Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
4. aprīlis, 2014
Drukāt

Pensiju pieaugums pēc indeksācijas varētu būt aptuveni astoņi eiro
 (18)

Foto - LETAFoto - LETA

Likuma izmaiņas paredz, ka turpmāk indeksēs tās pensijas vai to daļas, kas nepārsniedz pusi no iepriekšējā gada vidējās algas valstī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa. Likumprojekta autori uzskata, ka šāda pieeja nodrošinās to, ka personām ar nelielām pensijām ieguvums no indeksācijas būs nozīmīgāks nekā pensionāriem ar samērā lielām pensijām.

Līdz ar to šogad oktobrī tiks indeksēta tā pensijas daļa, kas nepārsniedz 285 eiro. Savukārt politiski represētajām personām, cilvēkiem ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem valsts pensijas tiks indeksētas pilnā apmērā. Šogad pensijas tiks pārskatītas ne tikai vecuma pensijas saņēmējiem, bet arī personām, kuras saņem invaliditātes pensiju, apgādnieka zaudējuma pensiju vai izdienas pensiju. Pagaidām indeksācijas apmēru prognozēt ir pāragri, jo Ministru kabinetā līdz jūlijam vēl tiek gatavoti noteikumi par indeksu aprēķināšanas kārtību. Taču, pēc neoficiālām aplēsēm, indeksācijas apmērs par 285 eiro pensiju varētu būt aptuveni astoņi eiro.

“Nevarētu teikt, ka jaunais mehānisms ir ideāls, bet tas ir labāks nekā līdzšinējā kārtība, tādēļ mēs šādus grozījumus atbal­stām,” teica Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš. Tomēr viņš pauda bažas, ka grozījumi neveicinās iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības samazināšanos, bet gan tieši pretējo. Pēc LPF aplēsēm, pensionāri, kuru pensija ir 285 eiro vai vairāk, saņems līdzīgu indeksācijas apmēru, bet tie, kuru pensijas ir mazākas par 285 eiro, saņems mazāk. No otras puses, neapmierināti varētu būt arī lielo pensiju (virs 285 eiro) saņēmēji, jo viņiem tiek indeksēta tikai daļa pensijas. Teorētiski viņi šo normu varētu pat apstrīdēt Satversmes tiesā, un vienīgais attaisnojums deputātiem būtu tāds, ka valsts budžetā nepietiek līdzekļu pilnai indeksācijai.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča pēc sēdes atzina, ka taisnīgākais modelis būtu piemērot atšķirīgus indeksus, ņemot vērā cilvēka darba stāžu (jo lielāks stāžs, jo lielāka indeksācija). Par šādu modeli rudenī gaidāmas diskusijas parlamentā.

Vienlaikus Saeima atbalstīja priekšlikumu, kas paredz iespēju pensijas stāžā ieskaitīt padomju armijā nodienēto laiku Latvijas pilsoņiem – virsdienesta karavīriem un dienesta virsniekiem, kuri atteikušies no citas valsts pensijas. Šī norma attiecas tikai uz dažiem desmitiem cilvēku, bet vairāk domāta kā morāla pretimnākšana tiem cilvēkiem, kuri pirms divdesmit gadiem pameta PSRS armiju, atsakoties no Krievijas militārpersonu pensijas un turpinot darbu Latvijas bruņotajos spēkos.

Gadījumos, kad kopējais faktisko patēriņa cenu un iemaksu algas indekss būs mazāks par viens, pensijas netiks pārskatītas. Tāpat paredzēts, ka iemaksu algas indeksa noteikšanai piemēros 15% griestus, ja apdrošināšanas iemaksu algas reālais pieaugums būs lielāks par 15%. Tuvākajos gados gan Latvijā diez vai sagaidīsim šādu algas pieaugumu, tādēļ šī norma, visticamāk, tik drīz netiks piemērota.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Tas skaisti, ka visiem kompensēs vienādi, gan tiem, kas aizgāja pensijā 2009.gadā un 2010.gadā, gan tiem, kas aizgāja pensijā 2011.2012.2013. gadā, tas ir kuriem nogriez uz mūžu pensiju par 25 %.
    Krīze esot beigusies, bet šīem cilvēkiem krīze uz visu atlikušo mūžu.

