Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. maijs, 2014
Drukāt

Kā uzņēmēji vērtē runas par iespējamo nodokļa sloga celšanu? (2)

Foto-LETAFoto-LETA

Dzintars Trankals, 
Limbažu novada mežsaimniecības uzņēmuma “Sarkanozols” valdes priekšsēdētājs: 
”Uzņēmēji jau agrāk teikuši, ka darbaspēka nodokļu slogs ir pārmērīgs. Ja man darbiniekam, kurš “uz papīra” saņem 1000 eiro mēnesī, par viņu nodokļos jāsamaksā aptuveni 500 eiro, tad kaut kas šajā valstī nav kārtībā. Ja finanšu ministrs nodomājis kompensēt plānoto darbaspēka nodokļu ieņēmumus uz kādu citu nodokļu paaugstinājuma rēķina, tad jājautā, kāds no tā būs labums darba devējiem un kāds darba ņēmējiem. Šķiet, nekāds. Nodokļu pacelšana, ja tā notiks, pamudinās uzņēmējus piereģistrēt uzņēmējdarbību, piemēram, Igaunijā, ko es ātri varētu izdarīt. Vai no tā kāds būs ieguvējs Latvijā, par to jāšaubās.”

Dzidris Augustinovičs, 
būvmateriālu vairumtirdzniecības uzņēmuma “EBS” valdes priekšsēdētājs: 
”Nodokļu celšanas plāns, ja tāds patiešām tiek gatavots, ir negodīgs pret godprātīgi strādājošiem uzņēmējiem. Finanšu ministrs, visticamāk, viens pats to nav izdomājis, tas varētu būt valdošās koalīcijas plāns. Nodokļu pacelšanu es vērtēju kā mēģinājumu iet vieglāko ceļu. Tam uzcītīgajam ēzelītim, kuram jau tā uzkrauta smaga nasta, grib uzkraut vēl lielāku slogu, kamēr tas pavisam izlaiž garu. Uzņēmējiem, kuri jau pašlaik tos maksā godīgi, būs vēl mazāk iespēju konkurēt ar tiem, kuri strādā, nemaksājot nodokļus. Piemēram, celtniecības, automobiļu tirdzniecības un citās nozarēs nodokļu nemaksātāju īpatsvars sasniedz vismaz 80 procentus. Varbūt, gādājot par nodokļu ieņēmumiem, gudrāk būtu pievērsties šiem nodokļu nemaksātājiem, nevis apkraut ar vēl lielākiem tos, kuri jau nodokļus maksā. Vēl vairāk paceļot nodokļus, varam panākt vien to, ka nodokļu nemaksātāju skaits pieaugs.”

Kaspars Rutkis, 
konsultāciju uzņēmuma “Rodl & Partner” valdes loceklis: 
”Kaut arī finanšu ministrs apgalvo, ka šīs valdības pilnvaru laikā nodokļus necelšot, tas nenozīmē, ka tas nevarētu notikt. Visticamāk, jaunā Saeima un valdība tomēr būs spiesta pieķerties nodokļiem, gada beigās apspriežot valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus 2015. gadam. Pieļauju, ka tiks lemts par pievienotās vērtības nodokļa vai par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu. Andris Vilks, kā man liekas, ar šo paziņojumu brīdinājis sabiedrību. Ja pēc vēlēšanām viņš atkal apsēdīsies finanšu ministra krēslā, neviens nevarēs pārmest, ka viņš par šo vajadzību nav sacījis laikus.

Es uzskatu, ka nodokļu celšanas plāna vietā lietderīgāk būtu pievērsties ēnu ekonomikas mazināšanai, tātad tiem uzņēmējiem, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas.”

Kaspars Fogelmanis,
 plastmasas pārstrādes uzņēmuma “PET Baltija” direktors: 
”Darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir augstākais Baltijas valstīs, un vairākkārt jau ir teikts, ka tas tieši ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Tāpēc tas ir jāsamazina, kas palīdzētu uzņēmējiem ne vien nodrošināt konkurētspējīgāku atalgojumu saviem darbiniekiem, bet arī būt eksportspējīgiem ārējos tirgos. Turklāt viena nodokļa samazināšana uz citu nodokļu paaugstināšanas rēķina nav ilgtermiņa risinājums. Tas būtu kārtējais ielāps uz jau vecā ielāpa. Drīzāk jāmeklē iespējas apkarot ēnu ekonomiku, kuras apjomi, pēc pētījumiem, pērn Latvijā pat auguši. Uzņēmēji ir nemitīgi atkārtojuši, ka nodokļu politikai ir jābūt prognozējamai un stabilai, taču ikviens nākamais valsts budžets tiek gaidīts ar bažām par to, ka uzņēmējiem būs sarūpēti jauni “pārsteigumi”.”

Uzziņa


Pagājušās nedēļas nogalē finanšu ministrs Andris Vilks (“Vienotība”) publikācijā “Latvijas Avīzē” aicināja izlemt, ar ko aizpildīt robu kopējos nodokļu ieņēmumos, kuru varētu radīt tā saukto darbaspēka nodokļu samazinājums.

Daļā sabiedrības ministra viedoklis tika novērtēts kā pieteikums nodokļu paaugstināšanas plānam. Pats Vilks gan to noliedzis, noveļot vainu uz žurnālistiem, kuri esot sagrozījuši viņa teikto.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. “Vienotība”,jeb pareizāk sakot”Jaunais laiks” (kurš joprojām ir noteicējs “Vienotībā”)jau no laika gala ir centies iet vieglāko ceļu,sākot jau no pensiju un niecīgo bērnu pabalstu samazināšanas un beidzot gan ar GMI apcirpšanu,gan nesekmīgo mēģinājumu ieviest”desu nodokli”!

  2. Neskatoties uz “veiksmes stāstu” mēs dzirdam, ka naudas nav praktiski nekam, atkal jāceļ nodokļi, ja pie varas ir neveiksmīgi uzņēmēji, kurus no bankrota glābj valsts mahinācijas. Dombrovskus, Vilkus, Circenes u.c. plānā galdiņa urbējus ir jānomaina ar uzņēmējiem, kuri ir spējuši nopelnīt naudu paši. Kaut vai to pašu Aināru Šleseru un izrādīsies ka valsts akal var būvēt un modernizēt slimnīcas ir nauda skolotājiem, ārstiem, medmāsām utt.

Draugiem Facebook Twitter Google+