Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
9. augusts, 2012
Drukāt

Jaunais ASV vēstnieks Pekala: Mums būs daudz darba!

Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

“Labdien, es un mana ģimene, esam priecīgi ierasties Latvijā un šo dienu ļoti gaidījām. Strādājot Latvijā, ceru attīstīt mūsu valstu attiecības, kas jau tagad ir ļoti labas,” uzrunājot žurnālistus, latviešu valodā sacīja jaunais ASV vēstnieks Latvijā Marks Pekala, kurš ir astotais savas valsts vēstnieks Latvijā kopš neatkarības atgūšanas. Viņš savus pienākumus sāks pildīt 4. septembrī.

 

Marks Pekala atzīmēja, ka abām valstīm ir svarīga savstarpējā sadarbība, paplašinot ekonomisko sadarbību, kā arī palielinot drošību NATO, abas valstis kļūs stiprākas. “Būšu priecīgs uzklausīt jūsu viedokli,” latviski teica M. Pekala, kurš vēlāk uz jautājumiem atbildēja angliski. Vēstnieks atzina, ka viņa galvenā prioritāte būs stiprināt Latvijas un ASV partnerību, rūpējoties par sadarbību NATO alianses operācijā Afganistānā, kā arī sadarbību ekonomikā. “Mūsu ekonomiskajām attiecībām ir neizmērojams potenciāls, nesen savstarpējā tirdzniecības bilance palielinājās divas reizes. Mums būs diskusijas, mēs mācīsimies cits par cita kultūru un valodu. Būs daudz darba,” sacīja vēstnieks. Jāatgādina, ka pirms savas apstiprināšanas par vēstnieku M. Pekala bija uzsvēris, ka viņam rūp integrācijas jautājums Latvijā. Atbildot uz jautājumu par Latvijas iekšējām etniskajām attiecībām, viņš atzina, ka ASV zina šos jautājumus un izprot to jūtīgumu. “Vairāk nekā 230 gadus pēc ASV dibināšanas mēs joprojām strādājam ar minoritātēm, un šos jautājumus mēs saprotam arī Latvijā. Es par to šeit diskutēšu ar visām iesaistītajām pusēm,” sacīja M. Pekala. Jaunais ASV vēstnieks pirms apstiprināšanas par vēstnieku Latvijā strādāja par nodaļas vadītāju ASV Valsts departamenta personālvadības departamentā. Baltijas reģionā viņš jau vienreiz ir strādājis, no 2002. līdz 2005. gadam būdams vēstnieka vietnieks ASV vēstniecībā Tallinā, viņu var raksturot arī kā ekspertu Krievijas lietās. M. Pekalas māte ir lietuviete, bet tēvs polis, viņi Otrā pasaules kara beigās emigrējuši uz ASV. Kad vēstnieks ienāca lidostas zālē, viņam līdzi bija sieva Marija Rozālija Alongi un divas pirmsskolas vecuma meitas – Džūlija un Nora. M. Pekala savus pienākumus sāks pildīt 4. septembrī.

 

Silins_DB_1_POLLatvietis 
vai amerikānis?

 

Pirmais ASV vēstnieks pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija mūsu valstī dzimušais karjeras diplomāts Ints Siliņš, kurš Latvijā darbojās kā pagaidu pilnvarotais. “Daži amerikāņu sapņi piepildās. Tam liecība ir Inta Siliņa stāsts: viņš ar savu māti, kurai nebija ne penija kabatā, kā puisēns bēga no padomju okupētās Latvijas, bet nu ir atgriezies kā ASV vēstnieks,” 1992. gadā viņu raksturoja starptautiskā ziņu aģentūra “AP”. Pie Siliņa diplomātiskajiem sasniegumiem tiek minēta spēja saskaņot ASV un Latvijas intereses dažādos jautājumos, kā arī viņa devums PSRS karaspēka izvešanā no Latvijas. Viņa laikā Latvijā viesojās ASV prezidents Bils Klintons. Tāpat tiek izceltas vēstnieka spējas palīdzēt Latvijā stiprināt demokrātiju un pāriet no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku. I. Siliņš intervijā laikrakstam “Diena” 1998. gadā uzsvēra, ka dažreiz ASV valsts departamentā domājuši, ka viņš vairāk aizstāv Latvijas nekā ASV intereses. “ASV prezidents bieži personīgi bija iesaistīts Latvijas jautājumos. Ļoti reti bija jautājumi, kuros es jutu, ka labāk jādara kas cits, nekā paredz ASV politika,” atceras diplomāts. Pēc darba Rīgā viņš atgriezies ASV. No radiniekiem 1998. gadā viņš saņēma Ogresgrīvas muižu. Vairākus mēnešus gadā viņš pavada Ogrē, pārējo laiku – ASV, kur dzīvo viņa māte.

