Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
8. decembris, 2015
Drukāt

Jauna valdība būs. Vai būs solītie jaunie cilvēki? (5)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums
Fakti

Laimdota Straujuma, kurai nākamā gada 24. februārī apritēs 65 gadi, premjeres amatā kopumā kalpojusi jau 22 mēnešus. Viņas pirmā valdība, kas strādāja līdz Saeimas vēlēšanām 2014. gada rudenī, tika apstiprināta 2014. gada 22. janvārī, un Straujuma līdz ar to kļuva par pirmo sievieti Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

L. Straujumas otro valdību Saeima apstiprināja 2014. gada 5. novembrī. Toreiz valdības pirmajā sēdē, uzrunājot ministrus viņa teica: "Es nesolu vieglas dienas. Būs grūti, bet es ticu, ka mēs būsim komanda."

Laimdota Straujuma svētdienas vakarā nosūtīja īsziņu partijas valdes locekļiem un koalīcijas partneriem, ka viņa nolēmusi nolikt Ministru prezidentes portfeli. Sabiedrībai tas tika paziņots pirmdien pēc L. Straujumas tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

Vakar sasauktajā preses konferencē L. Straujuma neslēpa, ka viņai bijuši divi atskaites punkti, kad varētu doties projām, lai strādātu Saeimā, – prezidentūras pabeigšana un 2016. gada valsts budžeta pieņemšana. Tāpēc viņa esot pārsteigta par pēdējo divu nedēļu vērptajām intrigām ap viņu kā valdības vadītāju, bet uz žurnālistu jautājumu, vai “Vienotības” valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa nav galvenā šo intrigu vērpēja un tā persona, kura izdarījusi vislielāko spiedienu uz Straujumu, nu jau demisionējusī Ministru prezidente, ieturot pauzi un saminstinoties, atbildēja: “Nē, es teiktu nē, bet tas viss to nostādīja nevajadzīgā intrigu veidolā.”

Tie, kas labi pazīst Straujumu, sacīja, ka viņa esot pārāk inteliģenta, lai sāktu publiski mazgāt partijas “netīro veļu”, un, ja arī pie vainas būtu Āboltiņa, Straujuma nekad to neteiktu. Atvadoties viņa runāja tikai pozitīvo – valsts attīstība ir stabila, bezdarba līmenis samazinājies, vidējā bruto alga tautsaimniecībā turpina augt, vērojams investīciju un eksporta pieaugums, palikuši vēl daži darbi, kas jāizpilda, lai Latvija iestātos attīstīto valstu klubā OECD… Straujuma nosauca arī valdības trīs galvenās 2016. gada prioritātes: efektīva un ilgtspējīga nodokļu politika, izglītības un zinātnes finanšu sakārtošana, daļēja obligātās valsts veselības apdrošināšanas ieviešana.

Ja jau tik labi darbi un tālejoši mērķi, rodas jautājums: kāds tad ir patiesais Straujumas demisijas iemesls?

“Tas, ka jānāk jauniem cilvēkiem ar jaunām idejām, man bija izkristalizējies jau sen,” viņa atbild. Kas būs tie jaunie, kas nāks? Kā savu iespējamo pēcteci viņa nosauc iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, kurš esot uzņēmīgs un neesot valdības vadītāju pievīlis. Spējot prasmīgi reaģēt neparedzētās situācijās – kad gada sākumā Parīzē notika terora akts laikraksta “Charlie Hebdo” redakcijā, Kozlovskis operatīvi ticis galā ar neplānotiem pasākumiem – sasaucis visus Eiropas Savienības valstu iekšlietu ministrus un kopīgi pieņēmuši rīcības plānu pret terorismu. Būdams satiksmes ministra pienākumu izpildītājs, palīdzējis atrisināt jautājumu par nacionālās aviokompānijas “Air Baltic” flotes papildināšanu nevis ar Krievijas kompānijas ražotajām lidmašīnām, bet gan Kanādas produkciju. Jauno cilvēku pulciņam tiek pieskaitīta arī Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, kura gan līdz šim nav izcēlusies ar oriģinālām idejām. Arī viņas uzstāšanās aizvadītajā nedēļā rīkotajā “Vienotības” kongresa paneļu diskusijā bija diezgan vienmuļa un nepamanāma. Straujuma ar labiem vārdiem piemin arī Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, kuram esot jāļauj iet uz priekšu.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kāpēc jaunais cilvēks Raivis Dzintars un jaunais cilvēks Jānis Dombrava negrib būt par ministriem? Biedri,kāpēc tad gājāt politikā, ja negribat paņemt varu? Kāpēc esiet par to, ka valdību atkal veidos “Vienotība”? Ja jūsu līmenis ir tikai spēja būt par piebalsotājiem un “Vienotības” satelītiem, tad aicinu nākošajās vēlēšanās nekandidēt! Tikai kāpēc mūsu sarunās un sapulcēs visu laiku skandiniet: “Ja mēs būsim pie varas, tad izdarīsim to un to, un vēl to!” Bet, kā jāiet un jāpaņem vara, tā labāk nē, labāk, mierīgāk un drošāk ir runāt un “uzcept” pa kādam vidusskolnieciski patriotkiskam rakstam, un nevis darīt, vai ne?
    Daudzi uzskata, ka partijas vadītājam jābūt par ministru prezidenta kandidātu. Raivi Dzintar, ja atsakies kandidēt uz ministru prezidenta vietu, tad atkāpies no partijas vadītāja amata!!

    • Viņi jau ietu, bet tie kungi, kam viņi kalpo, viņus ir norīkojuši citos darbos. Katram taču šajā teātrī ir ierādīta sava loma! Ja Dzintars vai Dombrava ietu par premjeru, tad viņiem nāktos atklāti uzšpļaut savai tautai, bet tas nav atbilstoši un piemēroti viņu lomai. Viņiem ir jātēlo tautas mīlētāji un tautas interešu aizstāvji. Viņu uzdevums ir ik pa brīdim nobļauties “krievi nāk!” un pateikt kaut ko latviešu cilvēka ausij tīkamu, bet vajadzības gadījumā ar savu balsi atbalstīt valdošajai kliķei vajadzīgos lēmumus ( kā tas bija ar lēmumu par nacionālās valūtas likvidēšanu un bēgļu uzņemšanu Latvijā)

  2. Kāpēc Straujuma atkāpās? Atbilde vienkārša: “Moris viņam uzliktos melnos darbus ir padarījis, moris var iet.”
    Bet tās runas par “jaunu valdību” ir vienkārši smieklīgas! Ne jau Straujuma vienpersonīgi līdz šim visu darīja un vadīja. Viņa un visa viņas komanda bija tikai no skatuves aizkulisēm nākošu rīkojumu un norādījumu izpildītāji. Un tie paši režisori, kuri vadīja Straujumas leļļu valdību, vadīs arī nākošo “jauno valdību”. Starp citu, vadošais režīms pat nepapūlas radīt pārmaiņu šķietamību, jo jauno valdību taču sastādīs tā pati partija, tā pati valdošā koalīcija. Tad par kādu atjaunotni šeit var būt runa?! Nomainīsies tikai daži krēslos sēdošo ģīmji un tas arī būs viss.

  3. Bija paredzēts: izzags ko var un paņems pēdu.
    Nu it kā draud vēl viens periods.
    Jāsāk domāt, ko ar to tukšo šķūni iesākt … 🙂
    Atdot pūķinam vai meklēt kādu stulbeni, kurš uzņemsies
    radīt pasauli no nulles…

  4. No tiek pašiem piketētājiem ar plakātu:”Rainis arī bija bēglis!”

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+