Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
13. oktobris, 2014
Drukāt

“Lat Eko Food” izveidojis jaunu bioloģiskās bērnu pārtikas ražotni “Rūdolfs”

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

"Lat Eko Food" valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone: "Mūsu pašu izejvielas un produkti ir labākais, kas var būt mūsu bērniem. Ir jāēd sava, reģionālā pārtika."

SIA “Lat Eko Food” Ādažu novadā piecu mēnešu laikā izveidojusi jaunu bioloģiskās bērnu pārtikas ražotni “Rūdolfs”. Bioloģisko biezeņu ražošanai nepieciešamās izejvielas – ķirbjus, ābolus, burkānus, kartupeļus – uzņēmums iegādājas no vietējām bioloģiskajām saimniecībām. Jaunā ražotne “Rūdolfs” spēs pārstrādāt visu Latvijā izaudzēto sertificēto bioloģisko dārzu ražu. “Lat Eko Food” apņēmies iepirkt izejvielas pat no tādiem Latvijas ekoprodukcijas audzētājiem, kuri nespēs nodrošināt lielus apjomus, tādējādi līdz šim nevarēja pārdot savus produktus par labu cenu. Uzņēmums ar savu preci plāno nodrošināt Latvijas mazuļus, bet lielāko daļu produkcijas paredzēts eksportēt. Jau šobrīd rasti jauni eksporta tirgi Kuveitā, Korejā un Lielbritānijā, kam drīzumā pievienosies vēl vairāki. Jaunā ražotne izveidota ar Eiropas Savienības struktūrfondu, Viļa Vītola seniora un Viļa Vītola juniora līdzfinansējumu – tajā ieguldīti aptuveni četri miljoni eiro, no tā 1,5 miljoni eiro ir ES līdz­finansējums.

“Latvijas bērnus mēs noteikti pabarosim! Bet dzimstība nav liela, tāpēc lielāko daļu produkcijas eksportēsim!” piesaka uzņēmuma “Lat Eko Food” valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone. Ar viņu jaunajā ražotnē tiekamies pāris dienas pirms rūpnīcas oficiālās atklāšanas, kad blakus interviju telpai atskan urbju troksnis un celtnieki steidz darīt pēdējos veicamos darbus. Jaunā ražotne “Rūdolfs” izvietojusies pavisam blakus vēl šovasar atklātajai “HK Select” zivju ražotnei un redzams, ka Muižas iela Ādažu novadā kļuvusi par vairāku pārtikas ražotņu bāzēšanās vietu.

Pašas pieredze

E. Martinsone neslēpj, ka ideja radusies līdz ar pašas pieredzi, kad dēlam Rūdolfam vajadzēja sākt uzturā lietot pārtiku. “Es kā Latvijas produktu atbalstītājs kā pirmo veikalu plauktos meklēju pašu mājās ražotu produktu, bet neatradu. Tas bija rudens – laiks, kad pašu dārzi bija pašā plaukumā – āboli, plūmes un visi citi augļi birst pa zemi, bet mēs pērkam importa produktus. Bija sāpīgi ap sirdi, kāpēc paši to nevaram sastrādāt un kāpēc esam nonievājuši vietējo produktu, dodot priekšroku importam,” atceras Egija Martinsone. Lielai daļai patērētāju tas gan ir cenas jautājums, bet mūsu pašu izejvielas un produkti ir labākais, kas var būt mūsu bērniem. Ir jāēd sava, reģionālā pārtika un nedrīkst noniecināt savus produktus, viņa uzsver. Pirmo izglītību viņa ieguvusi pārtikas jomā un jau sen klusībā lolojusi ieceri veidot savu uzņēmumu, to saistot ar pārtikas jomu. “Tad visi apstākļi un zvaigznes sakrita un radās īstais brīdis idejas realizācijai,” skaidro Martinsone.