 

Patika “džogings”
Napers_1_POL

Nākamais ASV vēstnieks Latvijā bija karjeras diplomāts Larijs Nepers, kurš Latvijā sabija no 1995. līdz 1998. gadam. Amizanta epizode saistīta ar viņa skaidrojumu medijiem par viņa ikrīta skrējienu (jogging – skriešana, ikrīta treniņš) pāri Vanšu tiltam – toreiz vietējie žurnālisti tā arī rakstījuši, ka vēstnieks ik rītu nodarbojas ar džogingu. L. Nepers iezīmēja arī to, kāda būs ASV vēstnieku attieksme pret Latviju, – jau ierodoties Latvijā, viņš bija iemācījis mazliet no latviešu valodas, bet sava termiņa beigās jau brīvi runāja latviski. Tā laika vēstnieks arī iezīmēja pastāvošās ASV intereses – lai tās sabiedrotajām būtu integrēta sabiedrība. Tolaik Latvijā bija asas diskusijas par pilsonības politiku. Viņš paudis stingru ASV pozīciju par Latvijas neatkarību: “ASV var palīdzēt Latvijai nosargāt no jauna iegūto neatkarību un drošību, lai pagātne vairs neatkārtojas.”

 

Holms_VS_4Tika plānots atentāts

“Tā būs lieliska iespēja iepazīt Latviju, kādu to attēlojis Vilis Plūdons savā dzejā: Tev mūžam dzīvot, Latvija, Lai Latvju tauta vienota aug spēkā, slavā, daiļumā,” īsi pirms ierašanās Latvijā teica ASV vēstnieks, karjeras diplomāts Džeimss Hovards Holmss, kurš Latvijā strādāja līdz 2001. gada beigām. Dž. H. Holmss Latvijā redzējis milzīgu progresu, un augstu novērtējis Latvijas centienus iestāties ES un NATO, redzējis latviešus kā pašpārliecinātus un lepnus un aicinājis lepnumu saglabāt arī nākotnei. Kādā intervijā jautāts par abu valstu attiecību vājajiem punktiem, Dž. H. Holmss minējis, ka starp ASV un Latviju ir neapmierinoši vāja starpvalstu tirdzniecības bilance.

Dž. H. Holmsa laikā ASV notika traģiskie 11. septembra terorakti, un vēstnieks pauda Latvijai un tās cilvēkiem pateicību par atbalstu ASV nācijas bēdās, organizējot un piedaloties aizlūguma dievkalpojumā Rīgā. Arī vēstnieka dzīvība bijusi apdraudēta – Drošības policija tolaik novērsusi trīs Pakistānas pilsoņu plānotu atentātu. Ziņa par draudiem saņemta 2001. gada aprīlī, un vēlāk trīs pakistānieši izraidīti no Latvijas.

 

Nevairījās 
kritizēt Krieviju
Karlsons_VI_1_POL

Arī karjeras diplomāts Braiens Karlsons pirmo uzrunu teica latviešu valodā un vēlāk to apguva labā līmenī. Viņš pateicās Latvijai par sniegto atbalstu cīņā pret starptautisko terorismu un atzīmēja, ka darbs šajā kampaņā ir viens no pamatuzdevumiem, ko viņam uzticējis tā laika ASV prezidents Džordžs Bušs. B. Karlsons izteikumos arī nav vairījies kritizēt Krieviju, kādā intervijā aicinot Krievijai godīgi paskatīties uz staļinisma diktatūru, kā arī atzīt Baltijas valstu civiliedzīvotāju deportācijas. “Nav šaubu, ka Baltijas valstis tika okupētas,” toreiz uzsvēra Karlsons. Tāpat B. Karlsons uzskatījis, ka Latvijai, esot ES, pašai jāuzņemas atbildība, nevis jāgaida norādes no augšas, kā tas bijis padomju laikos.

