Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags (no kreisās) svinīgajā ceremonijā Hansam Jensonam pasniedz bīskapa galvassegu jeb mitru. Foto – Timurs Subhankulovs

Jaunais luterāņu baznīcas bīskaps saņem amata zizli 16

Sestdien Rīgas Domā notika jaunievēlētā luterāņu baznīcas Liepājas bīskapa Hansa Martina Jensona konsekrācijas jeb amatā iesvētīšanas dievkalpojums.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Lundas universitātes teoloģijas maģistram Hansam Jensonam ir gan Zviedrijas pilsonība, gan naturalizācijas kārtībā iegūta Latvijas pilsonība. Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā (LELB) viņš kalpo kopš 2002. gada. Toreiz bija evaņģēlists Grobiņas prāvesta iecirknī un Gramzdas un Embūtes draudzēs un pēc tam kā mācītājs Dieva vārdu sludināja arī vairākās citās Kurzemes draudzēs. No 2010. gada vidus H. Jensons strādājis Vidzemē – Cesvainē, Madonā un Liezērē. Tagad atgriezīsies Kurzemē jau kā Liepājas bīskaps, kalpojot Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē un pārņemot amata pienākumus no Pāvila Brūvera. Bīskaps emeritus P. Brūvers šajā amatā aizvadījis deviņus gadus, pārvaldot 2007.gadā izveidoto Liepājas diecēzi, kurā ietilpst kopskaitā 126 Kurzemes un Zemgales draudzes. H. Jensons domā, ka nākotnē Jelgavā, kas ir ceturtā lielākā Latvijas pilsēta, derētu izveidot palīgbīskapu amatu. Viņš pamato, ka citai konfesijai – Romas katoļu baznīcai – ir bīskaps gan Liepājā, gan Jelgavā.

6. augustā H. Jensons svinīgi saņēma amata lietas – bīskapa zizli, apzeltītu krustu, gredzenu, Bībeli, apmetni un mitru. LELB 27. Sinode pieņēma baznīcas darbības stratēģiju 20 gadu posmam. Tajā minēto mērķu izpildi H. Jensons uzskata par savu galveno uzdevumu. Viņam ir daudz ieceru, kā stiprināt un attīstīt LELB Liepājas diecēzi. Toskait atrast sadarbības partnerus ārzemēs – gan “māsu draudzes”, gan “māsu diecēzi”, organizēt draudzēs izglītojošus kursus, mudināt ikvienu piedalīties rekolekcijās (tas ir, uz laiku nošķirties no ikdienas dzīves pienākumiem, lai visu uzmanību veltītu lūgšanām un apcerei).

CITI ŠOBRĪD LASA

H. Jensons vēlas turpināt bīskapa Pāvila iedibināto draudzes koru sadziedāšanās tradīciju un aicina uz muzikālu daudzveidību dievkalpojumos, izmantojot gan gadsimtos skanējušo baznīcas mūziku, gan arī modernās slavēšanas dziesmas. Bīskaps saka: “Latvijā ir dziedoša tauta, un zīmīgi, ka Tezē kopienas Latvijai veltītās dziesmas pamatā ir psalma vārdi “Svētīta tā tauta, kas gavilēt prot, Kungs, Tava vaiga gaismā tie staigā”.”

Par vienu no risināmām problēmām H. Jensons min nepieciešamību baznīcas vadības līmenī izdot vadlīnijas, kā mācītājiem rīkoties gadījumos, kad laulāties vēlas divu dažādu kristīgo konfesiju jaunieši. Viņš stāsta, piemēram, ja luterāņu mācītājs salaulā luterāni un katolieti, tad Romas katoļu baznīca šī laulības neatzīst. Tāpēc jāmēģina rast vienošanās baznīcu vadītāju līmenī.