Dabā
Zaļā dzīvošana

Melni mākoņi pār Latvijas mežiem? Jaunā valdība – mežu cirtēju pusē4


Latvijas valsts mežus cirtīs tikpat lielos apjomos kā līdz šim – sola jaunās valdības deklarācija.
Latvijas valsts mežus cirtīs tikpat lielos apjomos kā līdz šim – sola jaunās valdības deklarācija.
Foto: Ilze Pētersone

Vides konsultatīvajai padomei mediji visbiežāk metot līkumu, pazūdās nupat ievēlētais vadītājs Viesturs Ķerus. Sabiedrībā viņš vairāk pazīstams kā Latvijas Ornitoloģijas biedrības priekšnieks, kas pēta pupuķus un atmasko akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” (“LVM”) dabai nedraudzīgo politiku. Vieglas dienas amats nesola, jo jaunā valdība savā deklarācijā nostājusies mežu cirtēju pusē.

 

Melni mākoņi pār Latvijas mežiem

Šis nav pirmais gads, kad Viesturs Ķerus izraudzīts par Vides konsultatīvās padomes (VKP) vadītāju. “Cīņa nav viegla, sevišķi domājot par mežiem, jo vienā mirklī varam palaist vējā to, kas gadiem izcīnīts kompromisos,” spriež V. Ķerus.

Latvijas mežu apsaimniekošanas politika allaž bijusi Latvijas Ornitoloģijas biedrības uzmanības centrā, kā arī viens no VKP darba aktuāliem jautājumiem. Savulaik izdevies panākt, lai Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzturēšanai nav jāizcērt koki nacionālajos parkos Ķemeros, Slīterē u. c., kā bija lēmis Ministru kabinets.

V. Ķerus to uzskata par viņa vadītās padomes līdz šim nozīmīgāko veikumu:

“Mēs bijām lielākais virzītājspēks, lai mežu ciršana nebūtu DAP budžeta sastāvdaļa.”

Pirms pāris gadiem izdevies atsist Zemkopības ministrijas sagatavotos Ministru kabineta grozījumus, kas atļautu kailcirtes Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastes mežos, kā arī samazināt koku ciršanas caurmēru visā valstī, tiesa, šo cīņu uzņēmušās atsevišķas vides organizācijas, nevis VKP kopumā.

Melnie mākoņi pār Latvijas mežiem joprojām savilkušies, sevišķi tagad, kad jaunā Latvijas valdība savā deklarācijā paziņojusi: “Sadarbībā ar meža nozares organizācijām izstrādāsim ar mežsaimniecības jomu saistīto normatīvo aktu grozījumus, lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju Baltijas jūras reģionā, balstoties uz meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem, nepieļausim saimnieciskajai darbībai paredzēto meža platību samazināšanos.”

V. Ķerus stāsta, ka ar šādu formulējumu aizstāts sākotnējais teksts, kurā bijis ierakstīts, ka dabas aizsardzības teritorijas platības nedrīkst palielināties ne par vienu hektāru. “Tas tika pagriezts otrādi, citādi būtu pārāk acīmredzami, ka šis punkts ir vēršanās pret dabas aizsardzību un gatavošanās, lai dabas skaitīšanas rezultātus turētu meža apsaimniekošanas nozarei pieļaujamā procentā.”

Zinot valdības deklarācijas dokumenta tapšanas aizkulises, V. Ķerus ir pārliecināts, ka priekšlikums par koku ciršanas caurmēra samazināšanu, kas faktiski nozīmē atļauju nozāģēt jaunākus mežus, drīz atkal parādīsies Ministru kabineta darba kārtībā.

“Vēlēšanu laiks, kad politiķiem vairāk interesē sabiedrības domas, ir garām, tagad viņi vairāk ieklausās dažādās lobiju grupās,”

norāda VKP vadītājs un piebilst, ka tāpēc nepieciešamas sabiedriskās organizācijas, kas tautas kalpiem kliedz pie otras auss.

 

Kā atšķirt patiesību no meliem?

Viesturs Ķerus
Foto: Ilze Pētersone

“Kas man īpaši kremt – tajā brīdī, kad valsts mežu apsaimniekotājiem skaļi norādām uz kādām problēmām, viņi iegulda milzīgus līdzekļus sabiedriskajās attiecībās, lai mūsu teikto atspēkotu, nevis novirzītu naudu sava darba uzlabošanai,” norāda V. Ķerus un turpina: “Kad pret mežu izciršanu protestē iedzīvotāji, pie viņiem “nolaižas” “LVM” delegācija un paskaidro, ka tā, kā mēs darām, ir labi un pareizi.”

