Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
8. augusts, 2016
Drukāt

Jaunais luterāņu baznīcas bīskaps saņem amata zizli (16)

Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags (no kreisās) svinīgajā ceremonijā Hansam Jensonam pasniedz bīskapa galvassegu jeb mitru. Foto - Timurs SubhankulovsLatvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags (no kreisās) svinīgajā ceremonijā Hansam Jensonam pasniedz bīskapa galvassegu jeb mitru. Foto - Timurs Subhankulovs

Sestdien Rīgas Domā notika jaunievēlētā luterāņu baznīcas Liepājas bīskapa Hansa Martina Jensona konsekrācijas jeb amatā iesvētīšanas dievkalpojums.

Lundas universitātes teoloģijas maģistram Hansam Jensonam ir gan Zviedrijas pilsonība, gan naturalizācijas kārtībā iegūta Latvijas pilsonība. Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā (LELB) viņš kalpo kopš 2002. gada. Toreiz bija evaņģēlists Grobiņas prāvesta iecirknī un Gramzdas un Embūtes draudzēs un pēc tam kā mācītājs Dieva vārdu sludināja arī vairākās citās Kurzemes draudzēs. No 2010. gada vidus H. Jensons strādājis Vidzemē – Cesvainē, Madonā un Liezērē. Tagad atgriezīsies Kurzemē jau kā Liepājas bīskaps, kalpojot Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē un pārņemot amata pienākumus no Pāvila Brūvera. Bīskaps emeritus P. Brūvers šajā amatā aizvadījis deviņus gadus, pārvaldot 2007.gadā izveidoto Liepājas diecēzi, kurā ietilpst kopskaitā 126 Kurzemes un Zemgales draudzes. H. Jensons domā, ka nākotnē Jelgavā, kas ir ceturtā lielākā Latvijas pilsēta, derētu izveidot palīgbīskapu amatu. Viņš pamato, ka citai konfesijai – Romas katoļu baznīcai – ir bīskaps gan Liepājā, gan Jelgavā.

6. augustā H. Jensons svinīgi saņēma amata lietas – bīskapa zizli, apzeltītu krustu, gredzenu, Bībeli, apmetni un mitru. LELB 27. Sinode pieņēma baznīcas darbības stratēģiju 20 gadu posmam. Tajā minēto mērķu izpildi H. Jensons uzskata par savu galveno uzdevumu. Viņam ir daudz ieceru, kā stiprināt un attīstīt LELB Liepājas diecēzi. Toskait atrast sadarbības partnerus ārzemēs – gan “māsu draudzes”, gan “māsu diecēzi”, organizēt draudzēs izglītojošus kursus, mudināt ikvienu piedalīties rekolekcijās (tas ir, uz laiku nošķirties no ikdienas dzīves pienākumiem, lai visu uzmanību veltītu lūgšanām un apcerei).

H. Jensons vēlas turpināt bīskapa Pāvila iedibināto draudzes koru sadziedāšanās tradīciju un aicina uz muzikālu daudzveidību dievkalpojumos, izmantojot gan gadsimtos skanējušo baznīcas mūziku, gan arī modernās slavēšanas dziesmas. Bīskaps saka: “Latvijā ir dziedoša tauta, un zīmīgi, ka Tezē kopienas Latvijai veltītās dziesmas pamatā ir psalma vārdi “Svētīta tā tauta, kas gavilēt prot, Kungs, Tava vaiga gaismā tie staigā”.”