  2. vISPIRMS MAN IR DAžI JAUTĀJUMI: 1) KUR BIJA DOTA VISIEM LATVIJAS PENSIONĀRIEM IESPĒJA PARAKSTITIES PAR PENSIJU INDEKSĀCIJU ( vai tad tik vien ir pensionāru Latvijā!??) 2) KAS KAVĒ JAU TAGAD LĪDZ RUDENIM IEVIEST BARČAS KUNDZES PIEDĀVĀTO MODELI, JO DARBA STĀŽS IR ĻOTI NOPIETNS ARGUMENTS PENSIJU INDEKSĀCIJAS NOSACĪJUMĀ!!! Cik grūti bija PIESPIEDU kārtā atstāt mājās pēc 6 nedēļu dekrēta atvaļinājuma savu mazo zīdainīti un doties darbā uz pilnu slodzi -8 stundām un skolā pat vairāk stundām!!! Par darbu maksāja ļoti mazu algu, dekrēta nauda sen bija iztērēta, kaut izglītiba bija augstākā! Bez tam laukos darba vietu NESAGLABĀJA – 57. dienā bij JĀBŪT DARBĀ un viss!!! 3)CIK ILGI STĀVĒS VIENA UN TĀ PATI NEAPLIEKAMĀ MUNIMUMA SUMMA PENSIONĀRIEM??? 4) KĀPĒC kaut vai par 5 latiem ( t.i. 7 eiro aptuveni) NEVARĒJA KĀPT noindeksētā summa un kopumā tad būtu apmēram 15-16 eiro klāt pie tagadējās saņemamās summas??? Vismaz cilvēki KAUT KO JUSTU SAVĀS FINANSĒS!???????? 5) Kad valdība atrisinās jautājumu par PVN samazinājumu ĻOTI nepieciešamajām pārtikas precēm – maizei, pienam????? Citās Eiropas valstīs vismaz šīs preces ir pieejamas VISIEM CILVĒKIEM VIENĀDI vai ari cenas nav tik AUGSTAS APAVIEM , APĢĒRBIEM… MUMS VISS VIENĀ KATLĀ!!!! 6) KAD pensionāriem ĀRPUS RĪGAS būs iespēja iegādāties pensionāru avīzi??? Par avīzi jau interesējos katru gadu un atbildes nekādas ne internetā, ne Swedbank izdotajā brošūriņā, ne citur!????? Labi, ka vismaz mums no Swedbank pienāk brošūriņa “SENIORA CEĻVEDIS”!? Citādi dzīvojam kā miglā… Esmu aktiva un mani satrauc šī atsvešinātība no pārējiem, kuri informēti un bauda visas pieejamības iespējas!!! Ne jau katru reizi uz RĪGU var aizbraukt mūsu pensionāru vadītāja !??

  3. VISIEM VECUMA PENSIONĀRIEM NEAPLIEKAMAIS MINIMUMS ir 234,77 Eur ,jau gadiem šis minimums memainās, vai nevarētu šo diskrimināciju izbeigt, un mānīt pesionārus ar indeksācijām

  4. celsim cenas eiropas līmenī

  5. kapēc deputātiem, ER gudmanim knariņam zilam,pļedurskam,’zzdanokai, voidarai,alfredam, mirskim, kalnietam un pārējiem ŠAIKAS deputātu palīgiem ALGAS EIROPAS LĪMENI?????
    VIENU LABU DARBU NOSAUCIET ???? KAS IR IZDARĪTS lai dietu un atstātu nodokļu maksātāju naudu
    KAUNS

  6. Papildinās 2011.gadā piešķirto mazo pensiju par 1.eiro un gavilēsim. Piedzimām neīstā laikā,pensiju aprēķināja pēc krīzes laika koeficenta 0.7 līdz mūža galam.Dīvaina diskriminācija,mazajām pensijām -ar normālu darba stāžu,kas tā par indeksikāciju.Gribu saprast,ar ko vecie pensionāri dižāki par mani.Dažs labs pat nav īsti stādājis’bet pensija ir dubultlielāka par manējo.Arī bērni ir pieauguši,strādā Latvijā un maksā valstij nodokļus Tā redz!!!Esmu abižota par nolaupīto,tā ir Labklājības ministrijas shēma,nevis valsts vaina.

  7. Man ludzu eiropas pensiju ta ka esmu eiropa;

  8. Nepietiekamo pensiju indeksāciju vēl jāpapildina ar samazinātu PVN likmi ikdienas pārtikai! Pat Dienvidāfrikā deviņpadsmit pārtikas produktiem,tsk.rupjmaizei un piena produktiem,ir noteikta 0% PVN likme!

  9. Cik ilgi vēl maize Latvijā tiks pielīdzināta luksusa precēm un aplikta ar tik pat augstu PVN likmi kā alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi? Pat Spānijā un Itālijā maizei tiek piemērota tikai 4% nodokļa likme!

  10. Astoņi eiro nav pat astoņi lati! Jāsamazina vēl vismaz līdz Māstrihtas/Briseles/Lisabonas 6% pašreizējo Latvijas 21% PVN likmi pārtikai,kas ir otra augstākā PVN likme pārtikai visā pasaulē! Aaugstāka PVN likme pārtikai (25%) ir vēl tikai pārtikušajā Dānijā!