“LVM” uzsverot, ka meža platības kopš ulmaņlaikiem (domāta Latvijas Republika 30. gados.) ir palielinājušās un viņi nocērt mazāk koku salīdzinājumā ar pieaugumu. VKP vadītājs uzskata, ka tā valsts mežu apsaimniekotāji ar pareiziem skaitļiem aicina izdarīt nepareizus secinājumus.

“Viņu atsauce ir ulmaņlaiki, nevis, piemēram, 2001. gads, kad strauji pieauga kailciršu platības, kuras uzrāda ne tikai skaitļi, bet redz arī katrs Latvijas iedzīvotājs. Un kāpēc, runājot par ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, “LVM” piemirst tos, kas tur dzīvo? Mežirbju, melno stārķu, dzeņu skaits iet uz leju – tas liecina par problēmām mūsu mežu apsaimniekošanā.”

Pēc LOB aprēķiniem, katru gadu mežizstrādes dēļ iet bojā vairāk nekā 50 tūkstoši putnu ligzdu, tehnikas radītais traucējums samazina ligzdošanas sekmes īpaši aizsargājamām sugām.

Biedrība jau vairāk nekā desmit gadus cenšas panākt koku ciršanas pārtraukumu no aprīļa līdz jūnijam, kad putnu ligzdās ir olas vai mazuļi, kurus mežcirtēji apzināti nogalina.

Aptaujas liecina, ka LOB priekšlikumu atbalsta 80% Latvijas iedzīvotāju un 77% meža īpašnieku, taču pat sabiedrības vairākuma viedoklis Latvijas valsts mežizstrādes politiku nespēj ietekmēt.

Daudziem gados vecākajiem mežkopjiem “LVM” darbība neesot pārsteigums, savulaik par šādu iznākumu brīdinājis ne viens vien. V. Ķerum bijusi izdevība aprunāties ar Jāni Poču, kurš savās grāmatās atklāti un skarbi izvērtējis valsts mežu apsaimniekošanu ar vārdiem: “Ar lielu nožēlu jāsaka, ka pēc Latvijas valstiskuma atgūšanas un privātīpašuma noteikšanas viss padomju laikos taupītais tika izcirsts un izlaupīts pirmajos divdesmit gados. Diemžēl tāda nu ir kapitālistiskās iekārtas būtība. Visam pamatā – nauda. Bet lielā mērā to noteica arī apstāklis, ka Latvijas mežu saimnieka krēslā iecēla āzi par dārznieku, un viss notika. Meža likumdošana tika pakārtota izsaimniekotāju interesēm.”

Kailcirti V. Ķerus piedzīvojis arī personīgi – nesen valsts meža nogabals tika nogāzts blakus viņa dzīvesvietai. Par piedzīvoto vides aktīvists publiski dalījās pārdomās, prognozējot, ka “pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams”. Tomēr rokas viņam vēl nenolaižoties – ja necerētu uz panākumiem, meklētu citu darbu. Nupat jāķeras klāt šā gada prioritātei – Nacionālajam attīstības plānam 2021.–2027. gadam –, kurā vajadzētu panākt līdzsvaru starp vides un saimnieciskajām interesēm. “Galu galā mums jāatceras, ka vide ir visas cilvēces labklājības pamats,” uzsver VKP vadītājs.

 

Uzziņa

Saistītie raksti

Vides konsultatīvā padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību vides politikas izstrādē un īstenošanā.

Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz priekšlikumus ministrijām par tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem, kas skar vides politiku.

Šogad padomē ievēlēti 19 nevalstisko vides organizāciju pārstāvji.

Avots: Ministru kabineta noteikumi Nr. 20

LA.lv
LE
LETA
Dabā
Sestdien gaisa temperatūra pakāpsies līdz +27 grādiem
2 dienas
LA
LA.LV
Dabā
Glābēji Alūksnes pusē izglābj nelaimē nonākušu ezi
2 dienas
LE
LETA
Dabā
Iepriecinošas prognozes: Laiks būs pārsvarā sauss un saulains
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Dabā
Pirmdien daudzviet valstī spēcīgi līs un dārdēs pērkons
3 stundas
IL
Ilze Līvmane
Praktiski
Kāpēc, pirms laika pensionējoties, nedrīkst strādāt, bet īstajā vecumā strādā, cik tik gribi?
2 stundas
VK
Vita Krauja
Kultūra
Teātris ir gaistošs mirklis. Saruna ar aktrisi Elīnu Hanzenu
Intervija 8 stundas
LA
LA.LV
Sports
FOTO: Latviju pārstāvošajiem autosportistiem trīs goda pjedestāli “RallyX Nordic” debijas sacensībās Rīgā
3 stundas
AK
Aija Kaukule
Kultūra
Koncertzāle “Latvija”: jauna ērģeļmūzikas citadele vai Ventspils karaļvalsts greznumlieta?
4 stundas