Par vienu no risināmām problēmām H. Jensons min nepieciešamību baznīcas vadības līmenī izdot vadlīnijas, kā mācītājiem rīkoties gadījumos, kad laulāties vēlas divu dažādu kristīgo konfesiju jaunieši. Viņš stāsta, piemēram, ja luterāņu mācītājs salaulā luterāni un katolieti, tad Romas katoļu baznīca šī laulības neatzīst. Tāpēc jāmēģina rast vienošanās baznīcu vadītāju līmenī.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Kas ir Patiesība? Atbildēt

    Katoļu priesteris, G.Dalliards, Valisa, Vācija (saīsināti no sprediķa, pirms viņu izslēdza no baznīcas…)
    ….
    Tagad īsumā ieklausīsimies stāstā, kur apustulis Pāvils nonāca Efezā – tā ir pilsēta šodienas Turcijā – un šī pilsēta bija Artemis (Artemīdas), līdzīgi kā Semiramis, svētceļojuma vieta. No visas apkārtējās pasaules cilvēki devās uz šo pilsētu svētceļojumā pie šīs sievietes un pienesa viņai raušus un dažādas lietas cerībā, ka viņa viņiem palīdzēs visās viņu vajadzībās. Pāvils iegāja šajā pilsētā un sludināja, brīdinot par to kādiem maldiem ļaudis ir pieķērušies, jo šī Artemīda ir sātaniska sieviete un Kristus ir nācis, lai cilvēkus visā pasaulē atbrīvotu no šīs mātes dievības.
    Apustuļu darbu grāmatā 19. nodaļā mēs lasām par to, kas notika Efezā; un tas tiešām ir pārsteidzoši, cik lielā mērā ļaudis tur bija saistīti. Tur ir sacīts: “Nākošos trīs mēnešus Pāvils regulāri gāja uz sinagogu.” Viņš pats taču bija jūds un viņš gribēja jūdus atgriezt pie kristietības. “Tur viņš sludināja bez bailēm, ka Dievs caur Jēzu Kristu uzceļ savu valstību, viņš diskutēja pret klausītāju iebildumiem un mēģināja tos pārliecināt. Bet daži no jūdiem negribēja neko dzirdēt par šo vēsti; viņi negribēja ļauties pārliecināties. Kad viņi beidzot visu citu priekšā nonicināja jauno mācību par Jēzu, Pāvils no viņiem novērsās; Viņš atdalījās no sinagogas kopā ar tiem, kas ticēja. Kopš tā brīža viņš ikdienas runāja kāda grieķa, vārdā Tirans, zālē. Viņš tur mācīja pilnus divus gadus; tādējādi šīs provinces iedzīvotāji, kā jūdi, tā arī grieķi, varēja dzirdēt vēsti par Jēzu un Dievs caur Pāvilu lika notikt lielām lietām …”

    Un tagad kāds interesants fakts, kas arī vēsturiski ir apstiprināts. Es lasu no Rotmana grāmatiņas “… un pieķersies dēmonu mācībām”: “Efezā pēc šā notikuma bija skaidri nodalīta pagānisma un kristietības līdzāspastāvēšana” – pēc tam , kad šajā pilsētā parādījās pirmie kristieši – “līdz Romas ķeizars Teodosijs I” – un mums katoļiem tas ir ļoti svarīgi – “391. gadā kristietību padarīja par valsts reliģiju un aizliedza visus pagānu kultus.” Līdz tam laikam, kā mēs visi to labi zinām, ķeizars kristiešus nežēlīgi vajāja. Taču tā kā Romas impērija kļuva arvien kristīgāka, neskatoties uz nežēlīgajām vajāšanām, Romas tronis sāka grīļoties un Teodosijs izšķīrās par kaut ko labāku… Rotmans par to raksta šādi: “Tiem ļaudīm Efezā, kas līdz tam laikam bija palikuši uzticīgi savai tradīcijai un pagāniskajai ticībai uz Artemīdu, tagad iestājās grūti laiki. Viņiem bija jāpakļaujas ticībai uz tēva dievību, kaut arī savās sirdīs viņi turējās pie mātes dievības” – tā saucamās Semiramis vai Artemis (Artemīdas). “Taču tikai 40 gadus vēlāk, 431. gadā, Efezas koncils izdarīja izšķirošo pagriezienu.
    Proti, Artemīdas pielūgšana gan netika atkal atļauta, taču kristīgā baznīca apzīmēja Mariju [ne vairs kā Jēzus māti, bet gan kā tādu, kas ir dzemdējusi Dievu] kā Dieva dzemdētāju un vienlaicīgi sāka to godāt kā dievmāti.” Tādā veidā Marijai tika atņemts gods un viņa tika padarīta par dievieti, kas viņa nekad nav bijusi un nekad negribēja būt. Tagad efeziešiem atkal bija sava dieviete, Artemīdas aizvietotāja, jo neskaitāmi pagāni Teodosija laikā ieplūda kristiešu draudzēs un sev līdzi paņēma to dievu ticību, ko tie nesa savās sirdīs. Marija kļuva par dievmāti, debesu ķēniņieni, par to sievieti, kas agrāk bija Artemīda, Semiramis. “Baznīcas pasludināto dogmu par Dieva dzemdētāju Efezā uzņēma ar milzīgām gavilēm” un tādā veidā šis vecais kults katoļu baznīcā tiek nests tālāk līdz pat mūsu dienām.
    Mīļie brāļi un māsas, kad mēs to dzirdam – salīdzinājumam mēs varētu pieminēt vēl daudzas citas paralēlvietas -, tad tas viss mums šķiet ļoti īpatnēji un daži varētu domāt: Jā, tas mācītājs tur priekšā, tas ir vienkārši pret Mariju. Taču es domāju, ka man ir vēl vienreiz jāpasaka: Ir atšķirība, vai cilvēks ir pret dievmāti vai pret Mariju. Kristīgajā ticībā nav dievmātes. Ir tikai viena Jēzus māte, tā, kas mums dzemdēja Jēzu. Viss pārējais nav kristīgs. Par to mēs varam lasīt Rakstos, kurus mums mantojumā ir atstājuši Jēzus mācekļi.

