Egils Līcītis: Proklamēt taustāmas, tveramas lietas, nevis penterēt blēņas 2
Vai esat ievērojuši neparastību, ka cienījamie ministri (Vj. Dombrovskis, A. Matīss u. c.), kolīdz atkāpušies no amata un nokļuvuši sanatorijās, intervijās sāk atskaņot vispārzināmās patiesības un sakarīgākās lietas, ko vajadzēja paveikt, kamēr viņi sēdēja krēslā. Gudriniekiem pievienojusies premjeres p. i. Straujuma, kura tagad ir zinoša, ka bija jāorganizē daudzmiljonu ierakšana zemē Latvijas robežas stiprināšanā un jāpārregulē Eiropas migrācijas politika, kur sastrādāts bezgala aplamību.
Fenomenu, ka gaisma uzaust un ābeces patiesības nolasās pēc amata pilnvaru beigām, jāņem vērā nominētā Kučinska valdības sastādītājiem. Darāmo darbu sarakstā jāplāno taustāmas un tveramas lietas, nevis jādriķē bieza grāmata, kur ar divi pirkstiem kā uz Bībeles zvērē – atbalstīsim, veicināsim, līdz sanāk čiks. Līdzšinējie valdības deklarāciju sacerējumi pārsvarā bijuši mehāniski pārņemti, pavirši kleķerējumi bez identitātes “tieši tas šai laikā un vietā vajadzīgs Latvijai kā ēst”. Apjomīgie pātarojumi, pa pusei zinātniskā fantastika, pa pusei Rīgas kinostudijai nederīgi scenāriji, gluži dabīgi nebija dzīvotspējīgi un uz palodzes pārvilkās ar zirnekļtīkliem.
Cerams, Kučinska vadībā lietos pilnveidotu tehniku plānošanā, un semināros, kur cilvēki, kam ķirbis strādā, kārtos prioritāros darbus, nemēģinās uzsildīt atdzisušo balandas zupu bez taukvielām. Tā kā nav paredzama liela amatpersonu rotācija un valdības atvases dzīs no iepriekšējā kabineta celma, ministri operatīvi var izsmadzeņot un ieprogrammēt kodolīgas atbildes uz sabiedrību interesējošiem jautājumiem un virzīt valsti uz attīstību ar esošajiem būvmateriālu krājumiem.
Uzmanības degpunktā ir bēgļi. Latvijai jāiegūst drošības sajūta, ka netiks ieplūdināts melnais tūkstotis citas ticības un uzvedības cilvēku, lai no kurienes tie nākuši. Cirks ar valdības stādīšanu vedina domāt, ka steidzamības kārtā jāpieņem likumi, uzlabojot un reformējot valsts pārvaldes mākslu, piemēram, iedibinot, ka nevar gāzt valdību, kamēr nenoliek priekšā pilnu jauna kabineta sastāvu. Politiķiem der atcerēties, ka solītas tautas tiesības vēlēt prezidentu un ka jāmaina Saeimas ievēlēšanas kārtība no proporcionālās sistēmas uz jaukto. Pārķemmējot novārtā atstāto, nepildīto, nr. 1 ir gādība par plašāku reemigrāciju, par mājupceļu tautiešiem no ekonomiskās trimdas. Tautas dzīvais spēks jāvairo, risinot demogrāfijas un depopulācijas problēmas.
Vienkāršiem cilvēkiem deklarācijā jāatrod pa saldai saknītei, šķovētu kāpostu un desiņu porcijai. Visus pozitīvi pārsteigs nepieciešamo preču un pakalpojumu piedāvājums, ka noliktajos termiņos salabos ceļus, nopirks modernus pasažieru vilcienus, varbūt pat palielinās pensijas. Iespējams, jāvērtē Polijas nesen ieceltās valdības pieredze, ar augstākiem nodokļiem apliekot lielākoties ārzemniekiem piederošās bankas, lielveikalus.
Alojas tie, kas prognozē Kučinska valdīšanai Straujumas valdības spoguļattēlu – būs citādi. Paliks vienīgi veco paziņu “Vienotības”, NA un ZZS čupošanās un līmēšanās, un būtu dzīvs Ērihs Marija Remarks, uzrakstītu sirsnīgajam, smeldzīgajam gabalam “Trīs draugi” otro daļu, balstītu uz patiesiem notikumiem.
