Latvijā
Sabiedrība

Jauna veida pansionāts – pagaidām tikai ekskluzīva iespēja 16


“Senior Group” pārstāve Latvijā Diāna Gžibovska (no kreisās) kopā ar Zinaīdu un Valmieras teātra aktrisi Regīnu Devīti dodas gatavot karstmaizes. Aktrise ir uzaicināta vadīt ģimenes mājas atklāšanas sarīkojumu.
“Senior Group” pārstāve Latvijā Diāna Gžibovska (no kreisās) kopā ar Zinaīdu un Valmieras teātra aktrisi Regīnu Devīti dodas gatavot karstmaizes. Aktrise ir uzaicināta vadīt ģimenes mājas atklāšanas sarīkojumu.
Publicitātes foto

Ja kādreiz ir iznācis viesoties tā dēvētajos pansionātos, sociālās aprūpes centros, šī vieta šķiet kā sapņu zeme. Šogad atklātie divi namiņi paredzēti tikai 12 cilvēkiem, visas vietas jau ir aizpildītas. Tātad iespēja ir visai ekskluzīva. Jaunā veida pansionāts paredzēts visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet pagaidām gan te mitinās Rīgā deklarēti seniori. Rīgas pašvaldība šim projektam arī devusi dāsnāku līdzmaksājumu nekā citiem – līdz 640 eiro katram iemītniekam atkarībā no nepieciešamības.

Mūsu valstī vēl nebijušo senioru aprūpes iestādes modeli īsteno Francijas uzņēmuma “Senior Group” Latvijas filiāle. Uzņēmumam ir liela pieredze veco ļaužu rezidenču veidošanā – šādu iestāžu tīkls darbojas Krievijā un vairākas rezidences arī Francijas dienvidos, nu top mūsu valstī.

Sociālais projekts Latvijā kļuvis iespējams, pateicoties bankas “Citadele” un attīstības finanšu institūcijas “Altum” atbalstam, piesaistīts 360 000 eiro liels finansējums.

Šobrīd ir tapusi projekta pirmā kārta – divas ģimenes mājas Babītes novada “Lapsās”. Tepat līdzās celšot vēl četras. Līdzīgus ģimenes namus tuvāko divu gadu laikā iecerēts būvēt Ādažos un Salaspilī, iespējams, arī Juglā. Jau šobrīd senioru tuvinieki stājoties rindā tieši uz ģimenes māju projektu, tajā gaidot jau aptuveni 50 cilvēku.

Vidējā uzturēšanās cena šādā ģimenes mājā ir 700 – 800 eiro mēnesī, taču viss atkarīgs no tā, cik liela aprūpe sirmgalvim nepieciešama, kā arī no izvēlēto ērtību līmeņa. Samaksas vienu daļu veido cilvēka pensija, otra nāk no pašvaldības.

Visu pieskata “meitas”

“Latvijā liela daļa senioru mitinās pansionātos kopā ar vairākiem desmitiem, pat simtiem citu sirmgalvju. Tur ir gari slimnīcas tipa gaiteņi un tādas pašas telpas, visai atsvešināta vide. Mēs radām cita koncepta iestādi, kas cilvēkam dod iespēju dzīvot maksimāli pietuvināti ģimenes modelim. Gluži tāpat kā liela saime, visi kopā mitinās privātmājā. Tādēļ arī darbinieces, aprūpētājas nosaucām par meitām. Katrā mājā ir sava meita, kura tur rūpi par iemītniekiem, gādā par viņu drošību, rosina uz izkustēšanos un citām aktivitātēm. Savu dienas ritmu seniors gan var noteikt pats,” skaidro “Senior Group” pārstāve Latvijā Diāna Gžibovska.