    Es gribētu jums sacīt, mīļie brāļi un māsas, ka es to nerunāju no sevis. Dažkārt es domāju, ka man kā priesterim ir liela atbildība, un varbūt drīzā laikā man jau ir jāstājas Dieva soģa krēsla priekšā, taču es negribētu piederēt pie tiem, kas vienkārši nodod tālāk ļoti senu tradīciju tāpēc, ka viņiem ir bail.
    Es domāju, ka mums neviens cits nav jābīstas un jāgodā kā vienīgi Dievs! Cik daudz cilvēku – šodien – to atzīst? Arī priesteri ļoti labi zina, ka viņi, kad viņi runā par debesu ķēniņieni, savā būtībā tālāk nes senseno Semiramis garu; un viņi ļoti labi zina, cik daudz cilvēku šajā ticībā paliek nelaimīgi, taču viņiem nav spēka centrā nostādīt Mariju, pretstatā debesu ķēniņienei.

    Es gribētu jums sacīt, kā priesterim man ir atbildība un pienākums mācīt to, ko Dievs, tas Kungs ir mācījis. Tādēļ es gribētu lūgt, lai neviens uz mani nedusmojas, es saku tikai to, ko saka Bībele, un Bībele ir Dieva Vārds. Iedomājaties, ka es mācītu kaut ko citu – un to darītu patētiskā sajūsmā – kas no tā iznāktu? Cilvēki paliktu iestrēguši savos grēkos un savā vecajā dzīvē un nevienam tas nedotu nekādu labumu un pestīšanu.

    Tādēļ es gribu ikvienu aicināt pārbaudīt savu ticības dzīvi un ja kāds grib tiešām dusmoties, tad lai tas dusmojas uz Dievu, jo viņš ir Kungs!

  2. Ja reliģija stāv uz vietas savā izziņā par pasauli, tad zinātnei nav robežu pasaules izzināšanā . Kā Einšteins ir teicis —- dievs rodas tur, kur ir kaut kas nezināms .

  3. Gadsimti tikšķ, bet smadzenes joprojām paliek akmens laikmeta līmenī.
    Lūk, ko nozīmē labas bremzes !

  4. Skumji redzēt, ka mūsu luteriskā baznīca, faktiski, platiem soļiem iet atpakaļ uz Vatikāna vārtiem. J.Vanagu kā cilvēku cienu, bet te nu viņš smagi maldās un lieku reizi demonstrē, ka no liktenīgām kļūdām nav pasargāti pat bīskapi.
    Vai jauns Mārtiņš Luters paspēt apturēt šo gājienu?