Viņa pati bijusi apzinīga mamma un dēlam vārījusi burkānus trīs reizes dienā, bet aizņemtības dēļ ne visas māmiņas to var paveikt. “Burciņu pārtika ir alternatīva tad, kad izejam no mājas. Vislabākā pārtika ir māmiņas gatavotā, bet burciņa ir numur divi. Un gribētos, lai pārtika burciņā ir labākais, ko varam iedot bērnam,” rezumē uzņēmuma vadītāja.

Kopā ar zinātniekiem

Produkts radīts sadarbībā ar Latvijas Augļkopības institūtu un LLU Pārtikas tehnoloģiju fakultāti. “Sākumā devos pie zinātniekiem, lai saprastu, ko tas prasa, kādas vajadzīgas tehnoloģijas. Liekas, tas ir vienkārši – uztaisīt biezeni, bet tā tas nav. Pagāja divi gadi, kamēr zinātnieki pētīja dārzeņu šķirnes, sastāvus. Mēs to darījām kopā ar Latvijas Pediatru – gastroenterologu asociāciju, lai produktu novērtētu, vai tas ir pietiekami labs konkrētai vecuma grupai. Liekas, ka ābolu biezeni var uztaisīt no āboliem, bet, kad sāk to pētīt, redzams, ka ābolu šķirņu ir ļoti daudz un ne visas ir bērniem piemērotas – ir gan skābākas, gan maigākas. Lai dabūtu īsto biezeni, kas ir labākais bērnam un lai būtu atbilstoša uzturvērtība, derīguma termiņi, laboratoriskajos izmeklējumos pagāja divi gadi. Paralēli tika meklētas iespējas, kur saražot pirmās partijas, lai saprastu, vai pircējus tas interesē, vai veikali gatavi to pārdot un patērētāji pirkt,” atceras uzņēmuma dibinātāja.

Pirmie produkti veikalu plauktos parādījās 2012. gadā. Sākumā pārdošanā bija nelieli apjomi, eksperimentālā kārtā, un produkts guvis zibenīgu atsaucību. To novērtēja gan māmiņas, gan bērni, kam biezenīši ļoti garšo. Pat tie bērni, kam ķirbis negaršo, tomēr sākuši ēst biezenīšus, kas tiek ražoti uz ķirbju bāzes.

Nākamais solis bija jāsper, lai piesaistītu finansējumu un jādomā, kā veidot uzņēmumu, lai tas kļūtu par pilnvērtīgu funkcionējošu biznesu. Pirmais eksāmens bija uzņemšana Jelgavas biznesa inkubatorā, kur sava ideja bija jāpierāda, ka tā ir dzīvotspējīga un vajadzīga. Biznesa inkubators bijis liels un nenovērtējams atbalsts jaunajam uzņēmumam, kur saņemts gan finansiāls atbalsts, gan praktiski padomi.

Egija Martinsone iesaka visiem jaunajiem uzņēmumiem vērsties biznesa inkubatoros un izmantot to profesionālo speciālistu sniegtās iespējas. 2013. gada pavasarī Martinsone iepazinusies ar pazīstamo mecenātu Vītolu ģimeni, kas kļuvusi par uzņēmuma līdzīpašniekiem. Projekts tapis ar Eiropas Savienības struktūrfondu, Viļa Vītola seniora un Viļa Vītola juniora līdzfinansējumu – tajā ieguldīti aptuveni četri miljoni eiro, no tā 1,5 miljoni eiro ir ES līdzfinansējums.

Būvniecība sākta aprīlī un piecu mēnešu laikā tapusi jauna rūpnīca. Īpaši tas bijis svarīgi tāpēc, ka sākas jaunā dārzeņu sezona, kas ļaus pārstrādāt jauno ražu. “Tas ir liels solis un lēciens no tramplīna, jo no kaut kā maza pusgada laikā esam spēruši lielu soli un tikuši līdz rūpnīcai,” vērtē E. Martinsone. Laba apstākļu sakritība bijusi arī tā, ka Lauku atbalsta dienests izsludinājis pieteikumu konkursu par ES līdzfinansējumu bioloģiskajai ražošanai.