“Lielās ģimenes mājas” atklāšanas pasākumā viesus sagaida Marija, Zinaīda, Anna un Marta, četras iemītnieces. Var redzēt, ka visas ir īpaši posušās par godu svinīgajam notikumam. Vēlāk sagaidītāju pulkam pievienojas arī Uldis, solīds kungs ar spieķīti. Rāmi aprunājamies. Viņš teic, ka pirms tam mitinājies kādā sociālās aprūpes centrā Ziemeļkurzemē, taču turienes apstākļi tik ļoti neesot patikuši, ka no pansionāta aizmucis – sazvanījis draugus, lai atbrauc pakaļ uz tālo novadu. Dzīvot šajā mājā Uldim tīkot daudz labāk. Visvairāk viņu priecējot, ka var doties tālās pastaigās pa mežu, kas atrodas tepat aiz žoga. Viņš piemetina, ka no pensijas vēl atliekot nedaudz naudas, taču to nav kur tērēt, jo veikals ir tik tālu, ka kājām neaiziesi.

Sensors ziņo par kritienu

Ģimenes mājas iekārtošanā liels uzsvars likts uz to, lai cilvēks iespējami ilgāk saglabātu pašaprūpi, bet vienlaikus būtu gādāts par drošību. To visu palīdz īstenot modernās tehnoloģijas. Piemēram, aprūpētāja izmanto īpašu uzraudzības aplikāciju mobilajā telefonā, kas saistīta ar katra iemītnieka individuālo patstāvības līmeni. Tā seko, piemēram, vai cilvēks katru ikdienišķo darbību – nomazgāšanos, apģērbšanos, došanos brokastīs – ir veicis pats vai bijusi vajadzīga palīdzība. Visa pamatā ir motivēšana pēc iespējas vairāk darīt pašam.

Modernās tehnoloģijas arī palīdz rūpēties par seniora drošību, bet cilvēks tieši netiek kontrolēts. Piemēram, pretkritiena kamera reaģē, ja seniors nokrīt vai noslīd uz grīdas. Pat ja cilvēks pēc tam pieceļas un turpina rosīties, ir ienākusi informācija par viņa iespējami bīstamo kritienu, un “meita” tam pievērš uzmanību. Savukārt guļvietā zem matrača ierīkots speciāls sensors jeb gultas pamešanas detektors, kas dod signālu, vai cilvēks ir atgriezies no tualetes.

Kopīgs tusiņš viesistabā

Ne visi mitinās vieni paši, ir arī telpas ar divām un trim guļvietām. Tomēr vairākums aktivitāšu notiek ārpus guļamistabām, ja vien cilvēks spēj staigāt. Dzīves ritms šeit veidots tā, ka visa rosība un arī ēdienreizes notiek plašajā viesistabā. Tai ir atvērtais plānojums, kas ietver virtuvi. Paredzēts, ka tur var saimniekot ikviens ģimenes mājas iemītnieks. Marija un Zinaīda gan atzīst, ka viņām vairs nav tā spēka, lai šiverētu pie plīts, turklāt ēdiens allaž tiek atvests jau gatavs. Pankūkas gan reizēm cepot visi kopā.

Vienā no virtuvēm izveidota plīts virsma, kas viegli nolaižama uz leju, ja gatavot vēlētos cilvēks ratiņkrēslā.

Pie sienas ir kalendārs ar prāviem cipariem, tajā nosvītrotas pagājušās mēneša dienas. “Mēs katru dienu pārrunājam, kas šodien par dienu, kāds datums, arī dažādas citas aktualitātes. Tas ir svarīgi atmiņas veicināšanai,” saka “meita” Sandra Jansone.

Turpat līdzās ir nedēļas plāns, kas iezīmē galda spēļu vai mūzikas dienu, arī citas aktivitātes. Tomēr Sandra atzīst, ka turas pie tā visai aptuveni, jo jārēķinās ar katra iemītnieka raksturu un vēlmēm. Atmiņas un pirkstu vingrinājumus gan veic ik dienu, jo tas nepieciešams prāta rosināšanai.

Galerijas nosaukums
LA.lv