    • “BBC Intervijā pāvests Francisks atzīst, ka 2% KATOĻU PRIESTERU IR PEDOFILI.
      Tas nozīmētu aptuveni 8000 priesterus no pasaules aptuveni 414,000.”
      Reāli šo skaitli varot reizināt vismaz ar 10…

      ..

  5. Vacijas speja apvienoties,bet to nespej Latvijas baznica ar ta saucamo Latvijas baznicu arpus Latvijas!

  6. Nu man, luterānim, ir patiesi skumji uz to cirku skatīties… lupatas, zižļi un mices…
    Labi -katoļi, tā viņiem vienkārši ir vēsturiskā tradīcija, bet šitie … kā mazi bērni smilšu kastē…
    Nu , labi, ka vēl ir alternatīva ārzemju latviešu luterāņu baznīca, kas tomēr kā pieauguši cilvēki uzvedas.

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Neesmu pārliecināts, ka Vanags ir luterānis!!! Šāda izrādīšanās un tērpšanās zelta talāros un mitrās(!) ir katoļu un pareizticīgo prerogatīva. Nesamērīgā greznošanās ar zelta spalvām, indulgence un korupcija bija galvenie iemesli pret ko jau pirms 500 gadiem protestēja Mārtiņš Luters. Tā radās protestantisms un zviedri XVII gs. to ar diezgan lielām grūtībām ieviesa tagadējā Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē. Latvijā tā joprojām ir galvenā reliģija (vismaz visa mūsu ikdienas dzīve, svētki un tradīcijas ir no luteriskās baznīcas) Rādās, ka Vanags ir nolēmis pārrakstīt vēsturi un apzināti iet atpakaļ uz pirmszviedru laikiem. Uzskatu, ka, ja jau viņš tik ļoti vēlas staigāt zelta talāros, jālūdz, lai Stankēvičs viņu pieņem savā paspārnē.

      • Tak ir tik patīkami padižoties ar spīdeklīšiem !
        Kā estrādes koncertā. 🙂

        Čāpo uz Pasaules Vienoto Ticību.

    • Alternatīvajā ārzemju latviešu luterāņu baznīcā arī mīl spīdeklīšos ģērbties un cukura tūtas likt uz galvas. Tur taču bīskapes un nācītājas ir arī no daiļā dzimuma un kā nu tad iztikt bez spīdulīšiem un zeltītiem kankariem?

  7. Apsveicu luterāņus ar jauno bīskapu.

  8. Mazie paavestinji.tur no ticibas nav ne veests

  9. Tanī titulbildē izskatās, ka to cukura tūtu mauc dižajam vojakam āamsonam galvā.

  10. Par laulībām : ar citas konfesijas kristieti laulāties nav ieteicams, lai izvairītos no strīdiem konfesijas dēļ. No tiem visvairāk cietīs pāra bērni un šāda ģimene diez vai spēs sniegt pozitīvu liecību par Kristu apkārtējiem.

  11. Par laulībām : laulības dažādu konfesiju kristiešu starpā nav vēlamas, jo agrāk vai vēlāk rodas strīdi un aizvainojumi ticības dēļ. Tas ir pretrunā ar vīra un sievas aicinājumu būt “vienai miesai” – ” miesa” būs slima un no tā visvairāk cietīs nevainīgi cilvēki – pāra bērni. Turklāt šāda ģimene diez vai spēs sniegt pozitīvu liecību par Kristu apkārtējai sabiedrībai – tajā par ticības jautājumiem visu laiku risināsies strīdi. Mans tēvs ir luterticības, mamma – katoļticības piederīgā un man bieži ir bijis jāredz, kādas mokas mammai sagādā tēva asie, sarkastiskie izteicieni par katoļu baznīcu.

  12. Vacijas speja apvienoties,bet to nespej Latvijas baznica ar ta saucamo Latvijas baznicu arous Latvijas!

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+