Kultūra
Kultūrpolitika

Jaunā vadītāja Rīgas Krievu teātrim vēlas piesaistīt vairāk latviešu skatītāju 3


Teātra vadītāja Dana Bjorka
Teātra vadītāja Dana Bjorka
Foto: LETA

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra (RKT) virsmērķis tuvākajos gados būs auditorijas paplašināšana, kā arī ciešāka sadarbība ar latviešu dramaturgiem, režisoriem, scenogrāfiem un aktieriem, intervijā aģentūrai LETA atklāj teātra jaunā valdes locekle Dana Bjorka.

Viņa cer atrast veidus, kā RKT piesaistīt un ieinteresēt pat tos latviešu skatītājus, kuriem ir vājas krievu valodas zināšanas. “Manas darbības programmas pamatā ir četri RKT tālākās attīstības principi: integrācija, komunikācija, sadarbība un identitāte,” norāda Bjorka.

Pēc viņas teiktā, RKT ir ļoti daudz stipru tradīciju, bet ir arī vājās vietas – RKT mākslinieki ir nepietiekami atpazīstami un pieprasīti latviešu auditorijā. Tas ir viens no virzieniem, pie kā teātris strādāšot nākotnē. Bjorka vēlas, lai RKT Latvijā kļūtu daudz atpazīstamāks, lai saglabātos uzticīgo skatītāju loks, bet vienlaikus nāktu klāt jauni skatītāji, kuri līdz šim nav apmeklējuši RKT izrādes. “No latviešu auditorijas, kas patlaban veido apmēram 40% skatītāju, mēs īpaši gribētu piesaistīt gados jaunus skatītājus,” uzsver jaunā teātra vadītāja.

Tas, ka daļa gados jauno latviešu nezina krievu valodu, esot risināma problēma, jo teātra Lielajā zālē izrādes laikā tiek nodrošināti titri. “Mēs dzīvojam informācijas laikmetā. Mums ir jākomunicē ar sabiedrību pēc tiem pašiem nosacījumiem, kā tagad komunicē jaunā paaudze. Jā, nepietiekamas krievu valodas zināšanas līdz šim daļai skatītāju ir bijusi barjera, kas attur no RKT apmeklēšanas. Mūsu uzdevums ir pārliecināt skatītājus, ka pieticīgās krievu valodas zināšanas nav barjera, centīsimies piesaistīt skatītājus ar izrādēm, kur valodas zināšanas nav tik būtiskas.”

Kā piemēru Bjorka min izrādi “Graņonka”, kas balstoties uz etīdēm un improvizācijām. “Es pazīstu cilvēkus, kas atnāca uz šo izrādi, šauboties, vai ar savām pieticīgajām krievu valodas zināšanām sapratīs aktieru runāto. Pēc izrādes viņi priecīgi teica: “Es visu sapratu, nākšu arī uz citām izrādēm un aicināšu līdzi draugus.””

RKT darbības virzieni, pēc direktores domām, ir pareizi, tie tikai aktīvāk jāattīsta. Daudz aktīvāk esot jāattīsta Mazās skatuves un Eksperimentālās skatuves iestudējumi. “Mūsu uzdevums ir strādāt tā, lai saglabātu RKT, krievu skatuves mākslas tradīcijas, krievu aktieru skolas izrāžu stilu, ko pazīst un mīl mūsu pastāvīgie skatītāji. Bet ir jāstrādā arī ar Eiropas teātru stilistiku, kas ir tuvāka latviešu skatītājiem. Mūsu uzdevums ir, nedaudz izmainot savu redzējumu, piesaistīt RKT arī šo skatītāju daļu,” uzsver Bjorka.

Pēc viņas domām, Krievu teātrim jābūt daudz aktīvākam, jāver durvis vaļā un “jāiet ārā no savas komforta zonas”. Būtu arī labi, ja arī RKT aktieri piedalītos latviešu teātru iestudējumos, kopējos projektos, uzskata RKT vadītāja.

LA.lv