Bioloģiskās izejvielas

Jaunā ražotne “Rūdolfs” spēs pārstrādāt visu Latvijā izaudzēto sertificēto bioloģisko dārzu ražu un nodrošināt Latvijas mazuļus ar kvalitatīvu pašmāju bioloģisko pārtiku. E. Martinsone uzsver, ka uzņēmums pie tā ļoti stingri pieturēsies, lai varētu iepirkt izejvielu tikai no vietējiem bioloģiskajiem saimniekiem, taču zemniekiem esot vajadzīga motivācija audzēt bioloģisko produkciju. “Latvijas bioloģisko augļu un dārzeņu audzētājiem tādējādi tiek atrisināts būtisks šķērslis iespējām realizēt savu ražu, nevis konkurēt zem cenas, kā līdz šim, turklāt arī pārstrādē radītā pievienotā vērtība paliks Latvijā, nevis ārvalstīs,” komentē Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis. “Latvijas ekozemnieki beidzot spēs eksportēt produkciju ar augstu pievienoto vērtību, jo bērnu pārtiku var uzskatīt par augstāko pilotāžu,” viņš piebilst.

Uzņēmuma plānotais ražošanas apjoms nākotnē būs ap piecām tonnām bērnu pārtikas dienā. Šobrīd sortimentā ir 15 veidu biezeņi, bet jau tuvākā gada laikā plānots papildināt sortimentu vēl ar 20 jauniem veidiem – sulām, biezeņiem ar gaļu, zivīm, piena produktiem.

Paredzēts, ka ap 80 – 90% saražoto biezeņu tiks eksportēti uz dažādām pasaules valstīm. Jaunās ražotnes standarti atbilst visām ES augstākajām prasībām gan bērnu pārtikas, gan bioloģisku produktu ražošanā, kā arī jaunākajiem zinātnes sasniegumiem. Egija Martinsone neslēpj gandarījumu, ka tikai četros gados, kopš pastāv uzņēmums, izdevies izaugt no maza nišas produkta par lielu ražotni.

Uzņēmums apņēmies iepirkt izejvielas pat no tādiem Latvijas ekoprodukcijas audzētājiem, kuri nespēs nodrošināt lielus apjomus, tādējādi līdz šim nevarēja pārdot savus produktus par labu cenu. “Mūsu iepirkumu cenas būs motivējošas, bet kvalitātes prasības būs visaugstākās,” sola Martinsone.

2015. gada sezonā plānots iepirkt un pārstrādāt ap 200 t izejvielu – ķirbjus, ābolus, burkānus, kartupeļus. Šobrīd uzņēmums eksportē savus biezeņus uz Kuveitu, Koreju, Lielbritāniju, kurām tuvākajā laikā pievienosies vēl citas valstis. Lai piesaistītu jaunus sadarbības partnerus, uzņēmums aktīvi apmeklē starptautiskās izstādes, ar Zemkopības ministrijas un LIAA atbalstu piedaloties kopstendos. E. Martinsone novērojusi, ka arī pasaulē novērojama tendence ēst veselīgāku un bioloģisku pārtiku, līdz ar to redzamas labas iespējas piedāvāt pašmāju produktu eksporta tirgos.

Starts

“Lat Eko Food” reģistrēts 2010. gadā Jelgavā.

Divu gadu laikā sadarbībā ar zinātniekiem izstrādāti gardie mammas biezeņi “Rūdolfs” bez konservantiem.

Attīstība

Trīs gadus darbojās Jelgavas biznesa inkubatorā, šogad kļuvis par patstāvīgu uzņēmumu.

2013. gadā uzņēmums strādāja ar 94 373 eiro apgrozījumu.

Šogad izveidota jauna ražotne Ādažu novadā.

Nākotne

Plānotais ražošanas apjoms – 5 t bērnu pārtikas dienā.

80 – 90% saražotā paredzēts eksportēt.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+