Ekonomika
Latvijā

Pensiju pieaugums pēc indeksācijas varētu būt aptuveni astoņi eiro
 18

Foto – LETA

Likuma izmaiņas paredz, ka turpmāk indeksēs tās pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz pusi no iepriekšējā gada vidējās algas valstī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa. Likumprojekta autori uzskata, ka šāda pieeja nodrošinās to, ka personām ar nelielām pensijām ieguvums no indeksācijas būs nozīmīgāks nekā pensionāriem ar samērā lielām pensijām.

Līdz ar to šogad oktobrī tiks indeksēta tā pensijas daļa, kas nepārsniedz 285 eiro. Savukārt politiski represētajām personām, cilvēkiem ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensijas tiks indeksētas pilnā apmērā. Šogad pensijas tiks pārskatītas ne tikai vecuma pensijas saņēmējiem, bet arī personām, kuras saņem invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju vai izdienas pensiju. Pagaidām indeksācijas apmēru prognozēt ir pāragri, jo Ministru kabinetā līdz jūlijam vēl tiek gatavoti noteikumi par indeksu aprēķināšanas kārtību. Taču, pēc neoficiālām aplēsēm, indeksācijas apmērs par 285 eiro pensiju varētu būt aptuveni astoņi eiro.

“Nevarētu teikt, ka jaunais mehānisms ir ideāls, bet tas ir labāks nekā līdzšinējā kārtība, tādēļ mēs šādus grozījumus atbal­stām,” teica Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš. Tomēr viņš pauda bažas, ka grozījumi neveicinās iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības samazināšanos, bet gan tieši pretējo. Pēc LPF aplēsēm, pensionāri, kuru pensija ir 285 eiro vai vairāk, saņems līdzīgu indeksācijas apmēru, bet tie, kuru pensijas ir mazākas par 285 eiro, saņems mazāk. No otras puses, neapmierināti varētu būt arī lielo pensiju (virs 285 eiro) saņēmēji, jo viņiem tiek indeksēta tikai daļa pensijas. Teorētiski viņi šo normu varētu pat apstrīdēt Satversmes tiesā, un vienīgais attaisnojums deputātiem būtu tāds, ka valsts budžetā nepietiek līdzekļu pilnai indeksācijai.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča pēc sēdes atzina, ka taisnīgākais modelis būtu piemērot atšķirīgus indeksus, ņemot vērā cilvēka darba stāžu (jo lielāks stāžs, jo lielāka indeksācija). Par šādu modeli rudenī gaidāmas diskusijas parlamentā.

Vienlaikus Saeima atbalstīja priekšlikumu, kas paredz iespēju pensijas stāžā ieskaitīt padomju armijā nodienēto laiku Latvijas pilsoņiem – virsdienesta karavīriem un dienesta virsniekiem, kuri atteikušies no citas valsts pensijas. Šī norma attiecas tikai uz dažiem desmitiem cilvēku, bet vairāk domāta kā morāla pretimnākšana tiem cilvēkiem, kuri pirms divdesmit gadiem pameta PSRS armiju, atsakoties no Krievijas militārpersonu pensijas un turpinot darbu Latvijas bruņotajos spēkos.

Gadījumos, kad kopējais faktisko patēriņa cenu un iemaksu algas indekss būs mazāks par viens, pensijas netiks pārskatītas. Tāpat paredzēts, ka iemaksu algas indeksa noteikšanai piemēros 15% griestus, ja apdrošināšanas iemaksu algas reālais pieaugums būs lielāks par 15%. Tuvākajos gados gan Latvijā diez vai sagaidīsim šādu algas pieaugumu, tādēļ šī norma, visticamāk, tik drīz netiks piemērota.

LA.lv