Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. septembris, 2012
Drukāt

Jaunā Rīgas teātra rekonstrukciju gaida ar bažām

Foto - LETAFoto - LETA

Vakar atklājot jauno teātra sezonu, režisors Alvis Hermanis sacīja, ka, iespējams, šī būs pēdējā šajā ēkā pirms tās rekonstrukcijas.

 

Žurnālistiem izrādīja Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēnas puses, kas lika brīnīties, kā aktieri tik ilgi spējuši tik nelabvēlīgā vidē nodarboties ar mākslu. Ģērbtuvē, kur izrādēm gatavojas vīri, nav ūdens, ventilācijas, logi veci. Kamerzālē no lietus nolupis apmetums, zemskatuvē nekādu mūsdienīgu tehnoloģiju, uz skatuves šņorbēniņi kā lauku kultūras namā, dekorāciju telpā pārsegums atstutēts ar mietu, jo sijas iepuvušas.

Kā saka teātra direktore Gundega Palma, šo to teātris centies remontēt saviem spēkiem, uz valsts palīdzību tā īsti necerot. “Es nemaz necerēju, ka savā dzīves laikā pieredzēšu šīs ēkas rekonstrukciju, bet tas, kā izskatās, tomēr notiks,” vakar sacīja režisors Alvis Hermanis. Nav noslēpums, ka šī 1904. gadā celtā ēka rekonstrukciju bija pelnījusi jau tad, kad še vispār ienāca teātris.

“Taču mums nekādā gadījumā nav vajadzīgs eiroremonts, saka Hermanis, “gribētos, lai ēkas rekonstrukcijas projektam piesakās arhitekti, kas izprot Smiļģa teātra garu un reizē ēkas funkcionalitāti”. Alvis Hermanis uzsvēra – kaut arī ēka nepieder Jaunajam Rīgas teātrim kā juridiskai personai, bet gan valstij, cerams, ka, izstrādājot rekonstrukcijas skices, tiks ņemts vērā arī teātra viedoklis.

 

Vēl režisors piebilda, ka nekādā gadījumā nevēlētos, lai pie rekonstrukcijas projekta ķertos tas arhitektu birojs, kurš strādāja pie A. Čehova Rīgas krievu teātra un Nacionālā teātra rekonstrukcijas, kur esot pieļautas daudzas kļūdas.

 

Daudzi Austrumeiropas teātru režisori lieloties ar to, ka skatuves pēc rekonstrukcijas ieguvušas vērienīgas tehnoloģijas, taču ideālā skatuve, viņaprāt, esot tukša, lai ir kur izpausties aktierim.

Tikpat būtisks jautājums – kur teātris spēlēs pusotru gadu, kamēr ritēs rekonstrukcija? Patlaban valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apsvērusi vairākas telpas – Tabakas fabriku, kurā arī jāiegulda līdzekļi, Vāgnera māju, Pārdaugavas koncertzāli. Skaidrs, ka tā nebūs viena telpa. Režisore Māra Ķimele sacīja, cik žēl, ka Operetes teātra ēka nav tā vieta, kur varētu rotēt teātri to rekonstrukciju laikā.

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende man sacīja, ka valstiski jādomā arī par to, lai, piemēram, Tabakas fabrikā ieguldītie līdzekļi nebūtu zemē nomesti. “Ja remontēsim šīs telpas, tās vēlāk noderēs nevalstiskajiem teātriem, kuri allaž sūdzējušies par telpu trūkumu.”

Jau rakstīts, ka Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukcijai valdība piešķīrusi sešus miljonus latu.

 

“Turpmāk VNĪ veiks Jaunā Rīgas teātra ēkas Lāč­plēša ielā 25 rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādes un būvniecības darbus. Vispirms tiks izsludināts atklāts konkurss tehniskā projekta izstrādei, kam par pamatu tiks ņemta ar teātri sagatavotā un saskaņotā ēku kompleksa rekonstrukcijas arhitektoniskā vīzija.

 

To atbalstījusi gan Rīgas pilsētas būvvalde, gan Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija,” man sacīja VNĪ sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina. “Patlaban noris visi nepieciešamie darbi, lai rūpīgi sagatavotos iepirkuma izsludināšanai.”

Pašreizējās prognozes liecinot, ka reāli būvdarbi sāksies 2014. gadā, lai tos pabeigtu atbilstoši MK rīkojumā noteiktajam, proti: JRT ēku rekonstrukcija jābeidz līdz 2016. gada 30. jūnijam. Bet nākamais gads tikšot atvēlēts projektēšanai.

Līdz 2013. gada 15. janvārim tiks meklētas telpas JRT darbības nodrošināšanai rekonstrukcijas darbu laikā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+