Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
30. oktobris, 2015
Drukāt

Jaunā pārtika – mode vai nepieciešamība? (1)

Foto - EP Informācijas birojsFoto - EP Informācijas birojs

EP Informācijas birojs Latvijā šogad uzsāka projektu "Garšīgie likumi", kura mērķis – informēt par EP lēmumiem pārtikas drošības un patērētāju tiesību jomā. Attēlā: topošo pavāru gatavoto jauno pārtikas produktu degustācija pirms nedēļas Saldus profesionālajā vidusskolā.

Uzziņa

Jaunā pārtika

Jaunie pārtikas produkti, kas ir atļauti ES saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem, ir, piemēram, "rudzu maize ar pievienotiem fitosterīniem/fitostanoliem", "piena un jogurta produkti, kuriem pievienoti fitosterīnu esteri", "sarecējušas kartupeļu olbaltumvielas un šādu olbaltumvielu hidrolizāti" un "olas dzeltenuma fosfolipīdi".

Eiropas Parlaments (EP) trešdien plenārsesijā ar 359 balsīm “par”, 202 “pret” un 127 deputātiem atturoties, pieņēma jaunus noteikumus, kas vienkāršos atļauju izsniegšanu jauniem pārtikas produktiem, tajā pašā laikā saglabājot aizsardzību cilvēka veselībai.

EP Informācijas birojā skaidro, ka patlaban spēkā esošo jaunās pārtikas regulu apstiprināja 1997. gadā. Kopš tā laika esam piedzīvojuši būtisku zinātnisko un tehnoloģisko attīstību pārtikas nozarē. Ir izveidots plašs jaunu pārtikas produktu un pārtikas sastāvdaļu klāsts, tostarp pārtika, kas sastāv no mikroorganismiem, sēnītēm un aļģēm vai satur tos, kā arī pārtika ar apzināti modificētu primāro molekulāro struktūru. Tāpēc esošo jauno pārtikas produktu definīciju nepieciešams pielāgot šāda veida pārtikai un sastāvdaļām. Arī tradicionālos ēdienus no trešajām valstīm, piemēram, insektus, Eiropā uzskata par jauno pārtiku.

Jaunie noteikumi ES līmenī harmonizēs atļauju piešķiršanas un nekaitīguma novērtēšanas procedūru. Tas veicinās inovāciju attīstību ES, tomēr netiks aizmirsts par patērētāju drošību – šaubu gadījumā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pienākums būs izvērtēt jauno pārtikas produktu nekaitīgumu cilvēka veselībai.

Pēc EP deputātu ieteikuma jaunie noteikumi regulēs arī produktus no klonētiem dzīvniekiem un nanomateriāliem, kā arī noteiks ierobežojumus attiecībā uz izmēģinājumiem ar dzīvniekiem, līdz tiks pieņemti specifiski šīs jomas regulējoši tiesību akti.

EP apstiprināja noteikumus, kas vienkāršos atļauju izsniegšanu jaunās pārtikas produktiem, tajā pašā laikā saglabājot pārtikas nekaitīguma standartus. Piemēram, tiks samazināts reģistrācijas procesa ilgums līdz aptuveni septiņiem mēnešiem, vienkāršota reģistrācijas procedūra, vienkāršota un paātrināta trešo valstu jaunās pārtikas reģistrācija, noteikta tiesiskā skaidrība patērētājiem un uzņēmējiem u. c.

Pēdējos gados ES ir laboti un apstiprināti vairāki likumi, kas regulē pārtikas drošību, marķēšanu, izcelsmes valsti, alergēnus, bērnu pārtikas produktus. Piemēram, pērn stājās spēkā regula, kas uzliek par pienākumu visiem ES pārtikas ražotājiem obligāti norādīt marķējumā alergēnus, piemēram, riek­stus, glutēnu un citus alergēnus. Jaunie noteikumi tāpat paredz, ka informācija par alergēniem jānorāda nefasētiem produktiem, piemēram, pārtikai, ko piedāvā restorānos vai ēdnīcās.

Ja jaunie noteikumi nesaņems dalībvalstu apstiprinājumu, abi ES likumdevēji (Eiropas Parlaments un ES Padome) atsāks sarunas.

Viedoklis

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte: – Liela daļa jaunās pārtikas produktu ir luksusa produkti, tie ir dārgi un tā ir problēma. Maza čia sēklu paciņa maksā tikpat, cik četras linsēklu paciņas. Mums vajadzētu koncentrēties uz to, ko no Latvijas tradicionālajiem produktiem varētu izmantot kā īpaši veselīgos produktus.

Es arī lietoju jauno pārtiku, varu teikt – tā ir eksotiska pārmaiņa, tomēr pamatpārtikas produktus tā nekad nevarēs aizstāt. Caurmēra ēšanas kultūra sakņojas ļoti dziļās ēšanas tradīcijās. Tās nav tik viegli mainīt. Var ēst kvinojas putru, bet ar ko auzu pārslu putra ir sliktāka? Tas ir gaumes jautājums arī.

Otrām kārtām, šis nav pirmais vilnis, kad runā par jaunajiem produktiem. Savā dzīvē vismaz četrus šādus jauno produktu viļņus esmu redzējusi. To rezultātā parasti izkristalizējās dzīvotspējīgā un veselīgā daļa, kas ieiet mūsu pārtikā un turpina tajā pastāvēt. Tā kivi un avokado, kas parādījās kā jaunā pārtika mobilitātes laikmetā – aizvadītā gadsimta 60. – 70. gados, ir kļuvuši par ikdienas produktiem. Avokado savulaik Parīzē metro bez maksas dalīja, lai cilvēkus pārliecinātu, ka tie ir jāēd. Diezgan līdzīgi būtu ar putnu barību – ar amaranta sēkliņām. Man tās aug dārzā. Arī ar kvinoju vai citiem produktiem. Tas būs modes vilnis, kuru nomainīs kas cits.

Spēkā ņemas strāvojums, kas sāka attīstīties pirms 20 gadiem Spānijā, to sauc par molekulāro virtuvi. No produkta molekulu līmenī izvelk svarīgu sastāvdaļu. Uz tās bāzes gatavo šķidrumus, želejas un tā tālāk. Es drīzāk teiktu, tā ir augstās virtuves forma, kam ir maz saistības ar ikdienu. Ikdienā tomēr cilvēki turpinās ēst diezgan tradicionāli.

 

jaunapartika

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vismaz pa produktu līniju no Kalnietes dzird ko prātīgu !!

INFOGRAFIKA. Pieaug atbalsts spīdzināšanaiVai sagūstītos ienaidnieka kaujiniekus drīkst spīdzināt, lai iegūtu svarīgu militāro informāciju? (%)
Draugiem Facebook Twitter Google+