Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. februāris, 2014
Drukāt

“Jaunā sievišķība” – tā izskatījās sievietes pirms gadsimta

IslBG

No 7. marta līdz 6. septembrim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā būs skatāma izstāde “Jaunā sievišķība”, kas veltīta modernās sievietes tēlam 20. gadsimta 20. gadu mākslā, portālu LA.lv informēja izstādes kuratore Baiba Vanaga.

Pirmais pasaules karš un neatkarīgas valsts nodibināšana ienesa būtiskas pārmaiņas Latvijas sieviešu dzīvēs, jo beidzot tika realizēti jau 19. gadsimta nogalē aizsāktās sieviešu emancipācijas kustības galvenie centieni. Sievietes ieguva vienādas politiskās un juridiskās tiesības ar vīriešiem, apguva arodus un daudz plašāk varēja iekļauties profesionālajā vidē, dibināja dažādas organizācijas, aktīvi darbojās sabiedriskajā un politiskajā dzīvē, veidoja specializētus sieviešu žurnālus, kuros gan izglītoja savas laikabiedres par sabiedriski-tiesiskiem jautājumiem, gan sniedza padomus skaistumkopšanā un mājturībā. Šajos izdevumos, tāpat kā literatūrā un mākslā, parādījās noteikts tā laika jaunās, modernās sievietes tēls.

20. gadsimta 20. gadu sievietes vizuālā tēla neiztrūkstoša sastāvdaļa bija pēc aktuālās modes prasībām darināts tērps, kura pirmsākumi meklējami karā aizsaukto vīriešu darba pienākumu uzticēšanā mājās palikušajām sievietēm, kam tādēļ bija nepieciešams ērtāks ikdienas un darba apģērbs ar atteikšanos no kustības ierobežojošās korsetes un ievērojami saīsinātu svārku garumu. Tādu pašu saīsināšanu ērtību labad piedzīvoja arī matu griezums. Šim laikam raksturīgās modes tendences savos sieviešu portretos dokumentējuši arī latviešu mākslinieki Kārlis Miesnieks, Konrāds Ubāns, Aleksandra Beļcova un citi.

Jaunā 20. gadu sieviete ne tikai modē aizņēmās kaut ko no vīrieša tēla, bet darīja to arī sadzīvē un ikdienas paradumos. Viņa bija pašpārliecināta, strādāja algotu darbu, sekoja līdzi modes jaunumiem, ļoti rūpējās par savu ārieni un, iespējams, pat aizrāvās ar kādām sportiskām aktivitātēm, turklāt bija daudz atraisītāka savā uzvedībā par priekštecēm un brīvo laiku pavadīja dažādās izklaidēs – teātrī, hipodromā, kafejnīcā, “dansingā” un citur. Modernajai sievietei, kaujas laukā izdzīvojušajam vīrietim un pilsētu dzīvesveidam vispār raksturīgā mešanās uzdzīvē, lai aizmirstos no karalaika trūkuma un šausmīgajiem notikumiem, tolaik nereti tika kritizēta, pārmetot tikumisko vērtību zudumu, un tā parādās gan Aleksandra Čaka dzejā, gan Romana Sutas, Jāņa Plases, Kārļa Padega un citu autoru mākslas darbos.

Izstādē “Jaunā sievišķība” eksponētas gleznas, grafikas, fotogrāfijas un izdevumi, kas raksturo 20. gadsimta 20. gadu moderno sievieti, no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja, Latvijas Fotogrāfijas muzeja, Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma un privātajām kolekcijām.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+