 

Beilija_VI_1_POL“Mākoņos 
un pie jūras”

Nākamā ASV vēstniece bija republikāņu partijas pārstāve Ketrīna Toda-Beilija, kura Latvijā bija līdz 2008. gadam. Vairākus gadus viņa strādājusi par bērnudārza skolotāju un bijusi saistīta ar dažādu veidu labdarību. K. Todas-Beilijas laiks saistāms ar tā saucamajiem treknajiem gadiem, un viņa dažos notikumos tolaik saskatījusi pretrunas starp kopīgām Latvijas un ASV vērtībām. Piemēram, mēģinājumus tiesās ielikt tiesnešus, kas “zinās, kas jādara”, mēģinājumus manipulēt ar likumiem, kas nosaka drošības iestāžu darbību, publiskas kampaņas, kas diskreditē tiesības un likuma varu sargājošas institūcijas. To vēstniece uzsvēra savā runā Latvijas Universitātē. Viņa atzīmēja, ka daudz apmeklējusi Latvijas reģionus un tur sajutusi cilvēku čaklumu un laba vēlējumus savai valstij. “Taču esmu arī redzējusi, kā viņus ir salauzusi prasība sekot neievēlētu amatpersonu mākoņos vai pie jūras dotajām norādēm,” piebilda vēstniece, ar to norādot uz oligarhu ietekmi valstī.

 

“Buša reindžers”
Larsons_VI_1_POL

Otro Džordža Buša nominēto vēstnieku Latvijā Čārlzu Larsonu prese bija nodēvējusi par “Buša reindžeru” diplomāta militārās karjeras dēļ – viņš 19 gadu vecumā iestājies ASV armijā un tur bija nodienējis 13 gadus. Viņa laikā starp Latviju un ASV tika ieviests bezvīzu režīms. Kā bijušais militārists vēstnieks sevišķi izcēla veiksmīgo Latvijas un ASV militāro sadarbību. Savulaik “Wiki Leaks” noplūdinātie diplomātiskās sarakstes dokumenti liecināja, ka ASV diplomāti tolaik daudz konsultējušies ar Latvijas amatpersonām par Krievijas un Gruzijas karu. Aizbraucot Č. Larsons atzinis, ka Latviju pamet grūtā brīdī, jo šeit bija iestājusies ekonomiskā krīze, bet paužot cerību, ka sabiedrība to spēs pārvarēt. Vēstnieks norādījis, ka Latvijai ir divi izaicinājumi – viens, kas skar tiesiskumu un korupcijas novēršanu, un otrs, kas saistīts ar vēsturi un sabiedrības saliedētību.

 

Garbere_TS_1_POLAtzīmē latviešu valodas skaistumu

2009. gadā Latvijā ieradās sestā ASV vēstniece Džūdita Gārbere. Nesen intervijā “LA” viņa atzina, ka vēl mācoties latviešu valodu, un uzteica to par tās skaistumu un variācijas iespējām ar piedēkļiem un priedēkļiem. Savā atvadu preses konferencē viņa uz jautājumiem atbildēja latviski. Dž. Gārberi reizēm mēdza raksturot kā vēstnieci, kas aktīvi komentē Latvijas iekšpolitiku. Jo sevišķi lielu uzmanību pievērsa viņas viesošanās Latgalē “Saskaņas centra” līdera Jāņa Urbanoviča mājās. Vēstniece skaidroja, ka viņa tiekoties arī ar citu politisko spēku pārstāvjiem. Viņa arī atzinusi, ka Latvijas spēks ir tās jauniešos, kuri ikvienu spēs pārliecināt, ka ir vērts palikt un dzīvot Latvijā. Neviennozīmīgu sabiedrības attieksmi Dž. Gārbere saņēma pēc piedalīšanās seksuālo minoritāšu pasākumā – Baltijas “praida” gājienā šogad.

 

 

 

{source}
<iframe width=”700″ height=”525″ src=”http://www.youtube.com/embed/9dWSyBZuFYI” frameborder=”0″ allowfullscreen></iframe>
{/source}

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+