šūnu transplantāciju kā kritiskās kāju išēmijas ārstēšanas metodi daudzviet pasaulē izmanto jau aptuveni desmit gadus. Pirmās operācijas sekmīgi veica Japānā.
Lai arī Latvijas asinsvadu ķirurgi varētu apgūt šo metodi, 6. jūnijā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ieradās medicīnas zinātņu doktors Bertolds Amanns no klīnikas Hamburgā un veica paraugoperāciju. Kopā ar ārstiem no Latvijas mācījās arī Igaunijas un Zviedrijas medicīnas speciālisti.
Kā notiek operācija? Vispirms no pacienta narkozē paņem aptuveni 250 ml kaulu smadzeņu. Tās sterilos apstākļos attīra un centrifugē, iegūstot kaulu smadzeņu šūnu koncentrātu, kuru pēc tam ar 40 – 50 dūrieniem pa bojātās artērijas līniju visas kājas garumā injicē slimās kājas muskulī. Operācija ilgst nedaudz vairāk kā stundu. Transplantētās šūnas palīdz izaugt jaunam asinsvadu tīklam, būtiski uzlabojot asinsriti. Tiesa, zinātniekiem vēl nav izdevies līdz galam izpētīt, tieši kuras no daudzveidīgajām kaulu smadzeņu šūnām ir tās, kuras palīdz veidoties jaunai asinsritei.
Pirmās pārmaiņas slimnieka veselības stāvoklī ir vērojamas jau pēc diviem mēnešiem.
Pēc sešiem mēnešiem pacientam medicīnas iestādē veic angiogrāfisko izmeklēšanu, kas pozitīva rezultāta gadījumā apliecina – pateicoties cilmes šūnām, asinsvadi ir no jauna sazarojušies un vecās, bojātās asinsrites vietā ir izveidojusies jauna, funkcionēt spējīga, kas apasiņo gan pēdu, gan kāju pirkstus. Diemžēl arī šī operācija nepalīdz visiem.
Kritisko kājas išēmiju ar šo metodi izdodas ārstēt 50 – 70% gadījumu.
Abi pacienti, kuri piedalījās eksperimentālajā operācijā, to pārcieta labi, neizjuta sāpes. Slimnīcā viņiem nācās uzturēties tikai vienu dienu. Jau nākamajā varēja doties mājās.
Asinsvadu ķirurgs Vitālijs Zvirgzdiņš stāsta, ka turpmāk šo operāciju varēs saņemt Rīgas Austrumu slimnīcā par pilnu cenu. Lēta tā nebūs, bet tomēr tā ir reāla iespēja saglabāt ekstremitāti tiem pacientiem, kas sirgst ar kritisku kājas išēmiju.