  11. cenas izlīdzināsies Atbildēt

    izlīdzināsies Eiropas vidējās piena cenas līmenī
    Vācijā Holandē augstākas cenas,Baltijas valstīs zemākas cenas
    zemnieki varētu saņemt Eiropas līmenim atbilstošu cenu.
    pašmāju tirgus sašaurinās,iedzīvotāju kļūst mazāk,bet tirgotāju peļņas daļa ir augstāka nekā Ziemeļeiropā
    Latvijā PVN likme pārtikai ir augstāka nekā citās valstīs un tāpēc valdībai būtu jādomā par PVN samazināšanu pārtikai

  12. RĪGAS PIENSAIMNIEKS Atbildēt

    2013. PIENA PRODUKTUS PAAUGSTINĀJA VIDĒJI PAR 5,7%JANVĀRĪ PALIELINĀJA PAR 4%
    TAČU NEESOT IESPĒJAMS PROGNOZĒT CIK PIEVIENOS TIRDZNIECĪBAS TĪKLI
    DAĻA TIRGOTĀJI SEVI SAGATAVOJA EIRO IEVIEŠANAS KONTEKSTĀ

  13. ELEKTRĪBAS TARIFI,GĀZES TARIFI AUGŠĀ
    MAIZEJ,PIENA PRODUKTIEM IZEJVIELAS AUGŠĀ PAR 20%,LĪDZ AR TO MAZUMTIRDZNIECĪBĀ VĒL PIELIKS 20 % UN MĒS MAKSĀSIM VISS UZ PATĒRĒTĀJA PLECIEM

  14. PROPOGANDA VĒLĒŠANĀM Atbildēt

    KAPĒC KRĀP TOS MUĻĶA PENSIONĀRUS
    AR VIENU ROKU DOD, AR OTRU ROKU ATPAKAĻ ŅEM CAUR 24 % PVN
    ĻOTI NETAISNĪGI PRET GADOS VECAJIEM
    UN VĒK IZMANTO VECĪŠU LAI SOĻOTU AR SVEŠAS VARAS ARMIJAS PAGONIEM
    KAUNS KAUNS FUI FUI

  15. pieliks 8 eur ( 5,62 ls) bet paņem atpakaļ 24% PVN
    VISIEM VECUMA PENSIONĀRIEM NEAPLIEKAMAIS MINIMUMS ir 234,77 Eur ( 165,00 ls)
    REĀLI UZ ROKAS PALIELINĀJUMS 6,08 EUR TAS APMĒRAM VAI 4,27 LS

  16. Tad arī pensionāri,iespējams,apmeklēs mūs,jo viņu pensijas pieaugums būs tieši viens apmeklējums vīriešiem,bet sievietes par šo pielikumu varēs mūs apmeklēt reizi 2 mēnešos !Mūsu darba ražīgums celsies.

  17. Godīgāk būtu, ja visiem pieliktu vienādu summu, piemēram, 5 EUR, tad arī mazo pensiju saņēmēji būtu ieguvēji, jo maize mums visiem maksā vienādi. Arī pensiju aprēķināšana bija vienos vārtos. Citi tās vienkārši nopirka.

    • Kad prezidents intervijā TV stāstīja, ka šī Saeima nav spējīga neko izlemt elektrotarifu jautājumā un cerība ir tikai uz nākošo Saeimu, viņš, diemžēl, neatklāja, kāpēc viņš tā secinājis. Bet secinājumu jau varam noteikt mēs paši- vēlētāji. Šīs Saeimas politiķiem nekad nav interesējušas Latvijas kā valsts intereses un tās attīstība. Visu ir noteikušas savas un sponsoru personiskās intereses. Valsts jautājumi ir risināti tikai tik daudz, lai netiktu priekšlaicīgi padzīti no Saeimas, nemaz nerunājot par pensionāru problēmām. Tās nav īsti interesējušas ne koalīcijas ne opozīcijas partijas Saeimā. Spilgts piemērs tam ir ZZS, kas opozīcijā izlikās par pensionāru aizstāvjiam, bet jau pirmajā dienā, nonākot koalīcijā, uzmeta pensionārus. 2009.gada 1. martā Godmaņa bankrotējusī valdība pacientu iemaksu slimnīcā pacēla no 5 latiem uz 12 latiem. 2010. gadā to Veselības ministre Rozentāle (visdziļākās krīzes situācijā) samazināja uz 9.50 latiem- 13,52 eiro, bet nu jau Dombrovska valdība pensiju indeksāciju apturēja lielai daļai pensionāru ar pensijām virs 200 latiem līdz 2014. gada 1. oktobrim (uz 6 gadiem). L.Straujumas valdība pēc 6 gadiem indeksēs pensijas vairumam ar 8 eiro, kas ir tikai 59% no paaugstinātās vienas dienas maksas slimnīcā. Normālam politiķim par šāda lēmuma pieņemšanu būtu no kauna zemē jāielīž, neparādoties publiskā telpā vispār, cik ļoti viņš nicina savas valsts pensionārus. Bet mūsu politiskie darboņi tūlīt klīdīs pa visu Latviju ar saldiem solījumiem aplaimot visus, tajā skaitā nicinātos pensionārus, lai tik dabūtu kādu atbalstu vēlēšanās. Nožēlojami, lai neteiktu skarbāk, bet patiesāk.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+